Moderate or heavy rain with thunder 27 °C
T. 29.05
Maksis, Raivis, Raivo
"Zero waste" koncepta veikala saimniece Elīna Veide vispirms mēģinājusi samazināt savas ģimenes radīto atkritumu daudzumu. Tad radusies pārliecība, ka jāizveido beziepakojuma veikals Pārdaugavas iedzīvotājiem. "Ir skaidrs, ka cilvēkiem beziepakojuma koncepts vairs nerada izbrīnu un liekas saprotams kā ideja. Bet vai liela daļa sabiedrības pāries uz šādu atbildīgu iepirkšanos? To gan nezinu..."
"Zero waste" koncepta veikala saimniece Elīna Veide vispirms mēģinājusi samazināt savas ģimenes radīto atkritumu daudzumu. Tad radusies pārliecība, ka jāizveido beziepakojuma veikals Pārdaugavas iedzīvotājiem. "Ir skaidrs, ka cilvēkiem beziepakojuma koncepts vairs nerada izbrīnu un liekas saprotams kā ideja. Bet vai liela daļa sabiedrības pāries uz šādu atbildīgu iepirkšanos? To gan nezinu..."
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Pirms pieciem gadiem Latvija piedzīvoja beziepakojuma jeb "zero waste" veikalu bumu, kad radās vairāk nekā desmit zaļās tirgotavas.

Reklāma

Tomēr izdzīvoja vien dažas, un šodien šāda koncepta tirdzniecības vietas ir skaitāmas vairs tikai uz vienas rokas pirkstiem – pāris atrodas Rīgā un pa vienai Kuldīgā un Cēsīs.

"Tas nav tā, ka tev ir telpa, tu saliec visu ko maisos vai saber kastītēs un gaidi, ka pie tevis nāks pircēji. Tā tas nenotiek, tāpēc ka cilvēkiem ir ļoti spēcīgs ieradums iet uz lielveikalu. Un zemapziņas līmenī cilvēks atrod dažādus iemeslus, kāpēc viņš nevarētu doties uz mazo veikalu," runājot par beziepakojuma veikalu pastāvēšanu, teic Kuldīgas uzņēmēja, veikala "Kuule" īpašniece Anita Kreicberga-Zušmane.

Līdzās viņai šajā rakstā savos pieredzes stāstos dalās arī Pārdaugavas "zero waste" koncepta veikala "Zaļais kalns" saimniece Elīna Veide, kā arī cēsniece, ilgtspējas eksperte Agnese Gaidelione, kura lolo uzņēmumu "Ieber.lv". Atšķirībā no daudziem citiem, kuri savas durvis jau slēguši, šie trīs beziepakojuma veikali ir izturējuši vairāku gadu pārbaudījumu un turpina savu darbību, pacietīgi mudinot sabiedrību iepirkties atbildīgi, ikvienam samazinot aiz sevis atstāto atkritumu daudzumu.

No pircēja – par veikala īpašnieku

"Sākumā nonācu līdz izpratnei, ka tā ir svarīga problēma, vispirms mēģināju samazināt sevis un savas ģimenes radītos atkritumus. 

Domājot, ko vēl varu darīt, radās pārliecība, ka jāizveido beziepakojuma veikals arī Pārdaugavas iedzīvotājiem," 

"Zaļā kalna" idejas pirmsākumus atceras Elīna Veide.

Viņa pati savulaik no Pārdaugavas ar velosipēdu mēroja piecus kilometrus uz beziepakojuma veikalu Rīgas centrā: "Tas likās neloģiski, jo pārtiku parasti mēs pērkam tuvu dzīvesvietai. Tāpēc nodomāju, ka, visticamāk, Pārdaugavā neesmu vienīgā, kam būtu aktuāls šāds veikals un kas vēlētos iegādāties preces bez plastmasas, bez iepakojuma un bez kaitīgām izejvielām saturā."

