Vēl viena svarīga šā projekta nianse – bankām tiek atņemta visiem citiem uzņēmumiem piedāvātā iespēja norakstīt no UIN to summu, kura investēta atpakaļ uzņēmumā.

Latvijas sabiedrība ar samērā lielu atzinību ir uztvērusi ideju par banku papildu nodokļa ieviešanu, jo uzņēmējus pēdējos gados nokaitinājusi banku piekasīšanās dažādiem sīkumiem un kreditēšanas atteikumi, bet daļa sabiedrības cieš no krasi paaugstinātajiem banku kredītu procentiem, kas ir daļa no Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās pretinflācijas politikas.

Tiek lēsts, ka bīstamā finansiālajā situācijā esot katrs septītais kredīta ņēmējs jeb apmēram 13% – galvenokārt tie, kas ņēmuši kredītus par maksimālām summām un pēdējos trijos gados. Attieksme "paši vainīgi" diez vai šeit būs vietā, to liecina šā paša "Latvijas Biznesa" numura publikācija "Pērkot zemi apbūvei, jārēķinās ar riskiem", privātmājas būves minimālās izmaksas šobrīd ir no 1400 līdz 1600 eiro par vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka vidēja izmēra, ap 100 m2 ģimenes mājas uzbūvēšanas izmaksas ir aptuveni 150 tūkstoši eiro, un īpaši lētāk to nemaz paveikt nevar. Un, 

lai gan ECB mērķis bija dot triecienu augstajai inflācijai, faktiski vissmagāko triecienu saņēmušas jaunās ģimenes ar bērniem un mazturīgie iedzīvotāji, kas parasti visvairāk cieš no jebkurām ekonomiskās politikas izmaiņām. Lai gan Latvijā to vēl nejūt, jo iedzīvotāju skaits turpina samazināties, Eiropā jau pilnā nopietnībā runā par dzīvokļu īres cenu krīzi, kas ES virknē valstu krasi pieaugusi, un pasākumiem tās ierobežošanai.