Sava ceļa sākumā. Saruna ar dziedātāju Kristīni Prauliņu

Piektdien, 19. jūlijā, ​Liepājas koncertdārzā "Pūt, vējiņi!" skanēs uzmundrinošs, košs un augstvērtīgs mūzikas vakars. To iesāks talantīgā dziedātāja Kristīne Prauliņa un viņas izlolotā apvienība "The Soulful Crew". Koncerta otrajā daļā uzstāsies publikai jau sen pazīstamie leģendārās grupas "Remix" dalībnieki Uldis Marhilēvičs un Aivars Hermanis, kopā ar Latvijas Radio bigbendu atskaņojot "Remix" instrumentālos hitus jaunos aranžējumos.

Orests Silabriedis, koncertzāles "Lielais dzintars" mākslinieciskais vadītājs, par K. Prauliņas un viņas muzikālo kolēģu līdzšinējo veikumu saka: "Kristīnes Prauliņas un "The Soulful Crew" albums "Textures" bija viena no 2023. gada augstākajām muzikālajām virsotnēm Latvijā, un priekā par šo kolosālo mūziku ļoti gribējās dalīties arī ar klausītājiem Liepājā. Kristīnei ir izcili kolēģi: taustiņnieks Toms Mikāls, ģitārists Jānis Kalniņš, sitējs Kaspars Kurdeko, basists Valters Sprūdžs – labākie no labākajiem! Koncertā iepretī labi zināmajiem "Remix" hitiem "The Soulful Crew" varam uzskatīt par tādu kā ekspresīvas un kaislīgi izjustas kamermūzikas sadaļu."

Mūziķe Kristīne Prauliņa par skatuves mākslinieku misiju saka: "Mēs tikai varam dot labāko, kas vien mums ir, būt patiesi pret to, ko darām, un cerēt, ka cilvēkiem dāvājam ko labu."

Foto: Publicitātes

Par gaidāmo koncertu, soulmūziku Latvijā un ceļu mūzikā "Kultūrzīmes" izvaicāja talantīgo dziedātāju, komponisti, dziesmu vārdu autori, turklāt arī Rīgas gospeļkora vadītāju un diriģenti Kristīni Prauliņu.

Kāds būs koncerts "Pūt, vējiņi!" koncertdārzā?

K. Prauliņa: Pieņemu, izdzirdot vārdu salikumu Kristīne Prauliņa un "The Soulful Crew", lielākajai daļai nav ne jausmas, par ko tieši ir runa, kas mēs tādi varētu būt. Koncertā to parādīsim, pašai liekas, ka esam ļoti interesantā iesākuma posmā, jo savu klausītāju vēl tikai meklējam, vēl tikai iepazīstamies. Protams, vārdos var izstāstīt, ka esam grupa, kura raksta oriģinālmūziku, soulmūziku ar dziesminieku motīviem. Tā stāstīt varētu vēl, bet pāri visam – esam dzīvās mūzikas grupa. Ikvienā koncertā būtiskākais ir mūzikas klātbūtne un mijiedarbība, kas notiek tieši uz skatuves, laikā, kad visi esam kopā ar mūsu skatītājiem, klausītājiem. Vienā telpā un laikā esot, parasti notiek kaut kas maģisks un īpašs, esmu droša, tā tas notiks arī Liepājas "Pūt vējiņos". Esmu ļoti pateicīga "Lielā dzintara" mākslinieciskajam vadītājam Orestam Silabriedim par viņa uzticēšanos un arī labajiem vārdiem par mūsu albumu, par novērtējumu tieši tam, kas mēs esam un ko darām. Mūsdienu pasaulē kas tāds nemaz nenotiek tik bieži, lielākoties tiek novērtēts skaļākais, krāšņākais, stilīgākais, tāpēc ir tik ļoti liels prieks, ka esam izvēlēti piedalīties šajā koncertā, turklāt tik spēcīgā un man arī mīļā kompānijā kā Latvijas Radio bigbends ar "Remix" hitiem. Tas ir brīnišķīgi!