Kuldīdzniece Anita Kreicberga-Zušmane sākotnēji bija beziepakojuma veikala "Kuule" kliente, bet pēc tam pārņēma biznesu, kad iepriekšējie īpašnieki bija nolēmuši to slēgt.

"Man pašai ir vēl viens uzņēmums – gatavojam no ārstniecības augiem dažādas receptes un uztura bagātinātājus, eļļas, ziedes, smēres un krēmus. Un šis likās kā loģisks savienojums, harmoniski iekļaujoties un mijiedarboties ar produktiem, kuri atbilst mūsu vērtībām," Anita skaidro, kāpēc nolēma paglābt "Kuuli" no aizvēršanas.

Savukārt beziepakojuma veikala "Ieber.lv" izveidotāja Agnese Gaidelione teic, ka viņu "glābuši" bērni. Līdz tam viņa ikdienā mērojusi tālo ceļu no Cēsīm uz darbu Rīgā: "Gaidot otro bērniņu, atnāca šī brīnišķīgā ideja, kā varētu dot pievienoto vērtību Cēsīm, dot iespēju pilsētas iedzīvotājiem."

Reklāma
Reklāma

Peļņas avots vai dārgs hobijs?

Beziepakojuma veikals Cēsīs veiksmīgi darbojas jau piecus gadus. "Man liekas, ka Latvijā nevienam uzņēmējam nav apsolīta rītdiena," teic Agnese, komentējot "Ieber.lv" šābrīža stāvokli. 

"Viss ir atkarīgs no pašu rosības, aktivitātes un kontaktiem. Tas ir tāds liels misijas darbs. Ja nav tā redzējuma, kā tavs darbs var iepriecināt un noderēt citiem, nākt par svētību, tad, tikai uz cipariem balstoties, šajā jomā ir ļoti grūti izdzīvot," 

viņa piebilst.

Arī viņas Kuldīgas kolēģe Anita uzsver, ka tas nav bizness, bet gan "dārgs hobijs": "Tas, ka šobrīd šo hobiju cenšos pārvērst par biznesu, ir cits jautājums. Man tiešām vajadzēja divarpus gadus, lai es vispār saprastu un tā caur sevi izmīcītu to mālu, kas tad ir šis "zero waste" koncepts."

Pārdaugavas "Zaļā kalna" saimniece atzīmē, ka ar beziepakojuma veikalu sev iztiku nepelna. "Man ir cits algots darbs un šis ir kā papildu ienākumu avots. Tas ir hobijs, jo man tas liekas svarīgi pašai un man patīk ar to nodarboties," skaidro Elīna.

Uzņēmējas atzīst, ka šā biznesa niša ir cieši saistīta ar iedzīvotāju paradumu maiņu. Un tas prasīs laiku, uzmanību un enerģiju. Agnese: "Ja tu nāc tikai ar ideju, ka būs baigi forši, taisīsim uzņēmumu, svērsim un bērsim, būs interesanti, nopelnīsim daudz naudas, ja tu skaties tikai tādā vienā šaurā tunelī, tad tas tunelis diezgan ātri izbeidzas." Viņa īpaši uzsver komandas nozīmi un māku deleģēt uzdevumus, kā arī uzņēmēju savstarpējo tīklošanos, piemēram, organizācijas "BNI" ietvaros.

"Kuules" vadītāja atzīmē, ka šajā jomā nepārtraukti jāmainās: "Ja kaut kas neizdodas, es nevis pieņemu lēmumu vērties ciet, bet gan skatos, ko varu darīt citādi, ko es varu mainīt." Anita vērtē, ka sākotnēji "zero waste" koncepta veikali tika radīti kā biznesa idejas, tā bija tendence, cerot uz lielām pārmaiņām, bet patiesībā tas prasījis ļoti lielu piepūli. "Tas ir normāli, ka visi vienkārši neiztur to spiedienu," viņa piebilst.

