16 °C
Pēdējo nedēļu laikā vairākos Latvijas medijos plaši izskanējusi informācija par Latvijas farmācijas nozares uzņēmumu darbību Krievijas tirgū. Diemžēl, jāsecina, ka vairākos gadījumos informācija pausta vienpusēji, nejautājot uzņēmuma viedokli un nepilnīgi atspoguļojot visus situācijas aspektus. "Grindeks" tiek pārmests ne vien eksports uz Krieviju, bet arī zāļu cenu atšķirības Latvijas un Krievijas tirgos un citi šķietamie pārkāpumi.
Ņemot vērā šo izskanējušo informāciju, uzņēmuma vārdā vēlos paust nostāju, ka "Grindeks" savā darbībā jau vairākus gadus iepriekš ir uzstādījis mērķi samazināt Krievijas eksporta īpatsvaru kopējā Grindeks zāļu realizācijā, un uzņēmuma komanda iegulda milzīgu darbu, lai šo mērķi sasniegtu. Ja agrāk Krievijas tirgus daļa "Grindeks" uzņēmējdarbībā sastādīja pat 50%, tad aizvadītajā gadā tie bija tikai 16 %.
Uzņēmums mērķtiecīgi turpina darbu pie jaunu tirgu apgūšanas. 2020. gadā " sāka diversificēt eksporta tirgus, atverot dažādās pasaules valstīs 28 meitas kompānijas un veidojot lokālās komandas, kas uzsāk " produktu virzīšanu vietējos tirgos. Pērn darbība uzsākta nodibinātajās kompānijās Polijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Vācijā, Somijā, Slovākijā, Čehijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Slovēnijā, Horvātijā un Austrijā. Šogad darbu jau uzsākušas meitas kompānijas Grieķijā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Īrijā, Francijā, Ungārijā un Itālijā. Nākamajā gadā plānots sākt darbību arī Austrālijā, Šveicē, kā arī uzsākt meitas kompāniju dibināšanu Japānā un Korejā.
Turpinot tēmu par medikamentu eksportu uz Krieviju,
nedrīkst piemirst, ka medikamenti nav iekļauti nekāda veida ierobežojumos, un uzņēmums nav pārkāpis un nepārkāpj noteiktās sankcijas, kas saistītas ar Krieviju vai Baltkrieviju.
Tādēļ neizpratni rada asie pārmetumi Latvijas uzņēmumiem, kas mērķtiecīgi strādā pie Krievijas tirgus daļas mazināšanas laikā, kad virkne Rietumu farmācijas kompāniju ne vien nepamet Krievijas tirgu, bet pat veido rūpnīcas un palielina savu darbību Krievijā. Starp citu, šo ražotāju medikamenti brīvi pieejami visās Latvijas aptiekās. Informācija par šīm kompānijām ir brīvi pieejamas internetā, tomēr Latvijā turpina iepirkt šo ražotāju medikamentus un piedāvāt tos Latvijas iedzīvotājiem. Rodas retorisks jautājums - kādēļ netiek prasīta atbildība no šiem uzņēmumiem un kādēļ to ražotie medikamenti joprojām bez jautājumiem nonāk pie Latvijas pacientiem?
Kā norāda "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans, Grindeks veic milzīgas, miljonos eiro mērāmas investīcijas, lai varētu piedāvāt savus ražojumus jaunos tirgos. Tas ir dārgs un laikietilpīgs process, jo medikamentu reģistrācija un pielāgošana atbilstoši vietējām prasībām var prasīt pat vairāk kā divus gadus. Ir jāsaprot, ka katrā no valstīm prasības farmācijas regulējuma jomā atšķiras, tāpēc saskaramies ar dažādiem šķēršļiem, tostarp tirgus protekcionisma politiku, kas neļauj operatīvi nodibināt uzņēmumus un ātri uzsākt darbību. Ir valstis, kur sarežģīti atvērt kontus, citur tiek pieprasīts stāties nozares nevalstiskajās organizācijās, vēl citur tiek pieprasīts iesniegt detalizētu biznesa plānu un tamlīdzīgi. Process nav viegls, bet ejam uz noteikto mērķi.
Ņemot vērā minēto, jāuzsver, ka šobrīd īpaši svarīgi būtu nevis publiski graut Latvijas inovatīvo un eksportspējīgo uzņēmumu reputāciju, bet gan diskutēt un domāt par vispārēju valsts un sabiedrības atbalstu uzņēmumiem, kas nodokļu iemaksās katru gadu Latvijas budžetā ienes miljoniem 3 eiro.
Lai mums izdodas!