Grupai un man šis koncerts pavisam noteikti būs ļoti īpašs, liels radošā darba notikums, jo sapni par savu oriģinālmūziku esmu lolojusi dzīves lielāko daļu. Mana karjera mūzikā aizsākās kā izpildītājmāksliniecei, tas bija ļoti nozīmīgi un interesanti, daudz iemācījos, tomēr vienmēr lielais mērķis un cerība bija tieši šāds: atrast savu grupas sastāvu, lai mēs varētu kopīgi radīt. Grupas "The Soulful Crew" mūziķus esmu meklējusi un atradusi dažādos mūzikas džemos un koncertos, tieši šie cilvēki bija tie, ko katru uzrunāju individuāli un ikreiz ļoti cerēju, ka atbilde būs pozitīva un kopīgi varēsim radīt ko skaistu. Kopā sanācām 2017. gadā, tātad pirms septiņiem gadiem, kopš tā laika notikuši mazāki un lielāki koncerti.

Vai koncertā gaidāmi arī kādi pirmatskaņojumi?

Tādi būs vairāki, turklāt tie būs latviešu valodā. Šobrīd strādājam pie sava pirmā minialbuma, kurā dziedāsim tikai latviski. Līdz šim "The Soulful Crew" iznākuši divi albumi angliski, nu būs pirmais latviski. Klajā tas, visticamāk, nāks novembra nogalē, bet koncertā Liepājā šo albumu iezīmēsim.

Ar šo pašu programmu 10. augustā piedalīsimies arī Līgatnes Papīrfabrikas festivālā, vēlāk arī septembra nogalē "M-darbnīcā" Rīgā, tur spēlēsim gan savu mūziku, gan arī veltījuma koncertu Stīvijam Vonderam, kurš ir viens no mūsu būtiskākajiem iedvesmas avotiem.

Ir labi, ka latviešu mūziķu radītas dziesmas skan latviešu valodā, bet kādēļ grupas pirmos albumus iepazinām vien angliski?

Pie angļu valodas noteikti vēl atgriezīsimies, viss iet roku rokā, jo mūzikas stilā, kurā darbojamies, angļu mēle ieguļas dabīgāk. Soulmūzika nāk no Amerikas, tā okeāna krasta, kur melnādaino ritmi sajaucas ar vietējo vergu un vergturu melodijām. Nonākt līdz tam, lai šajā mūzikā spētu ielikt arī savu, latviešu valodu, var uzskatīt par mācīšanās ceļu. Līdz šim to īsti neviens nav darījis, līdz ar to vispirms vienkārši ļāvāmies tīrajai plūsmai un doma par dziedāšanu latviešu valodā vairāk bija kā lūgšana to spēt izdarīt. Protams, visu vēlamies izdarīt iespējami labi un tāpēc tagad pienācis laiks spert pirmos soļus latviski, ticu, ka kļūs arvien labāk, jo visu laiku mācāmies.

Kā izvēlaties tēmas, par kurām runāt mūzikā, dziedāt?

Pēc dabas esmu domātāja un analizētāja, esmu arī daudz rakstījusi. Jau bērnībā vienmēr svarīgi bija pierakstīt, ko jūtu un domāju. Rakstīt vārdus dziesmām uztveru kā pašizpausmes veidu, noteikti nepretendēju uz gada dzejnieka lomu. Iedvesmai var kalpot teju it viss, tas atkarīgs no tā, kāds esi un kā saredzi pasauli. Ja atrodi savu ceļu pie vārdiem, kad spēj ielikt vārdos to, ko redzi un jūti, tad pierakstīt paliek teju vienkāršākais uzdevums. Lielākai daļai mūsu dziesmu ir manis rakstīti vārdi, vienai vārdus un mūziku rakstījis arī mūsu pianists Toms Mikāls, vēl dažas rakstījis basists Valters Sprūdžs.

Mūsu dziesmu galvenais radošais avots ir daba pretstatā ikdienas troksnim un skrējienam, klusums, apstāšanās un miers. Māju sajūtas meklējumi caurvij gan pirmos albumus, gan to, pie kā strādājam pašlaik. Līdz ar to ļoti organiski mūsu mūzika savijas kopā ar šo vietu Liepājā, koncertdārzu, kas atrodas tik netālu no pludmales un jūras. Turklāt dzīva mūzika jau ir valoda pati par sevi, tas ir spēks un enerģija: ja ļaujam tai tādai būt, šī mūzika ir dabiska un organiska. Ļoti ceru, ka koncertā tai nenostāsimies ceļā.

Zinu, ka daudzi klausītāji vārdos vispār neklausās, dzird tikai melodiju, cits sadzird pulsāciju, bet citam būtiskākais ir tieši vārdi. Pats būtiskākais ir tas, ko cilvēks saņem, kad viņš klausās, mēs tikai varam dot labāko, kas vien mums ir, būt patiesi pret to, ko darām, un cerēt, ka cilvēkiem dāvājam ko labu.