"Arī man sākumā bija plāns, ka es ar šo veikalu nopelnīšu sev iztiku. Bet tā nesanāca. Un arī es varēju viegli pieņemt lēmumu veikalu slēgt. Tomēr atradu citu risinājumu," 

skaidro "Zaļā kalna" saimniece Elīna. "Ne vienmēr ir labi, ka cilvēks, kurš izveido veikalu, pats arī tajā strādā par pārdevēju. Jo domāju, ka šādam cilvēkam ir lielāks potenciāls. Tāpēc ir iespēja algot darbiniekus un pašam nodarboties tikai ar vadību, kas man pašai šķiet visinteresantākais. Es atradu šādu risinājumu un esmu par to ļoti priecīga, apmierinātas ir gan manas pārdevējas, gan klienti."

Atšķirīgi attīstības ceļi

Katrai no uzrunātajām beziepakojuma veikalu saimniecēm ir atšķirīgs redzējums par sava uzņēmuma nākotni. "Ieber.lv" īpašniece Agnese ir plaši iesaistījusies sabiedrības izglītošanas aktivitātēs, iedvesmojot, kā saudzēt vidi, kā ikvienam kļūt dabai draudzīgākam, tai skaitā mainot savus iepirkšanās un patēriņa paradumus. "Mēs noteikti liekam uzsvaru uz to, ka vislabākais pirkums ir neveikts pirkums, kaut arī tas varbūt ir pretrunā ar uzņēmējdarbības principu," viņa skaidro. Jaunu veikalu atvēršana Agnesei nav padomā, lai arī klienti no citām pilsētām uz to mudinājuši. Cēsu beziepakojuma veikala saimniece arī min, ka tirdzniecības sfērā aizvien vairāk ienāk lietotnes un dažādas piegādes formas: "Arī mēs skatāmies tajā virzienā. Domājam, kā varētu veidot, piemēram, abonementu sistēmu."

Reklāma
Reklāma

"Kuules" īpašniece šajā mēnesī nodibinājusi jaunu uzņēmumu, kas Kuldīgas veikalam jau ir trešā atdzimšana. 

Anita atklāj, ka tiks mainīts veikala koncepts. Lai arī beziepakojuma iepirkšanās iespēja tiks saglabāta, turpmāk uzsvars tikšot likts uz bioprodukciju. 

"Tas akcents būs – ne tikai dabai draudzīgi, kā tas ir ar iepakojumu, bet arī ķermenim un veselībai draudzīgi. Un maksimāli izvēlamies vietējos ražotājus," viņa skaidro.

Savukārt Elīnas plānos ir noturēt Āgenskala tirgū izveidotā veikala "zero waste" konceptu, jo viņu interesējot tieši atkritumu samazināšana: "Ja man ir jātirgo iepakota prece, es to nedarīšu, jo mani neinteresē vienkārši tirdzniecība."

Uz bodi – bez traukiem

Runājot par veikala darbību, uzņēmējas uzsver tā atrašanās vietas nozīmi. Piemēram, "Zaļais kalns" piedzīvoja jūtamu pircēju pieplūdumu, pārceļoties vien par nepilniem 100 metriem – uz Āgenskalna tirgu. "Tās ir ikdienas lietas, ko cilvēki iegādājas "Zaļajā kalnā", tāpēc pamatā veikala klientu loku veido cilvēki, kuri dzīvo vai strādā tam tuvumā. Kad cilvēks atnāk uz Āgenskalna tirgu, viņš nopērk, piemēram, krējumu, gaļu, dārzeņus, un tad turpat nopirks visu pārējo, iesvērs veļas mazgāšanas līdzekli vai riekstu sauju mūsu veikalā," skaidro Elīna.

Arī beziepakojuma veikalam Cēsīs piecos gados ir izkristalizējusies sava mērķauditorija – tās ir jaunās ģimenes. 

