Ko nesīs 2025. gads: dziesmu svētki, koncerti, izstādes, filmas, grāmatas...

Paveram priekškaru kultūras notikumiem 2025. gadā. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgu pieskandinās atkal – neticami, bet tas notiek pēc desmit gadiem, kopš ritmu izjauca pandēmija, un, lai cik pesimistiskas prognozes nebūtu izskanējušas, jaunie dziedātāji tomēr dzied un dejotāji dejo – gandrīz tikpat daudz, cik senāk. Tāpat informēsim par teātra, kino, mākslas notikumiem, kas, kā aizvien, priecēs, vēstīs par notiekošo pasaulē un tepat, Latvijā, rosinot diskusijas un liekot aizdomāties.

Dziesmu un deju taktī

Foto: Latvijas Avīze

No 5. līdz 13. jūlijam ar vairāk nekā 30 pasākumiem dažādās norises vietās Rīgu piedimdinās XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros, balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, gatavojas piedalīties 20 774 tautas deju dejotāji, 12 426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

TEĀTRIS

Patiesības meklējumi daudzos cēlienos

Latvijas teātri sola interesantu un daudzveidīgu, kā arī politiski aktuālu ziemas un pavasara repertuāru. Lūk, pēc mūsu domām, interesantākās pirmizrādes.

