Šā raksta tapšanas brīdī līdz Zviedrijas prezidentūras termiņa beigām Eiropas Savienības (ES) Padomē ir atlicis tikai pāris nedēļu. Kad jūs to lasīsiet, prezidentūras laiks būs gandrīz beidzies.
Kopš Zviedrija 1. janvārī pārņēma prezidentūras stafeti, ir noticis daudz kas. Mūsu mērķis bija padarīt ES drošāku, zaļāku un brīvāku. Mūsu prezidentūras laikā dažādu Zviedrijas apgabalu iedzīvotājiem vaicājām, ko viņiem nozīmē ES, un es, balstoties uz viņu atbildēm, centīšos aprakstīt galvenos ar minētajiem punktiem saistītos rezultātus un procesus, kas vēl turpinās.
Ar šo rakstu es ceru arī sniegt nelielu ieskatu sarežģītajā darbā, ko bez mitas veic daudzas ES darba grupas, lai garantētu mūsu drošību, aizsargātu mūsu vidi, uzlabotu mūsu kopīgo tirgu, nosargātu mūsu tiesības un padarītu ikviena ES iedzīvotāja dzīvi labāku. Vietniekvārda "mēs" lietojums parāda, ka šie centieni ir kopīgi –
ES ir kas vairāk nekā vienkārši tās daļu summa, un ārējās un drošības politikas lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi.
Par mieru, par Ukrainu
Uzņēmuma rīkotājdirektoram Danam Eiropas Savienība ir miera projekts. Manuprāt, daudzi tam piekritīs, un drošība patiesi ir bijusi Zviedrijas galvenā prioritāte visu prezidentūras laiku; mēs esam smagi strādājuši, lai nodrošinātu nepārtrauktu un sistemātisku atbalstu Ukrainai un palielinātu spiedienu uz Krieviju un tādējādi palīdzētu Ukrainai uzvarēt šajā nepamatotajā un brutālajā karā, kas pret to ir vērsts.
Cerams, ka līdz šā raksta publicēšanas brīdim būsim jau vienojušies pieņemt 11. sankciju paketi, kas būs vērsta uz cīņu pret pastāvošo sankciju apiešanu, lai uzlabotu to īstenošanu praksē un padarītu tās iedarbīgākas, tādējādi palielinot to ietekmi uz Krievijas kara ekonomiku. Mēs esam panākuši vienošanos par artilērijas munīcijas piegādi un kopīgu iepirkumu, lai 12 mēnešu laikā Ukrainai nodrošinātu vienu miljonu artilērijas šāviņu.
Esam radījuši darba grupu, kas strādā, lai izveidotu starptautisku tribunālu, kurš izmeklēs agresijas noziegumus pret Ukrainu un cels apsūdzības par tiem, un ir arī sākusi pētīt, kā iesaldētos Krievijas aktīvus varētu izmantot Ukrainas rekonstrukcijas finansēšanai. Mēs esam arī vienojušies turpināt tirdzniecības liberalizācijas shēmu starp ES un Ukrainu, lai atvieglotu pārvadājumus un tirdzniecību, un esam iekļāvuši Ukrainu ES bezmaksas viesabonēšanas telpā.
Būtiska prioritāte – zaļā pārkārtošanās
Muzejpedagogs Larss ir pārliecināts, ka vienīgais veids, kā pārvarēt tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas, ir darboties kopā. Zviedrijas prezidentūras laikā zaļās pārkārtošanās turpināšana Eiropā bija viena no galvenajām prioritātēm.
Mēs koncentrējāmies uz sarunu pabeigšanu par ES klimata paketi "Gatavi mērķrādītājam 55%", kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Darba kārtības augšgalā bija arī tādi uzdevumi kā atrast ilgtspējīgus risinājumus mūsu energoapgādei nākotnē un samazināt atkarību no Krievijas enerģijas.