14.4 °C
Turcijas valdība paziņojusi, ka Melnajā jūrā netiks ielaisti divi Ukrainai uzdāvinātie britu mīnu traleri. Šādu lēmumu Ankara pamatoja ar 1936. gadā pieņemto Montrē konvenciju, kas kara gadījumā ļauj tai karojošo pušu karakuģiem slēgt Bosforu un Dardaneļus.
Aizliegums tika gaidīts
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana preses dienesta izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka tiek sniegta atbilde uz "dezinformāciju" par britu mīnu traleriem. "Nav patiess dažos medijos paustais apgalvojums, ka Turcijas šaurumus ir atļauts šķērsot diviem Apvienotās Karalistes mīnu traleriem," paziņoja Ankara, nenorādot, kuros medijos šīs ziņas ir izskanējušas. Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, "Turcija nekavējoties klasificēja Krievijas īpašo militāro operāciju kā "karu" un atbilstoši Montrē jūras šaurumu konvencijas 19. pantam slēdza šaurumus karojošo pušu (Krievijas un Ukrainas) kuģiem", skaidrots Ankaras paziņojumā.
"Mūsu attiecīgie sabiedrotie tika pienācīgā veidā informēti, ka mīnu traleriem, ko Apvienotā Karaliste uzdāvināja Ukrainai, netiks ļauts doties caur Turcijas šaurumiem uz Melno jūru, kamēr turpinās karš,"
paziņoja Erdogana preses dienests.
Lielbritānija un Ukraina par divu klases "Sundown" mīnu traleru piegādāšanu vienojās 2021. gadā, bet pagājušā gada decembrī šo vienošanos apstiprināja britu aizsardzības ministrs Grānts Šapss. Ministrs toreiz uzsvēra, ka mīnu traleru nodošana Ukrainai palīdzēs glābt dzīvības jūrā un atvērs ceļu Ukrainas eksporta precēm. Plāni nodot Ukrainai divus mīnu tralerus ietilpst plašākos Lielbritānijas un Norvēģijas vadītos centienos stiprināt Ukrainas jūras spējas. Lai arī šie divi kuģi ir saremontēti un ukraiņu jūrnieki Lielbritānijā ir izgājuši apmācības, britu valdība ir atzinusi, ka jau gaidīja negatīvu Ankaras atbildi, vēsta izdevums "Politico". Lielbritānijas Aizsardzības ministrija vērsusi uzmanību uz to, ka arī Ukraina nav plānojusi saņemt šos kuģus pirms kara beigām. Ministrijas pārstāvis norādījis uz Ukrainas karaflotes komandiera Oleksija Nejižpapas decembrī kopīgā preses konferencē ar Šapsu teikto, ka kuģi noderēs jau pēc kara. "Tiklīdz mēs uzvarēsim šajā karā, tiem Melnajā jūrā būs daudz darba," preses konferencē paziņoja viceadmirālis Nejižpapa.
Konvencija Turcijas šaurumiem
1936. gadā Šveices pilsētā Montrē pieņemtā konvencija regulē kuģu satiksmi Bosforā un Dardaneļos, kas savieno Vidusjūru un Melno jūru. Konvencija nodala Melnās jūras piekrastes valstis un pārējās valstis, kā arī nosaka dažādus ierobežojumus kuģu satiksmei cauri Turcijas kontrolētajiem šaurumiem. Montrē konvencija Turcijai sniedz pilnvaras kara gadījumā liegt karojošo valstu karakuģiem šķērsot Bosforu un Dardaneļus, izņemot gadījumus, kad šie kuģi atgriežas savās ostās. Šie noteikumi ir spēkā arī gadījumā, ja Turcija karā nepiedalās. Melnās jūras valstīm ir jābrīdina Turcija astoņas dienas iepriekš, pirms to kuģi šķērso šaurumus, bet pārējām valstīm šāds brīdinājums jāsniedz 15 dienas iepriekš, pirms to kuģi iepeld šaurumos. Konvencija arī ierobežo šādu "svešo" valstu karakuģu tonnāžu Melnajā jūrā, un tie drīkst tur uzturēties ne ilgāk par 21 dienu.
Tirdzniecības kuģi Turcijas šaurumus drīkst šķērsot brīvi, turklāt ir zināms, ka Krievija ar tiem pārvadā militārās kravas, vēsta izdevums "Business Insider".
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Turcija 2022. gada februāra beigās paziņoja, ka liegs karojošo valstu kuģiem šķērsot Bosforu un Dardaneļus. Šis Ankaras lēmums bija ļoti nozīmīgs, jo tas liedza Krievijai pastiprināt savu Melnās jūras floti ar kuģiem no citām savas karaflotes daļām. Tikmēr Ukraina, kas lielu daļu savas flotes zaudēja jau pēc tam, kad Krievija 2014. gadā okupēja Krimu, un vēl lielākus zaudējumus cieta pēc 2022. gada 24. februārī notikušā Krievijas pilna mēroga iebrukuma, Krievijas karaflotei ir nodarījusi lielus zaudējumus, izmantojot raķetes un dronus. Ukrainas bruņotajiem spēkiem jau 2022. gada aprīlī izdevās nogremdēt Krievijas Melnās jūras flagkuģi kreiseri "Moskva". Sekmīgi Ukrainas triecieni turpinājušies arī pēc tam, tostarp decembra nogalē raķešu triecienā smagi cieta Krievijas desantkuģis "Novočerkassk". Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas aprēķini liecina, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem pēdējo četru mēnešu laikā izdevies iznīcināt 20% Krievijas Melnās jūras flotes.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
