Padomi pareizai rododendru pavairošanai

Rododendri nav viegli pavairojami augi, to sēklas ir mazas, sējeņi aug lēni, un spraudeņiem vajadzīgi vairāki mēneši, lai tie apsakņotos pat apsildāmās pavairošanas kastēs. Tomēr, apbruņojoties ar pacietību, pavairošana ir iespējama.

 Izplatītākie un vienkāršākie pavairošanas veidi ir ar noliektņiem, sēklām un spraudeņiem. Ar potēšanu parasti pavairo tās rododendru šķirnes, kuras slikti apsakņojas ar spraudeņiem, kā arī sugas, kas slikti veido sēklas. Tāpat potēšanu izmanto, ja audzētājam ir pieejami tikai viens vai daži kāda rododendra potzari. 

Visbiežāk par potcelmu mūžzaļajiem rododendriem izmanto šķirnes 'Cunningham's White' viengadīgus un divgadīgus apsakņotus spraudeņus. 

'Cunningham's White'

Foto: Gunita Riekstiņa / Latvijas Mediji

Vasarzaļo rododendru šķirnēm par potcelmu var izmantot dzeltenā, Japānas un mīkstā rododendru sējeņus, kuri samērā ātri aug un attīsta labu un spēcīgu sakņu sistēmu. Pavairošanu ar audu kultūrām parasti izmanto tad, kad ir nepieciešamība iegūt lielu skaitu jaunu augu.

Ar noliektņiem

Visvienkāršākā metode, ja jāiegūst tikai daži jauni stādi, ir pavairošana ar noliektņiem. Dzinumus noliec pavasarī. Lai labāk un ātrāk attīstītos saknes, katram dzinumam, ko noliec, apakšpusē izdara apmēram 4 cm garu iegriezumu. Tad izrok grāvīti, dzinumus ievieto tajā, ar metāla vai koka āķiem piestiprina substrātam un apber ar augsni 5–8 cm dziļumā. 

Kaut arī noliektņi sāk apsakņoties jau pirmajā gadā, pie mātesauga tie jāatstāj vēl vienu gadu, lai izveidotos spēcīga sakņu sistēma. Otrā gada rudenī apsakņojušos noliektņus atdala no mātesauga, izrok un iestāda jaunajā vietā. To var darīt arī trešā gada pavasarī. 

Ar sēklām

Šo metodi izmanto, lai pavairotu rododendru sugas. Pēc rododendru noziedēšanas paiet aptuveni 3–7 mēneši, līdz sēklas nogatavojas. Latvijas apstākļos tas ir no septembra līdz decembrim. Par sēklu gatavību norāda brūnēt sākušie pogaļu gali. 

Sēklas ievāc ar visām pogaļām, tās saliek papīra maisiņos un novieto siltā, sausā vietā. Dažas dienas pēc pogaļu ievākšanas tās atveras un sēklas izbirst. Sēklas rododendriem ir ļoti mazas. Tās attīra no piemaisījumiem, saber papīra maisiņos un uzglabā līdz sēšanai. Uzglabājot rododendru sēklas pazeminātā temperatūrā (+4 0C), to dīgtspēju iespējams saglabāt pat 6 gadus. 

 Īsaugļu rododendra pogaļas ar sēklām.

Foto: Gunita Riekstiņa / Latvijas Mediji

Latvijas apstākļos labākais sēšanas laiks ir no janvāra līdz martam siltumnīcā, bet,ja sēj neapkurināmā siltumnīcā vai brīvā dabā, tad no maija līdz jūnijam. Rododendru sēklas sēj podiņos vai kastītēs, kas piepildītas ar kūdras substrātu. Pirms sēklu izsējas substrātu samitrina. 

Sēklas vienmērīgi izsēj uz substrāta virskārtas, neiestrādājot tajā, jo rododendru sēklu dīgšanai nepieciešama gaisma.

Podiņu vai kastīti apsedz ar stiklu vai polietilēna plēvi, lai saglabātu gaisa mitrumu, un novieto gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros +15...+20 0C temperatūrā. Atkarībā no sugas pirmie dīgsti parādās 7.–10. dienā pēc sējas, bet visas sēklas ir sadīgušas pēc 14–20 dienām. 

Pēc sēklu sadīgšanas plēvi vai stiklu noņem un podiņus vai kastītes ar jaunajiem sējeņiem novieto +8...+10 0C temperatūrā, lai tie labāk norūdītos. Sējeņus aplej reizi nedēļā. Laista no apakšas, lai nepieļautu mitruma nonākšanu uz lapām, jo pārlieku liels mitrums var izraisīt sējeņu puvi un dažu dienu laikā tie var aiziet bojā. Jābūt ļoti uzmanīgiem ar jauno sējeņu mēslošanu, jo tie ir ļoti jutīgi pret pārāk lielām mēslojuma devām. 

Kad stādiem ir izaugušas pirmās īstās lapas, tos izpiķē retāk. Pirmo ziemu jaunos sējeņus tur zem jumta lecektī vai siltumnīcā. No sēklām izaudzētie rododendri uzzied pēc 5–7 gadiem. 

