1.1 °C
Senā latviešu gadskārta Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu, ar šīs dienas sagaidīšanu, kas kalendārā iezīmēta 10. novembrī, saskaņā ar latviešu tradīcijām jāpabeidz visi rudens darbi un jānosvin aizvadītā sezona.
Šādā gaisotnē Mārtiņi nosvinēti arī Alūksnes vidusskolā, raksta avīze "Alūksnes un Malienas Ziņas".
Mārtiņdienas tirgus noticis divās skolas ēkās – vienā tirgojušies 1. līdz 3. klases skolēni, bet pircēji bijuši 7. klases skolēni. Savukārt otrā ēkā tirgojušies 4. līdz 6. klases skolēni un iepirkušies 8. klases audzēkņi. Pasākumā aktīvi iesaistījušies arī skolēnu vecāki – gan kopā ar bērniem sarūpējot gardumus tirdziņam, gan arī iepērkoties.
Direktores vietniece audzināšanas darbā Esēnija Lielbārde pastāstījusi, ka Mārtiņdienas tirdziņa tradīcija neesot jauna, tirgošanās skolā notikusi arī iepriekš. Šogad andeli bagātinājusi mārtiņbērnu muzicēšana, dejas un rotaļas.
"Latviešu gadskārtu svētki ir jāzina, un skola ir tā vieta, kur tas tiek kultivēts un mācīts, kā tie svinami. Protams, Mārtiņi ir senlatviešu svētki, tādēļ ne visu, ko darīja senie latvieši, varam attiecināt uz mūsdienām.
Mārtiņos saplūdušas latviskās un kristietības tradīcijas. Leģenda vēstī, ka Mārtiņš neesot vēlējies kļūt par bīskapu un noslēpies putnu kūtī, tomēr vietējās draudzes piederīgie tikmēr staigājuši apkārt, kamēr viņu atklājuši pēc putnu trokšņošanas. Tādēļ tradicionālā eiropiešu svētku maltīte šajā dienā ir cepta zoss, bet Latvijā gaiļa vai vistas cepetis," svētku izcelsmi skaidrojusi E. Lielbārde.
"Latviešu tautas ticējumos Mārtiņi ir ziemas sagaidīšanas svētki – šajā dienā beidza laist lopiņus ganībās un visiem laukiem bija jābūt apartiem. Jo ticēja: zeme dodas atpūtā, un, ja to traucē pēc Mārtiņiem, nākamā gada raža būs slikta.
Diemžēl mūsdienās netiek pilnvērtīgi ievērotas senās tradīcijas. Vien retajam bērnam ir iespēja piedalīties gadskārtu atzīmēšanā un ar to saistītos dabas, darba procesos, jo tradicionālo saimniecību kļūst arvien mazāk. Tādēļ bērniem ir grūti izprast šos svētkus. Svarīga loma ir vecākiem, vecvecākiem, kuri var mācīt par tradīcijām no savas pieredzes. Tradīciju mācīšanas procesu, protams, veicam arī skolā. Esmu par to, ka jābūt līdzsvaram, – ja atzīmējam citu tautu un kultūru svētkus, tad noteikti jāatceras un jāatzīmē arī latviešu! Nedrīkstam aizmirst savus svētkus – tiem ir jābūt kā prioritātei, ja vēlamies saglabāt mūsu tradīcijas un nodrošināt to pēctecību," stāstījusi E. Lielbārde.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