• 10. janvārī Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē "Lielais dzintars" – pirmizrāde režisora Viestura Roziņa iestudējumam "Divu siržu zēns", kas balstīts dokumentālā afgāņu bēgļu stāstā par ģimeni, kas pārkāpj robežas. "Taliban" kontrolētajās teritorijās darbojas šariata likumi. Aizliegts teātris, mūzika, humors un sieviešu viedoklis... Lomās: Anete Rimkus, Sandis Pēcis, Valts Skuja, Kārlis Ērglis, Artūrs Irbe.
• 24. janvārī – Valmieras teātrī pirmizrāde Reiņa Suhanova iestudētajam Annas Brigaderes "Sprīdītim". "Tā noteikti būs izrāde bērniem par pieaugšanu un piedzīvojumiem pilnu bērna ienākšanu pieaugušo pasaulē," saka režisors. Lomās: Rūdis Bīviņš, Aksels Aizkalns, Aigars Apinis, Gerda Embure, Rihards Jakovels, Māra Mennika.
• 31. janvārī Dailē pirmizrādi piedzīvos režisora Viestura Kairiša iestudēta izrāde – Šekspīra "Sapnis vasaras naktī" ar Gintu Grāveli, Martu Lovisu Jančevsku, Lauri Subatnieku, Kārli Arnoldu Avotu u. c. lomās. 
  Teātris mājaslapa raksta: "Mēs visi esam pakļauti lieliem mīlas grēkiem un mazākiem kaislību grēciņiem, lai arī ikdienas pienākumiem un atbildībai mūs vajadzētu no tiem atturēt. Mīlas aklums ir spoguļattēls nespējai redzēt mīlestības nepārvaramo spēku." Par to arī šis sapnis.
• 2. februārī – Dailē pirmizrāde Roalda Dāla traģikomēdijai "Milzis" režisora Gata Šmita iestudējumā – par radošuma brīvību un reputācijas cenu. Rakstnieks nupat ir publicējis rakstu, kurā emocionālā uzplūdā publiski salīdzinājis Izraēlu ar Hitlera Trešo reihu, svaidoties ar frāzēm "arābi ir upuri", "ebreji ir slepkavas" un citiem apgalvojumiem. Dāla vārdi izraisa sprādzienu literārajās aprindās. Visu iemīļotais rakstnieks nonāk skandāla priekšvakarā. Roalda Dāla gadījums, kas pirms 40 gadiem kļuva par starptautisku sensāciju, rezonē šodienas sabiedrībā tikpat spēcīgi. Lomās: Juris Bartkevičs, Milēna Miškēviča, Artūrs Skrastiņš, Vita Vārpiņa, Dārta Daneviča, Juris Strenga.
• 8. februārī Liepājas teātrī ar 20. gadsimta vidus amerikāņu kulta rakstnieka Artura Millera lugu "Visi mani dēli" debitēs režisore Inese Mičule. Luga, kuras stāsts balstīts patiesos notikumos, risinās pēckara Amerikā. Tās centrā ir Džo Kellers ar ģimeni – sievu Keitu un dēlu Krisu. Lai nodrošinātu savas ģimenes labklājību, Džo ir izdarījis ko tādu, kas radījis traģiskas sekas... Lomās: Ģirts Krūmiņš, Inese Kučinska, Mārtiņš Kalita, Madara Kalna, Rolands Beķeris, Kaspars Kārkliņš, Signe Dancīte, Armands Kaušelis, Everita Pjata-Gertnere.
• 21. februārī – Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) pirmizrāde Kristīnes Krūzes iestudējumam "Mazās lapsas", kas tapis pēc Lilianas Helmanes pirms simts gadiem sarakstītās leģendārās lugas. Šī amerikāņu klasikas pērle stilistiski līdzinās Ibsena lugām – psiholoģiskas mežģīnes, ģimenes drāmas, mīlestība un nauda. Gadsimti ripo uz priekšu, bet cilvēciskās kaislības paliek nemainīgas. Mēdz teikt, ka lielākais pārbaudījums cilvēkam ir vara un nauda, īpaši, ja ar šo divu palīdzību mēģina aizpildīt savus personīgos iekšējos tukšumus... Lomās: Andris Keišs, Gundars Āboliņš, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Ivars Krasts, Jevgēnijs Isajevs, Jānis Skutelis, Aminata Grieta Diarra, Dāvids Pētersons, Evelīna Priede.
• 27. februārī Nacionālajā teātrī pirmizrāde jaunā režisora Henrija Arāja iestudētajai izrādei "Zelta templis", kas tapusi pēc izcilā japāņu rakstnieka, dzejnieka un dramaturga Jukio Mišimas literārā šedevra – romāna "Zelta templis", kas sarakstīts 1956. gadā; to dramatizējusi Lelde Stumbre. Autors nodzīvoja īsu, bet ļoti spilgtu mūžu – dzimis 1925. gadā, 1970. gada 25. novembrī viņš savu dzīvi beidza, izdarot harakiri.
  Nekas šajā pasaulē nav tik skaists kā Zelta templis. Sasniegt šo skaistumu jaunajam Midzogučī (lomā Uldis Siliņš) nozīmē radīt dzīvei jēgu un atrast piepildījumu. Tādu nākotni viņam novēl arī vecāki. Tomēr – kā lai sadzīvo ar vēlmi kļūt par daļu no skaistā, par daļu no mūžības, apzinoties, ka tu vienmēr paliksi tikai ēna?
• 28. februārī JRT pirmizrādi piedzīvos Aika Karapetjana iestudētā izrāde "Pēdējā maltīte", kas tapusi, iedvesmojoties no bijušā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna rīkotā pirmsnāves mielasta. Kādā nomaļā lauku īpašumā uz nāvi slims ietekmīgs politiķis sapulcinājis ģimenes locekļus un tuvākos līdzgaitniekus. Vieni ieradušies, lai cieņpilni atvadītos, citi – lai celtu savu sociālo statusu, bet vēl citi, lai nokārtotu pagātnes rēķinus. Lomās: Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Elita Kļaviņa, Guna Zariņa, Toms Harjo, Ritvars Logins, Agate Krista.
• 21. martā Dailes teātrī pirmizrāde Mārtiņa Eihes iestudētajiem Džeza Batervorta "Kalifornjas pakalniem". Piejūras pilsētiņa Blekpūla, 70. gadi. Viktorijas laikmetā celtais viesu nams, kurā uzaugušas Vebu māsas, ir paputējis savā spožumā – māte ir uz slimības gultas, un tūristi šeit vairs neiegriežas. Pirms vairākiem gadiem valdzinošā Vebu atraitne ar dzelžainu gribu viena audzinājusi savas četras meitas, lai viņas kļūtu par mūzikas sensāciju. Meiteņu balsis varēja kļūt slavenas visā pasaulē, ja vien mūzika, kuru tās dzied, nebūtu jau vakardiena. Māsas ir satikušās ģimenes namā un mātes pēdējās mūža dienās atceras nepiepildīto nākotni... Lomās: Vita Vārpiņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ērika Eglija-Grāvele, Ieva Segliņa, Dārta Daneviča, Dainis Gaidelis, Aldis Siliņš, Artis Robežnieks, Gints Grāvelis.
• 4. aprīlī – Dailē pirmizrāde "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" Olas Mafālani iestudējumā. Tam pamatā Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas romāns "Stum savu arklu pār mirušo kauliem", kurš saņēmis daudz atzinību, arī starptautisko Bukera prēmiju, tā ekranizāciju veidoja pasaulslavenā režisore Agneška Holanda. Lomās: Čulpana Hamatova, Imants Strads, Juris Bartkevičs, Artūrs Skrastiņš, Lauris Subatnieks, Andris Bulis, Mārtiņš Meiers, Ģirts Ķesteris, Kaspars Dumburs u. c.

KINO

Kino jaunumu straume

Ar Nacionālā kino centra atbalstu "Kultūrzīmes" informē par 2025. gadā gaidāmajām filmām. Šis saraksts vēl nevar tikt uzskatīts par pilnīgu, tas noteikti taps plašāks janvāra sākumā, kad savus nominantus izsludinās Nacionālā kino balva "Lielais Kristaps".

