9 °C
No 11. līdz 13. aprīlim UNESCO Literatūras pilsētā Tukumā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu notiks festivāls "Uz Tukumu pēc literatūras" ar 11 rakstnieku piedalīšanos un solījumu, ka nekas nenotiks, kā ierasts.
Tukuma literārie procesi jau četrsimt gadus ir cieši saistīti ar Latvijas literāro dzīvi, un nav viegli izšķirt, kurš kuru vairāk ietekmējis. Nekas nav mainījies – mums Tukumā joprojām rakstnieku vesels bars, un grūti izšķirt – viņi te pārceļas uz dzīvi vai otrādi – te dzīvojot, sāk rakstīt. Janvārī, kad Tukuma bibliotēka kopā ar vietējiem rakstniekiem prātoja par otro literāro trīsdiennieku pilsētā (jo pirmais piedzīvots 2013. gada vasarā... policijas pagalmā), galvenā spriešana bija par to, kas vēl nav pieredzēts. Ne tikai Tukumā, bet kā minimums – Latvijā. Ko, lasītājam tiekoties ar rakstnieku, vēl nav piedzīvojušas abas puses? Jo divi autori vienā tikšanās reizē nav nekas jauns. Tāpat rakstnieku atstrādātais repertuārs. Katram, kurš bieži tiek aicināts uz Latvijas bibliotēkām, ir savi "truši hūtē", kas īstajā brīdī tiek izvilkti atkal un atkal. Rakstnieki mēdz demonstrēt zobenus, tapešu gabalus, sakrālus sūtījumus vai vismaz iedarbīgus spoku stāstus. Visur vienus un tos pašus. Bet ne šajā festivālā!
Tukums lēma par labu rakstnieku duetiem, bet ar nosacījumu, ka katrā duetā viens ir tukumnieks, otrs – viesis. Turklāt abiem jāraksta par līdzīgu tēmu un jāizlasa sarunas biedra darbi, tā teikt – lasītveicināšana rakstnieku vidē. Šajos dialogos neviens nedrīkst būt ne zvaigzne, ne ēna. Abiem stundas laikā jācenšas izzināt vienam otra rakstniecības noslēpumus, atļauts arī profesionāli konfrontēt un provocēt, lai no hūtēm izlēktu tikai negaidīti truši, kā vislielākais pārsteigums pašiem rakstniekiem. Savs šarms, ka vismaz puse duetu savstarpēji nav pat pazīstami, bet, ja ir, nav piedalījušies kopīgā literārā diskusijā.
No bērna līdz māceklim
Festivāla trīs dienu jeb cēlienu dramaturģija veidota gluži vai pēc garīgās evolūcijas parauga – bērns, māceklis, meistars. Pirmā diena, 11. aprīlis, no plkst. 10.30 veltīta bērniem. Mazie lasītāji redzēsies ar bērnu grāmatu autorēm – tukumnieci, dzejnieci Irīnu Pumpuri un viesliterāti, rakstnieci Luīzi Pastori –, kuras tiksies pirmoreiz. I. Pumpure atklāj, ka viņai jāuzņemas iepriekš neplānots uzdevums – jāizdomā, kā piesaistīt bērnu uzmanību lasīšanai. "Bibliotēkā būs izvietotas lielfomāta grāmatu ilustrācijas. Runāšu par zīmējuma lomu grāmatā. Varbūt kopā lasīsim. Varam mēģināt sacerēt dzejoli un to izdziedāt savā melodijā. Bērni ir ļoti emocionāla un tieša publika. Viegli nebūs, bet ceru, ka pēc tikšanās mazie varbūt aizdomāsies, ka grāmata nav bubulis, un varbūt pat var pamēģināt kaut ko radīt paši." Luīze Pastore lasītājiem piedāvās divas radoši literāras darbnīcas – "Mākslas detektīvs" un "Džungļu izdzīvošanas tests".
Piektdiena, 12. aprīlis, nodēvēta par Radošo dienu, taču tikpat droši to var saukt par Mācekļu dienu. Plkst. 11.30 bibliotēkā aicināti dzejdari ar lielāku vai mazāku pieredzi uz Dzejas rakstīšanas meistarklasi dzejnieka Ronalda Brieža vadībā. Runā, ka Latvijā nav labāka dzejas pasniedzēja, un runātāji taču zina, ko saka. Gandrīz uzreiz pēc tam, plkst. 16, tieši pāri ielai – Tukuma novada domes zālē – notiks grāmatas "No šūpuļa līdz zeltam. Latvijas dzimtsarakstu sistēmai 100" atvēršanas svētki. Grāmatas autore ir tukumniece Guna Roze, kurai šis ir jau ceturtais ar vēsturi saistītais iespieddarbs.
