20 °C
Ja kāds kritiķis kādreiz sadūšosies uzrakstīt grāmatu par Latvijas popmūzikas vēsturi, noteikti atsevišķa nodaļa būtu jāvelta apvienībai "Kautkaili".
Kautkaili Personas kods
4,5/5
Lai arī šis trio darbojas jau ilgāk nekā piecus gadus, ik pa laikam priecējot mūs ar kādu jaunu singlu, tikai šogad visas zvaigznes nostājās tā, lai dienas gaismu ieraudzītu grupas debijas albums Personas kods.
Kāpēc atsevišķa nodaļa? Atbilde, manuprāt, ir skaidra. Grupas sirds un dvēsele ir trīsdesmitgadniece, pavisam nesen arī jaunā māmiņa Kristīne Pāže, kuras pirms vairākiem gadiem iedziedātā Zemes stunda (kopā ar reperi ansi) ir kļuvusi par veselas paaudzes jauniešu himnu — dziesma joprojām skan katrā izlaidumā, katrā ballītē. Pāžes īpašais balss tembrs, rūpīgi izstrādātie dziesmu aranžējumi, kas tapuši kopā ar grupas biedriem Didzi Bardo un Kristu Krūskopu, emocionālie un atkailinātie teksti rada īpašu skaņas recepti, aizpildot līdz šim Latvijā patukšo tā dēvētās inteliģentās jeb pieaugušo popmūzikas (adult pop) nišu.
Novembrī izdotais albums ir rūpīgi noslīpēts 11 dziesmu apkopojums, kurā iekļautas arī dažas agrāk izdotas (Kofeīna nakts, Augam viens no otra projām u. c.), kā arī vairākas nepubliskotas kompozīcijas. Īpaši jāizceļ šā brīža aktuālais singls Ļauj man, kas jau paspējis iekarot radio ēterus un klausītāju sirdis (Spotify topa augšgalā). Skanējuma ziņā tas ir nedaudz atšķirīgs no Kautkaili pierastā rokraksta. «Muzikāli saulaina dziesma par ne tik saulaino cilvēka dabu,» kompozīciju raksturojusi Pāže. Dziesmas kodolu veido grūvīgs ritms, pacilājoša melodija, kas citē kaut ko no 90. gadu popmūzikas, savukārt gaisīgās piebalsis asociatīvi aizved uz astoņdesmitajiem, gribētos pat piesaukt tādus māksliniekus kā Clannad un Enja (Enya).
Ja šī dziesma jāraksturo dažos vārdos, tad es drosmīgi teiktu, ka tas ir Latvijas jauno laiku viens no popmūzikas šedevriem.
Grupa savu tagadējo veiksmīgo skanējumu meklējusi diezgan ilgi. Šim procesam var izsekot, noklausoties agrīnos Kautkaili singlus, sākot no alternatīvā Darbs (2018), beidzot ar skaņdarbiem Kaut kaili un Istabā (2020), tie, starp citu, nav iekļauti albumā.
Grupā salīdzinoši nesen iesaistījies ģitārists Krists Krūskops, visi ķīmiskie elementi beidzot saslēdzās, un apvienības radošais kodols — dzīvesbiedri Kristīne un Didzis — viņa personā atrada uzticamu muzikālu domubiedru.
«Beidzot saaugām vienā jēgpilnā, muzikālā organismā, tomēr man vajadzēja vairākus gadus un motivējošus, ticības pilnus draugus, lai nobriestu šo stāstu aizvest līdz jums,» par grupas izaugsmi un jauno albumu saka soliste un dziesmu autore Kristīne Pāže.
Tik tiešām — ierakstā ir jūtamas gan šaubas, gan bailes, gan, protams, saviļņojums un prieks, ko Didža un Kristīnes ģimenē ienesis pirmdzimtais Bruno. Viņa balstiņa arī dzirdama šur tur albumā, tikai esot rūpīgi jāklausās.
Grupa savu debijas veikumu dēvē par pašterapeitisku attiecību ierakstu, kas ir likumsakarīgi, zinot, ka pārim jāspēj atrast veiksmīgu balansu starp ikdienu, svētkiem un radošo darbošanos.
Personas kods tapis grupas dalībnieku lauku mājā Stukmaņos, Pļaviņu pusē, un radīšanas procesā piedalījušies arī mūziķi Kaspars Vizulis (ģitāra), Rūdolfs Daņiļevičs (bungas), Rinalds Maksimovs (bungas), Gunārs Gaumigs (vokāls) un Baltic Groove Orchestra Jāņa Ivuškāna vadībā. Uz albuma vāka redzama jutekliska Lauras Sokolovskas fotogrāfija ar Kristīni.
Albums sākas ar jautājumu — kāds ir tavs personas kods? Iegravēts vai mantots, ko tas glabā savā būtībā? Gan tituldziesma, gan albums kopumā varētu būt tāda kā vienvirziena biļete ceļojumā tuvāk sev. Arī skaņdarbā Pavedieni Kristīne dodas eksistenciālās pārdomās par «dzīves pavedienu, kurš katra paša rokās». Attiecības tiek šķetinātas liriskajā balādē Kurš pirmais? Sākotnēji dziesma tika radīta kā akustiska folka dziesma, bet vēlāk ieguva jaunas krāsas, radot asociācijas ar tādiem mūziķiem kā Kerolaina Polačeka (Caroline Polachek) vai britu trio London Grammar. Uz optimistiskas nots izskan pacilājošais Nav ceļš neviens tik tāls, savukārt Kofeīna nakts iemet klausītāju grupas dalībnieku negulētajās naktīs, kad vēlās nakts stundās tiek slīpēti aranžējumi, piemeklēti elektronikas bīti, sintezatoru tembri un forma.
Blakus minētajam Ļauj man kā otru labāko albuma dziesmu varētu nosaukt Ilgas, kurā arī ieskanas kaut kas no 90. gadu popmūzikas.
Imantas meitenes Kristīnes Pāžes ceļš no jaunības dienu avantūras — dalības televīzijas šovā OKartes skatuve nu jau vairāk nekā pirms desmit gadiem (šovā viņa bija pazīstama kā Kiki) — līdz šim albumam acīmredzami nav bijis nedz ātrs, nedz viegls. Tomēr esam tikai ieguvēji, ka Pāže, būdama diezgan prasīga un paškritiska, kopā ar grupu šo gadu gaitā rūpīgi un nesteidzīgi izkopusi gan savu skanējumu, gan balsi un atstājusi nu jau paliekošas pēdas Latvijas popmūzikā.