Albumā skan dziesma "Change of perspective" – kādi pēdējā laika notikumi mainījuši jūsu perspektīvu?

Jaunākais un lielākais ir bērna piedzimšana, tad mainījās teju viss – laika izjūta, prioritātes, izjūta par sevi gan ķermeniski, gan emocionāli. Runājot par to dziesmu – tā tapa ne tik vieglā dienā, domājot par to, cik viegli ir ļauties smagākām domām un grimt tām līdzi. Tomēr mūsos pašos ir spēks izvēlēties, vai grimstam līdzi vai tomēr paceļam acis augstāk un atrodam citu pieķeršanās punktu. Manā dzīvē viena no galvenajām lietām, vadmotīvs, ir tas pats, kas pamatā gospeļu mūzikai, tā ir ticība un izraušanās no šaubām, no cilvēcīgās dzīves smaguma. Pārmaiņas jau gan notiek visu laiku, sajūtu, ka dzīvojam gluži vai emocionālos apļos, kuriem nepārtraukti notiek atjauninājumi. Ļoti ceru, ka mēs visi, ejot caur šiem apļiem, arī ko iemācāmies, vismaz es tā cenšos.

Liela daļa latviešu ir diezgan introverti, kā klausītāji sajūt gospeļu mūziku?

Tiesa, latvietis mēdz būt introverts, bet, manuprāt, vairāk ārēji nekā iekšēji, iekšēji esam ļoti jūtīgi. Droši vien tas saistīts ar mūsu vēsturi, to, cik daudz bijis jāpatur sevī, tāpēc neesam pieraduši nostāties un atklāti paust, izrādīt to, kā jūtamies, bet jūtam jau tāpat. Jau divdesmit gadus dziedu Rīgas gospeļu korī, kurā sāku dziedāt 12 gadu vecumā, ir būts ļoti daudzos koncertos, var pat teikt, ka uzaugu gospeļu mūzikā, korī, kuru tagad vadu. Tā tik tiešām bija mana sākotnējā lielā mīlestība, un soulmūziku atklāju tikai salīdzinoši nesen.

Reizēs, kad ar gospeļkori dziedam baznīcās, var just, ka daudzi publikā apmulst: vai tad drīkst smaidīt, vai tad drīkst aplaudēt. Skatos sejās, un bieži liekas, ka laikam jau mūsu dziedāšana nemaz nepatīk, var jau būt, ka esam par skaļu. Brīžam pēc latviešu sejām tik tiešām nevar neko pateikt! Bet pēc koncertiem ļaudis no publikas tomēr nāk klāt un saka, ka klausoties dvēsele esot dziedājusi, lidojusi, mēs ar savu dziedāšanu esot devuši tik daudz… Esmu jau pieradusi, latvietis ārēji ko izrādīs pavisam maz, bet, jā, viņa dvēsele dzīvo līdzi tik un tā. Un tas ir galvenais.

Ko saredzat pie savas grupas nākotnes horizonta?

Īsti nezinu, to gribētos noskaidrot. Šobrīd ar vienu kāju esmu pilna laika mamma, dzīvojos kopā ar meitiņu, tāpēc strādāju vien tik, cik varu izdarīt un paspēt, pirmkārt, ir dzīve mājās. Tomēr drīzumā atkal sāksies nākamais dzīves posms, mūsu sapņi ir lieli, noteikti skats veras vairāk iemācīties, turklāt sākt aptvert arī ārzemju auditoriju.

Kādā agrākā sarunā esat teikusi, ka jūsu aicinājums ir mūzika un gribat tai kalpot visu dzīvi.

Jā, tā tas ir. Kādā brīdī sapratu, ka šajā dzīvē svarīgi darīt to, kam tiešām redzu jēgu, kur jūtu savu sirdi, kur jūtu piepildījumu. Tiesa, varbūt tas nebūs ienesīgākais un pats gudrākais veids, bet, ja reiz manī ir šī apziņa, ka tas ir tas, kas jādara, tad to arī daru. Turklāt ticu, ka to jūt arī mani klausītāji, ir svarīgi sekot savai sirdij un plānam, kas nolikts tieši man. Latvijā gan nav viegli būt soulmūzikas pārstāvim, esam pionieri un kaļam ceļu, kura vēl nav, bet esmu priecīga, jo ne visi dzīvē var teikt, ka patiešām simtprocentīgi zina savu vietu. Es zinu, ka to esmu atradusi.