"Pateicoties internetveikalam, viss sortiments ir redzams arī attālināti. Ģimene var sagatavoties, sarēķināt budžetu, sagatavot iepakojumus un pie mums iegriezties reizi nedēļā vai reizi mēnesī," 

stāsta Agnese. Viņa vērtē, ka pircēju lokam vēl ir potenciāls augt: "Mums vēl ir daudz, daudz auditorijas, ko aizsniegt, lai ietu plašumā."

Arī "Kuulei" pāris gados izdevies jūtami paplašināt klientu loku tālu aiz Kuldīgas robežām, bet tas arī prasījis lielu enerģiju. "Laikam tā mana veiksmes atslēga ir, ka es nemēģinu piepildīt visu klientu vēlmes un paredzēt viņu vajadzības. Es tirgoju produktus, kas atbilst manām vērtībām un kas man pašai patīk. Līdz ar to arī cilvēki pievelkas," spriež Anita.

Ne visi "zero waste" veikalu klienti patiešām iepērkas bez iepakojuma, nākot uz bodi ar saviem traukiem. "Mums veikalā uz vietas ir pieejami papīra maisiņi, un es pat teiktu, ka vairāk nekā puse no visiem pircējiem izmanto tos. Bet joprojām uzskatu, ka papīra maisiņš ir daudz mazāks kaitējums videi nekā plastmasa, kurā ir iepakota lielākā daļa preču pārējos veikalos," novērojumos dalās "Zaļā kalna" saimniece Elīna. Viņa arī stāsta, ka sākotnēji bijis jāsastopas arī ar veikala apmeklētājiem, kas izrādījuši lielu izbrīnu un skepsi par beziepakojuma iepirkšanās veidu, piemēram, saucot to par padomju laiku atgriešanos. Pēdējos gados šāda attieksme vairs neesot jūtama. "Ir skaidrs, ka cilvēkiem tas vairs nerada izbrīnu un liekas saprotami. Bet vai liela daļa sabiedrības pāries uz šādu atbildīgu iepirkšanos? To gan nezinu..." domīga ir Elīna.

Cilvēkiem patīk paciņas

"Beziepakojuma veikala īpašniekam ir jābūt ar ļoti lielu harismu pievilkt un piesaistīt uzmanību, lai cilvēks vispār aizdomājas, ka viņš varētu mainīt savus ieradumus. Tas ir ļoti būtiski," uzsver Anita. "Jo kāpēc mainīties, ja tā ir vienkāršāk, ja tā ir pierasts, ja es lielveikalā visu varu dabūt vienuviet, ja varu piebraukt ar mašīnu pie veikala durvīm?" Kuldīdzniece ir tieša: 

"Realitātē cilvēkiem nepatīk iepirkties bez iepakojuma, cilvēkiem ļoti patīk iepakojums. Viņiem ļoti patīk paciņas. To mēs sapratām jau pirmajā darbības gadā uz Ziemassvētkiem – ja gribam izdzīvot, mums jāsāk preci pakot." 

Tāpēc zaļi domājošiem veikalniekiem izaicinājums ir piemeklēt dabai draudzīgu iepakojumu, piemēram, no kukurūzas miltiem gatavotus caurspīdīgus maisiņus. "Labi signāli nāk no uzņēmumiem," viņu papildina "Ieber.lv" saimniece. "Mēs saņemam aizvien vairāk sadarbības piedāvājumu, kad tiek rīkotas zaļās sporta spēles, kad tiek meklēti izziņas stendi vai nozares eksperti, kas varētu atnākt un iedvesmot cilvēkus zaļākam dzīvesveidam."

Reklāma
Reklāma

Savukārt Elīna priecājas, ka skolas izglītības programma šobrīd ietver diezgan daudz vides tēmu. Tās esot pozitīvas pārmaiņas, jo agrāk par to vispār nekas neesot ticis mācīts. Tiesa, agrāk visapkārt arī nebija tik daudz kaitīgo plastmasas atkritumu.

