Armēnija paziņojusi, ka Azerbaidžānas rīcības rezultātā Kalnu Karabahā ievērojami pasliktinājušies cilvēku dzīves apstākļi, un aicinājusi sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par krīzes risināšanu. Azerbaidžāna jau vairākus mēnešus bloķē Lačinas koridoru, kas ir vienīgais ceļš no Armēnijas uz armēņu kontrolētajām teritorijām Kalnu Karabahā, kas radījis pārtikas, medikamentu un citu preču trūkumu separātiskajā reģionā.

Reklāma

Reģionā pieaugusi mirstība

ANO Drošības padomei adresētā vēstulē Armēnijas vēstnieks ANO Mhers Margarjans uzsvēra, ka Kalnu Karabahas iedzīvotāji "atrodas uz īstas humānās katastrofas robežas", kas prasa starptautisku iejaukšanos. "Armēnijas valdība lūdz ANO Drošības padomes iejaukšanos," paziņoja vēstnieks, norādot, ka tā ir galvenā institūcija, kas ir "atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, lai novērstu masu vardarbību, tostarp kara noziegumus, etnisko tīrīšanu, noziegumus pret cilvēci un genocīdu".

"Kopš 15. jūnija, kad Azerbaidžāna pilnībā nobloķēja Lačinas koridoru," īpaši pastiprinājies svarīgāko preču, tostarp pārtikas, medikamentu un degvielas trūkums, paziņoja Margarjans. Vēstnieks pieminēja arī dabasgāzes piegāžu un elektroapgādes pārrāvumus. Viņš uzsvēra, ka Azerbaidžānas rīcība reģionā "izraisījusi augstāku mirstību". 

Margarjans vainoja Baku, ka tā "tīši rada nepanesamus dzīves apstākļus" Kalnu Karabahas iedzīvotājiem.

Tikmēr Baku paziņojusi, ka Armēnija pie Azerbaidžānas robežas ir koncentrējusi bruņotos spēkus, lai veiktu provokācijas. "Pēdējās dienās veikta liela ieroču, tehnikas un personālsastāva koncentrācija gar valsts robežu nolūkā īstenot vēl vienu militāru avantūru," pirmdien pavēstīja Azerbaidžānas Ārlietu ministrija. Baku arī apsūdzēja Erevānu par vēršanos ANO, tādējādi apdraudot abu valstu miera procesu. Erevāna noliegusi, ka būtu koncentrējusi bruņotos spēkus Armēnijā vai Kalnu Karabahā.

Runā par genocīdu

Aizvadītajā nedēļā bijušais Starptautiskās Krimināltiesas galvenais prokurors Luiss Moreno Okampo brīdināja, ka Azerbaidžāna pret armēņiem Kalnu Karabahā gatavo genocīdu un aicināja ANO Drošības padomi šo jautājumu izskatīt starptautiskā tribunālā. Okampo 

publiskotajā ziņojumā vērsta uzmanība uz Lačinas koridora bloķēšanu, kas apgrūtina nepieciešamāko preču, tostarp pārtikas un medikamentu, piegādi Kalnu Karabahai.

"Ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka tiek īstenots genocīds," norādīts Okampo ziņojumā. Tajā dota atsauce uz ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, kurā pieminēta "tīša tādu dzīves apstākļu radīšanai grupai", lai to "pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu". "Nav krematoriju, un nenotiek uzbrukumi ar mačetēm. Bads ir neredzams genocīda ierocis," norādīts ziņojumā. Ja nenotiks tūlītējas izmaiņas, "šī armēņu grupa tiks iznīcināta pāris nedēļu laikā", brīdināts ziņojumā. Okampo aicinājis ANO Drošības padomi šo lietu nodot Starptautiskajai krimināltiesai.

Baku noraidījusi šādus Okampo secinājumus, uzsverot, ka ziņojumā ir "nepamatoti apgalvojumi un apsūdzības". "Tas ir tendenciozs un sagroza patieso situāciju, un tajā ir nopietnas faktu" kļūdas, ziņu aģentūrai "Associated Press" paziņoja Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva ārlietu padomnieks Hikmets Hadžijevs.

Miera centieni turpinās

Pēc 2020. gadā notikušā Armēnijas un Azerbaidžānas kara, kurā Baku kontrolē nonāca daļa armēņu kontrolētās Kalnu Karabahas, abas valstis aizvadījušas sarunas Vašingtonā, Briselē un Maskavā, lai panāktu ilgstošu mieru. Neskatoties uz 2020. gada 9. novembrī panākto pamieru, sadursmes tomēr turpinājušās. Pamiera noteikumi arī paredzēja, ka Krievijas miera uzturētāji gādās par Lačinas koridora drošību, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos starp Armēniju un Kalnu Karabahu. 

Ceļa blokādi Maskava tomēr novērsusi nav.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans maijā paziņoja, ka ir gatavs atzīt Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, tomēr tādā gadījumā ir jārunā par separātiskā reģiona iedzīvotāju tiesībām un drošību. Alijevs tikmēr uzsvēris, ka Kalnu Karabaha ir Azerbaidžānas iekšējā lieta un reģionā dzīvojošajiem armēņiem "jāpieņem Azerbaidžānas pilsonība vai jāmeklē cita dzīvesvieta". Armēņi norāda, ka to kontrolētajā Kalnu Karabahas daļā dzīvo 120 000 iedzīvotāju, kamēr Azerbaidžāna uzskata, ka to ir daudz mazāk. Kalnu Karabahas neatkarība tika pasludināta 1991. gadā, un separātiskā reģiona dēļ izcēlās Azerbaidžānas un Armēnijas karš. Neviena valsts, tostarp arī Armēnija, Kalnu Karabahu neatzīst, un starptautiski šis reģions tiek uzskatīts par Azerbaidžānas teritoriju.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.