Hipotēku kompensācijas: bankas pārstāvis likuma normas sauc par bezatbildīgām

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas, kas regulēja hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un kredīta procentu kompensāciju, bija sasteigtas un bezatbildīgas, trešdien Satversmes tiesas (ST) sēdē pauda "SEB bankas" pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Liepa.

Pārstāvot lietā pieteicēju, Liepa savā tiesas debašu runā sacīja, ka attiecīgās normas nav pieņemtas labas likumdošanas procesā, tās prettiesiski iejaucas divu līdzēju privāttiesiskajās attiecībās, turklāt tieši ietekmē finanšu produktu vērtējumu.

"Normas uzliek papildu pienākumu privātpersonām un finanšu iestādēm aprēķināt kompensāciju summu un administrēt izmaksas," 

uzsvēra advokāts.

Viņš arī pauda, ka konkrētās normas piešķir finansiālu labumu indivīdu grupai, kas to nav prasījusi un kam to nebija nepieciešams saņemt.

"Likumdevēja sasteigtais mēģinājums īstenot palīdzības programmu nav datos balstīts, tas ir deklaratīvs, jo tas ir adresēts iedzīvotāju grupai, kuras lielākajai daļai tas nebija nepieciešams," bankas viedokli pauda Liepa.

Viņš uzsvēra, ka regulējums nonāk krasās pretrunās ar nozares un ekspertu ieteikumiem, pieņemšanas laikā to kritizēja arī Saeimas Juridiskais birojs, ministrijas un tiesībsargs. Liepa pauda, ka šāda regulējuma pieņemšana bija bezatbildīga un nevajadzīga, paveikta atsevišķu politisko spēku zemo reitingu celšanai, tāpēc regulējums nedrīkst palikt spēkā.

Advokāts arī apgalvoja, ka tiesas gaitā netapa skaidrs, kādi ir regulējuma mērķi. Tie tiesā esot minēti dažādi, tostarp savstarpēji viens otru izslēdzoši.

ST spriedumu lietā pasludinās 2. aprīlī plkst.10.

Jau ziņots, ka ST skata lietu par likuma normu, kas paredz neizmaksāt hipotekāro kredītu procentu kompensācijas aizņēmumiem virs 250 000 eiro.

Kā informēja tiesā, ir ierosinātas divas lietas par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normu, kas regulēja hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un kredīta procentu kompensāciju.

Iesniedzēji lūdza tiesu izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta otrās, trešās, ceturtās, piektās, sestās, desmitās, 11., 12., 13., 15. daļas un pārejas noteikumu 43. punkta atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta desmitās daļas otrā punkta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma norma, kas nosaka, ka kredīta procentu kompensāciju ir tiesīgi saņemt tikai tie hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro, pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu, kas ietverts Satversmes 91. panta pirmajā teikumā.

Otra lieta ierosināta pēc kredītiestādes pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētajās Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normās noteiktais pienākums maksāt hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un aprēķināt ar to saistīto kredītu procentu kompensāciju nesamērīgi ierobežo tai Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos noteiktās tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpj Satversmes 1.pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Lai veicinātu minēto lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, ievērojot procesuālās ekonomijas principu, ST nolēma abas lietas apvienot vienā lietā.

2023. gada decembrī tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu ar mērķi kompensēt kredītu procentus hipotekāro kredītu ņēmējiem mājokļa iegādei vai būvniecībai nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā EURIBOR likmes kāpuma un inflācijas rezultātā pieaugušo kredīta maksājumu un patēriņa cenu radīto būtisko izmaksu slogu mājsaimniecībām.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro 2024. gadā bija 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Diskutējot par slieksni atbalsta saņemšanai, Saeimas deputāti 250 000 eiro pieņēma kā robežu, kas varētu nodalīt mazāk turīgos kredītņēmējus, kam atbalsts nepieciešams vairāk, no turīgākiem kredītņēmējiem, kas iegādājušies ekskluzīvākus īpašumus un kuriem atbalsts nepieciešams mazāk.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm uz gadu tika noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu". Bankām kā nodevas maksātājiem gadu bija pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).