Literārie dueļi
Pēc labas drāmas paraugiem festivāla kulminācija būs arī noslēgums. Finiša taisnē jeb četru tematisku sarunu "dueļos" sestdien, 13. aprīlī, dosies astoņi rakstnieki, mainīsies tikai telpas. Vēsturiskās literatūras "sacerēšanu" jau plkst. 11 pārrunās viesis Arno Jundze un tukumniece Guna Roze. Rakstniekus vieno arī tas, ka abi vada vērā ņemamas literāras organizācijas. Jautāts, ko sagaida no šī dialoga, Arno Jundze atbild: "Starptautiskās Bukera balvas ieguvējs bulgāru rakstnieks Georgijs Gospodinovs, uzstājoties Frankfurtes grāmatu tirgū, teica: "Mēs taču visi zinām par Trojas karu, kaut neesam to piedzīvojuši. Kāpēc? Tāpēc, ka bija Homērs. Rakstnieks neraksta vēsturi, rakstnieks raksta mūsu atmiņas." Vēsture ir melīga, to allaž iztaisa pēc aktuālās piegrieztnes. Tāpēc ir svarīgs rakstnieka darbs. Manuprāt, Guna Roze savos tekstos ieliek sirds patiesību. Arī man tas ir svarīgāk par sausiem faktiem. Labprāt ar Gunu aprunāšos par to, kā radīt atmiņas, kas ceļo no sirds uz sirdi." Savukārt G. Roze ar A. Jundzi gribētu padiskutēt par gluži fiziski piedzīvotām sajūtām, ceļojot laikā kopā ar saviem varoņiem. "Un par to, kur Jundzes romānā "Es nemiršu nekad" beidzas Arno un sākas Eduards vai otrādi."
Plkst. 12.15 psiholoģiskajā reālismā iegrims Džena Andersone (viesis) un Ingrīda Zaķe (Tukums). Dž. Andersone no šī eksperimenta sagaida interesantu diskusiju, daudz jautājumus un nepiespiestu atmosfēru. Ingrīda Zaķe diskusijas ar spalvas brāli vai māsu salīdzina ar palūkošanos aiz priekškara, "kas notiek aizkulisēs un vai arī es tā varu? Man Džena kā cilvēks, tāpat viņas darbi patīk tik ļoti, ka nekāds duelis tur nesanāks. Sagaidu prāta vētru, kurā katrs nākamais savstarpēji veidotais ideju kāpinājums novedīs pie jaunām, svaigām, radošām atziņām."
Precīzi 13.30 detektīvromānu pinekļus sāks risināt Jana Veinberga (viesis) un Guntis Tālers (Tukums), kuri klātienē nekad nav tikušies, bet šī festivāla dēļ ir izlasījuši viens otra darbus. Abi esot vienojušies, ka rīkos savstarpējas nopratināšanas krustugunis, izvirzīs un apstrīdēs apsūdzības argumentus, teiks aizstāvības runas.
Un visbeidzot – pulksten 14.45 – politikas kuluāros aicinās Imants Liepiņš (Tukums) un Ivars Ijabs (viesis). "Ceru, ka novadnieki un viesi izmantos šo unikālo iespēju iepazīties ar tik dažādu žanru autoriem vienuviet. Tostarp ar dokumentālo žanru, pret kuru bieži vien attieksme ir tāda, it kā Latvijā šis žanrs oficiāli nemaz neeksistētu," piebilst I. Liepiņš.
Tātad – uz Tukumu pēc literatūras! Un pēc atklāsmes, kas kolēģu darbos sajūsmina un kas nepatīk pašiem rakstniekiem. Jo, kā pierādījis ikgadējais konkurss "Tukuma prozas fermentācija", rakstnieku izvēle reti sakrīt ar lasītāja gaumi, vēl retāk – ar kritiķu un bargo žūriju vērtējumu. Autors, lasītājs, kritiķis – ir kā trīs autonomas orbītas. Ja tās nostājas uz vienas taisnes, acīmredzot ir radīts šedevrs. Par to ir vērts padiskutēt, un tā varētu būt nākamā festivāla tēma.