• Janvārī – ekrānu dzīvi sāks režisores Martas Elīnas Martinsones spēlfilma "Vecāku sapulce" (studija "Mistrus Media") – komēdija par skolas dzīvi.
• Februārī – pirmizrādi piedzīvos režisora Mārča Lāča spēlfilma "Mūžības skartie" ("Trickster Pictures") – starptautiski jau apbalvota vampīrkomēdija.
• Martā – režisora Armanda Zača spēlfilma "Mūžīgi jauni / Mūžam jauni" ("White Picture") – problēmfilma par jauniem cilvēkiem, režisora paaudzes portretskice. Ekrānu dzīvi sāks režisora Paula Dombrovska dokumentālā filma "Vairāk kā deja" ("Kultfilma") – Kanādas latviešu deju kopas ceļš uz Dziesmu svētkiem –, Agneses Laizānes dokumentālā filma "Mani 80 pavasari" (producente Linda Krūkle) – gaiši smeldzīgs stāsts par vecumu, kurā galvenajās lomās tēlniece Ēvī Upeniece un vēl trīs varoņi vecumā 85+. Pirmizrāde būs arī animācijas filmai "Telmas ideālā dzimenīte" (rež. Reinis Kalnaellis, "RIJA") – stāsts pavisam maziem skatītājiem, no četru līdz piecu gadu vecumam.

Kadrs no Reiņa Kalnaeļļa animācijas filmas "Telmas ideālā dzimenīte".

Foto: Publicitātes

• Aprīlī pirmzrādi piedzīvos režisores Signes Birkovas spēlfilma "Lotus" ("Lokomotīve"), kas novembrī tika pirmizrādīta Tallinā "Melnajās naktīs". Iespējams, gada pirmajā pusē pirmizrādi piedzīvos arī Alises Zariņas spēlfilma "Nospiedumi" ("Mima Films"), kuras fokusā ir jaunas sievietes attiecības ar tēvu, kurš nonācis slimnīcā.

Kadrs no Signes Birkovas spēlfilmas "Lotus".

Foto: Publicitātes

• Septembrī pirmizrādi vajadzētu piedzīvot Aigara Graubas spēlfilmai "Jumprava: Lielais notikums" ("Platforma"), novembrī – spēlfilmai "Tīklā. TTT leģendas dzimšana" (rež. Dzintars Dreibergs, "Kultfilma"), bet decembrī – spēlfilmai "Tumšzilais evaņģēlijs" (rež. Oskars Rupenheits, "KEF Studio").

MĀKSLA

Daži mākslas akcenti

Informējam tikai par dažām būtiskām izstādēm – lai daži skaisti un būtiski notikumi šoreiz vēl paliek aiz aizskara. Var tikai dot mājienu, ka stāsts ir par Imantu Lancmani, Alekseju Naumovu un citiem mūsu dižgariem. 2025. gadā jātiek pasniegtai Purvīša balvai mākslā, un nezinām, kas vēl notiks ar jaundibināmo valstisko mākslas nozares balvu.

• Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – no 8. februāra līdz 10. augustam notiks izcilās latviešu gleznotājas Līgas Purmales izstāde "Pagājušo prieku dārzs", kas veltīta mākslinieces 50 gadus ilgajai daiļradei un kurā būs skatāmi darbi no fotoreālisma līdz pat šogad tapušiem jaundarbiem.
• Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – no 22. marta līdz 15. jūnijam noritēs Viktora Timofejeva personālizstāde "Citi pasažieri", kas apvienos svarīgākos mākslinieka radošās prakses motīvus – iekšējo pasauli, valodu, birokrātiju, pūli un indivīdu. Izstādei jaunradītie darbi pārdomās pasauli kā divu paralēlu un pretēju realitāšu līdzāspastāvēšanu un sadursmi, ko caurvij daudzveidīgs un sazarots attiecību tīklojums.
• Mākslas muzejā "Rīgas birža" – no 25. janvāra līdz 27. aprīlim notiks konceptuālās mākslas pioniera, franču mākslinieka Bernāra Venē retrospekcija "Bernārs Venē. Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966–2024". Venē ir viena no mūsdienu mākslas scēnas hrestomātiskajām parādībām, viņa veidotais 18 m augstais un 40 tonnu smagais tērauda objekts – veltījums olimpiskajai lāpai –, ir vienīgais publiskais mākslas darbs, kas tika radīts speciāli 2024. gada vasaras Olimpiskajām spēlēm Parīzē. Izstāde sniedz iespēju iepazīt ne tikai viena konkrēta autora daiļradi, bet arī zīmīgu 20. un 21. gadsimta mākslas idejisko un konceptuālo bāzi. Izstādē būs skatāmi 28 darbi – gan pēdējos gados tapušie, gan arī paraugi no Bernāra Venē radošās darbības agrīnā posma.