Ukrainas iebrukuma iespējamais mērķis bija Kurskas atomelektrostacija (AES), taču iepriekš neparedzēti apstākļi neļāva to īstenot, tādu viedokli pauda bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un kādreizējais vēstnieks Kazahstānā un Afganistānā Juris Maklakovs.
Runājot par to, kāpēc ukraiņi nolēma iebrukt Krievijas teritorijā, pārraujot frontes iecirkni Kurskas apgabalā, eksperts skaidroja, ka Ukraina bija pamanījusi vājo ķēdes posmu - nepietiekamu Krievijas karaspēka daudzumu šajā virzienā. Viņaprāt, mērķis bija ieiet dziļāk Krievijas teritorijā un ieņemt AES, izmantojot pārsteiguma momentu un mobilitāti, taču tas neizdevās.
AES ieņemšana iespējamās sarunās Ukrainai ļautu tirgoties ar Krieviju par savu teritoriju atgūšanu, pieļāva eksperts.
"Nedomāju, ka ukraiņiem izdosies uz ilgu laiku nostiprināties Kurskas apgabalā, jo Krievija noteikti atradīs spēkus, lai izspiestu ukraiņu karavīrus.
Ja būtu izdevies ieņemt kādu stratēģisku objektu, kā, piemēram, AES, tad izspiest ukraiņus praktiski būtu neiespējami. Arī pašreizējā situācijā Krievijai būs vajadzīgi lieli spēki, lai to paveiktu," teica bijušais NBS komandieris.
Maklakovs skaidroja, ka līdz Kurskas AES ukraiņiem būtu jāpieveic 100 kilometri. Lai šādu attālumu pievarētu, būtu vajadzīgas apmēram trīs līdz četras stundas, taču ar nosacījumu, ka nenotiek kaujas, kas praktiski nav iespējams. Viņš pieļāva, ka radās kaut kādi neparedzēti apstākļi, kas neļāva šo mērķi sasniegt.
Ja ukraiņi ieņemtu Kurskas AES, tad tas palīdzētu Ukrainai nostiprināties un padarīt operāciju daudz efektīvāku. Tas būtu bijis pareizs gājiens, vērtēja Maklakovs.
Tomēr tagad, Krievijai piesaistot lielus spēkus, Ukraina cietīs lielus zaudējumus, viņš norādīja. "Nedomāju, ka Krievija atvilks savus spēkus no Ukrainas. Jā, tie atrodas tuvāk, taču rezerves tiks meklētas citviet. Arī Krievijai būs lieli zaudējumi, jo cīnīties būs jāiet nesagatavotiem karavīriem. Tas Krievijai būs arī morāls zaudējums," teica eksperts.
Pēc bijušā NBS komandiera paustā, tas, kāpēc Krievija nemēģinās spēcīgi atbrīvot fronti, kur patlaban notiek lieli uzbrukumi, skaidrojams ar to, ka drīz būs septembris, oktobris, mainīsies laikapstākļi un daļa uzbrukumu tiks apturēti. Tāpēc Krievijai pēc iespējas ir vairāk jāpanāk Ukrainas teritorijā, lai ziemas mēnešos varētu veikt sarunas, ja tādas būs. Viņš arī šaubās, ka Ukraina divus mēnešus, līdz iespējamām sarunām, varēs noturēties Krievijas teritorijā.
"Ukrainai bija labs plāns, taču tā īstenošanā kaut kas līdz galam nenostrādāja. Karalaikā nevar izkalkulēt visu līdz sīkākajai detaļai un jau iepriekš paredzēt, cik veiksmīgi izdosies virzīties uz priekšu un pievarēt 100 kilometrus līdz AES, jo vienmēr var parādīties kaut kādi apstākļi, kas maina situāciju," skaidroja eksperts.