Jaunie rododendru sējeņi.

Foto: Gunita Riekstiņa / Latvijas Mediji

Ar spraudeņiem

Vasarzaļos rododendrus pavairo ar kārtējā gada dzinumiem, kad tie ir izauguši un pietiekami nobrieduši – daļēji pārkoksnējušies. Latvijas apstākļos labākais spraudeņu ņemšanas laiks ir jūnija otrā puse – jūlija sākums. Mūžzaļo rododendru pavairošanai izmanto kārtējā gada dzinumus, kad tie jau ir pilnīgi izauguši un nobrieduši, parasti tas ir oktobra otrajā pusē – novembrī. 

Rododendru pavairošanai ar spraudeņiem parasti izmanto siltumnīcas. Vispirms sagatavo substrātu, kas sastāv no sfagnu kūdras un perlīta maisījuma attiecībā 1:1. Substrātu sapilda kastītēs un nedaudz sablīvē. Slāņa biezumam jābūt 5–6 cm. 

Pirms spraušanas substrātu labi salej un tikai pēc tam sprauž iepriekš sagatavotos un ar augšanas stimulatoru apstrādātos spraudeņus. Kā labāko augšanas stimulatoru, kas veicina rododendru apsakņošanos, parasti izmanto indolilsviestskābi. 

Spraudeņiem izmanto 5–10 cm garus dzinumus. Sīklapu rododendriem spraudeņi var būt īsāki. Spraudenim atstāj 4–5 pilnīgi attīstījušās lapas, tā apakšējā daļā visas lapas nogriež, lai, atrodoties augsnē, tās nepūtu. Liellapainajiem rododendriem, lai samazinātu lapu iztvaikojošo virsmu, lapas plātni saīsina par vienu trešdaļu. 

Pēc tam spraudeņa apakšējā daļā izdara 2–3 cm garu, slaidu griezumu, nogriežot mizu līdz kambijam. Ievainoto spraudeņa galu iemērc augšanas stimulatorā. Ar piķējamo irbulīti substrātā izveido caurumu, kurā 2–3 cm dziļumā ieliek spraudeni un tad ar irbuli, īkšķi un rādītājpirkstu substrātu cieši piespiež. Pēc tam substrātu salej, lai ap spraudeni palikušās tukšās vietas sablīvētos. 

Lai izvairītos no sēņu izraisītām slimībām apsakņošanās laikā, spraudeņus vēlams apsmidzināt ar kādu no fungicīdiem. 

Tad kastītes ar spraudeņiem apsedz ar polietilēna plēvi. Jāraugās, lai plēve nepieskaras spraudeņiem. Par pareizu mitruma režīmu apsegtajās kastītēs liecina ūdens kondensāta pilieni, kas veidojas uz plēves iekšpuses. Ja rododendrus pavairojam siltumnīcās ar mākslīgās miglas ierīci, tad spraudeņi nav jāapsedz.

Kastītes ar mūžzaļo rododendru spraudeņiem novembrī un decembrī tur +8 0C...+12 0C temperatūrā. No janvāra vidus, kad dienas pamazām kļūst garākas, temperatūru paaugstina līdz +15 0C...+16 0C, bet februāra beigās to paaugstina līdz +18 0C...+20 0C. Spraudeņi ziemošanas laikā labi apsakņojas, un nākamās vasaras sākumā tos jau var izstādīt brīvā dabā. 

Vasarzaļo rododendru spraudeņi.

Foto: Gunita Riekstiņa / Latvijas Mediji

Tā kā vasarzaļos rododendrus ar spraudeņiem pavairo vasarā – jūnija beigās, jūlijā, kad ir pietiekami augsta gaisa temperatūra un labs apgaismojums, tad to kopšana mazliet atšķiras no mūžzaļo rododendru kopšanas. Karstajā laikā jāseko, lai spraudeņiem saglabātos mitrums un tie nepārkarstu. 

Lai novērstu spraudeņu pārkaršanu, lecektis vai siltumnīcas, kurās apsakņojas spraudeņi, jānoēno un pietiekami bieži jāvēdina. 

Optimālā temperatūra vasarzaļo rododendru spraudeņu apsakņošanai ir +18...+20 0C. Pirmās saknītes spraudeņiem parādās pēc 3–4 nedēļām, bet vairums spraudeņu apsakņojas 8 nedēļu laikā.

Diemžēl vasarzaļo rododendru pavairošanas problēma līdz ar spraudeņu apsakņošanos vēl nebeidzas. Kaut arī spraudeņiem līdz rudenim ir attīstījusies spēcīga sakņu sistēma, tie bieži pēc pārziemošanas aiziet bojā. Lai tas nenotiktu, spraudeņiem ziemošanas laikā jānodrošina augšanai un attīstībai labvēlīgi apstākļi – gaisma, temperatūra un mitrums, tad tie nepārtrauks veģetāciju, labi pārziemos un nākamajā pavasarī, izstādīti dobēs, turpinās augt.