-3.6 °C
ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt ir pieminējis, ka Vašingtonas palīdzība Kijivai būtu jāatlīdzina ar Ukrainas dabas resursiem. Šādai ASV 47. prezidenta pieejai Ukrainas amatpersonas, to vidū arī prezidents Volodimirs Zelenskis, gatavojās vēl pirms pagājušā gada novembrī notikušajām Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanām, kurās Tramps uzvarēja.
Grib retzemju metālus
"Mēs apsveram vienošanos ar Ukrainu, kurā viņi nodrošinātu to, ko mēs viņiem dodam, ar saviem retzemju metāliem un citām lietām," Tramps februāra sākumā paziņoja reportieriem. Vēlāk intervijā telekanālam "Fox News" viņš konkretizēja, ka par šo jautājumu ir runājis ar Ukrainas amatpersonām, kuras viņa domu esot atbalstījušas.
"Es viņiem pateicu, ka gribu retzemju metālus 500 miljardu dolāru vērtībā, un viņi būtībā tam piekrita," pavēstīja Tramps.
Šonedēļ Ukrainu apmeklē ASV finanšu ministrs Skots Besents, lai apspriestu Krievijas un Ukrainas karu. Besents ir pirmais Trampa otrās administrācijas ministrs, kas devies uz Ukrainu. Sarunu jautājumu lokā esot arī Savienoto Valstu piekļuve Ukrainas retzemju metāliem un enerģijas resursiem, aģentūrai "Reuters" iepriekš atklājis kāds par ministra vizīti informēts avots. Tāpat ASV interesējot dažu Ukrainas valstij piederošu uzņēmumu nākotne. Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maiks Volcs vēl nedēļas nogalē paziņoja, ka Savienotās Valstis ir ieinteresētas arī Ukrainas naftas un gāzes resursos, kurus varētu apmainīt pret palīdzības turpināšanu. "Mums ir jākompensē šie izdevumi," paziņoja Volcs, vēršot uzmanību uz Ukrainas "retzemju metāliem, dabas resursiem un naftu un gāzi".
Ukraina gatavojās laikus
Iespējama Ukrainas resursu piedāvāšana apmaiņā pret ASV palīdzību tika iekļauta jau tā dēvētajā Zelenska Uzvaras plānā, ar kura saturu Ukrainas prezidents pagājušā gada rudenī iepazīstināja partnerus, tostarp arī Trampu. ASV mediji tolaik vēstīja, ka šāds punkts plānā iekļauts, ņemot vērā tobrīd vēl prezidenta amata kandidāta Trampa pasaules redzējumu, kas paredz darījumu slēgšanu, nevis runas par morāles jautājumiem. Kijiva pat esot atlikusi vienošanās parakstīšanu ar bijušā prezidenta Džo Baidena administrāciju par retzemju metālu ieguvi un apstrādi, pagājušā gada decembrī vēstīja laikraksts "The New York Times".
Tas darīts, lai šādu vienošanos varētu parakstīt jau ar Trampu, kurš varētu teikt, ka guvis ārpolitisku panākumu. Ukrainas amatpersonas paudušas atbalstu šādai sadarbībai.
"Teritorijā, kuru mēs kontrolējam, mums ir patiešām liels potenciāls," intervijā aģentūrai "Associated Press" norādīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. "Mēs esam ieinteresēti strādāt, lai kopā ar partneriem, pirmām kārtām Savienotajām Valstīm, attīstītu projektus," pauda Jermaks. Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks Oleksijs Sobolevs janvārī paziņoja, ka Ukraina apspriežas ar partneriem, tostarp ASV, Franciju, Itāliju un Apvienoto Karalisti, par kritiski nozīmīgo minerālu ieguvi. Neskatoties uz karu, pēdējos gados ASV investori sākuši pievērst lielāku uzmanību Ukrainas resursiem, norāda "The New York Times".
Trampa plāni tomēr pilnībā skaidri nav, tostarp nav īsti saprotams, vai pieminētos resursus ASV prezidents grib saņemt par jau sniegto palīdzību Ukrainai vai arī ir gatavs tai piešķirt papildu atbalstu. Pagaidām arī nav nekādu konkrētu līgumu. Arī ar Baidena administrāciju neparakstītā vienošanās neparedzēja konkrētas naudas summas un bija nesaistoša. Vienošanās saturējusi tikai solījumu apmainīties ar informāciju un ekspertīzi. Pagaidām nav zināms, vai Kijiva un Vašingtona izmainīs šīs vienošanās saturu, lai ņemtu vērā Trampa jaunos ierosinājumus. Vašingtonā tomēr izskanējušas versijas, uz kādiem nosacījumiem Ukraina varētu saņemt turpmāku palīdzību.
Viena versija paredz, ka Ukraina saņems aizdevumu ASV bruņojuma iegādei, kam par nodrošinājumu kalpotu Ukrainas kritiski svarīgie minerāli.
Iegūšana nebūs viegla
Pašlaik pasaulē vadošā retzemju metālu ieguvēja ir Ķīna. Apskatnieki tieši ar Ķīnas dominējošo lomu arī saista Trampa vēlmi nodrošināt piekļuvi Ukrainas retzemju metāliem un citiem kritiski nozīmīgiem minerāliem, kas nepieciešami elektronikas ražošanā. Tie vajadzīgi gan elektorauto, gan viedtālruņu ražošanai, gan arī bruņojuma un aviācijas nozarēs. Pasaulē turpinoties pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, pieprasījums pēc šiem minerāliem tikai pieaugs. Turklāt alternatīvas tiem īsti nav, norāda aģentūra "Reuters".
Ukrainas amatpersonas norāda, ka valstī ir iegulas gandrīz pusei no tiem 50 minerāliem, kurus ASV uzskata par savai ekonomikai un nacionālajai drošībai svarīgiem.
Gan ASV, gan arī Eiropas valstis noteikti interesē, piemēram, Ukrainā atrodamais litijs, kas nepieciešams bateriju ražošanā. Izskanējis, ka Ukrainā varētu atrasties kritiskie minerāli 12 triljonu ASV dolāru vērtībā. Šis skaitlis varētu sasniegt pat 26 triljonus dolāru, ja iekļauj visus dabas resursus, tostarp dabasgāzi un akmeņogles, vēsta laikraksts "Kyiv Independent". Eksperti tomēr norāda, ka liela daļa iegulu nav izpētītas, tāpēc par konkrētām summām runāt ir pāragri. Jāpiebilst arī, ka, piemēram, lielākā daļa ogļu iegulu atrodas Krievijas karaspēka okupētajās teritorijās.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