Anita norāda, ka arī lielveikali piedāvā iespējas iesvērt kafijas pupiņas, konfektes, dažviet arī mazgāšanas līdzekļus. "Tas, protams, ir ļoti labi. Tomēr tas nav tā, ka cilvēks to darītu tāpēc, ka viņam rūpētu planēta. Viņam vairāk rūp savs maciņš. Ja viņš redz izdevīgumu cenā, viņš pievelkas. Ir ļoti niecīgs šis procents, kam patiešām rūp, lai viņš pēc sevis neatstātu atkritumus," rezumē "Kuules" saimniece.

Pārmaiņas no apakšas

Runājot par valsts atbalstu uzņēmējdarbības formai, kas palīdz sabiedrību pārslēgt uz zaļāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu, jāteic, ka beziepakojuma veikaliem netiek piemērotas nekādas nodokļu atlaides vai citi īpaši atbalsta mehānismi. Tiem tirgū jākonkurē ar vienādiem spēles noteikumiem ar citām tirdzniecības vietām. "Saprotam, ka mēs nevaram sēdēt un gaidīt, kamēr tās izmaiņas nāks no augšas – no likumiem un direktīvām –, līdz tās nonāks reāli pareizā griezumā pie mums, cilvēkiem, ikdienā. 

Mēs varam būt tie, kas veicina pārmaiņas, stimulējot tās no apakšas ar savām iniciatīvām,"

spriež Agnese. Vienlaikus uzņēmuma vadītāja atzīst, ka nozīmīgs atspēriena punkts bijis Cēsu novada pašvaldības pievienošanās iniciatīvai veidot pilsētu bez atkritumiem. Tas pavēris iespēju plašai auditorijai pastāstīt arī par pilsētā izveidoto beziepakojuma veikalu. "Ieber.lv" piedalījies arī pašvaldības rīkotā grantu konkursā, kā rezultātā ieguva finansējumu sava pakomāta izvietošanai pie veikala.

Savukārt Anitas uzņēmums saņēmis Kuldīgas novada balvu par gada debiju uzņēmējdarbībā. "Tas ir ļoti pozitīvi, ka arī iedzīvotāji mūs ir novērtējuši," teic "Kuules" saimniece. "Jau no paša sākuma es to uztveru kā kopradīšanu ar cilvēkiem, ar pilsētu."

Izvēle ir ikviena rokās

"Zero waste" tirdzniecības koncepts Latvijā nav plaši iedzīvojies, tomēr daži sīkstākie uzņēmēji spējuši ne tikai noturēties virs ūdens, bet arī raduši enerģiju attīstībai. Tie nedaudzie izdzīvojušie beziepakojuma veikaliņi kalpo arī kā nākotnes vēstniecības. Jo ir skaidrs, ka plastmasas radīto postu videi neizdosies novērst tikai ar depozīta sistēmu vien, jāmainās arī patēriņa paradumiem.

Protams, Latvijā ir vien daži beziepakojuma veikali, un tie nebūs katram pie mājas, taču tā nav vienīgā iespēja, kā iepirkties dabai draudzīgāk. Ir arī zemnieku tirgi, tiešās pirkšanas iespējas un tamlīdzīgi. 

Katra paša rokās ir tas, cik atbildīgi rīkoties, lai mazinātu aiz sevis atstāto atkritumu kalnu.

Plašas patēriņa paradumu izmaiņas nenāks strauji. Cerības saistās ar jauno paaudzi, jo vides izglītībai skolu programmā tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. No otras puses, svarīga ir arī cilvēku noturība jeb imunitāte pret reklāmām, kuras aktīvi mudina uz aizvien lielāku patēriņu.

Padoms

Kā iepirkties zaļi?

Iesaka ilgtspējas eksperte Agnese Gaidelione

  • Izvēlies vietējos produktus

Tie ceļo mazāk, tādēļ rada mazāku oglekļa pēdu. Apmeklē tuvējo tirgu vai veikalus, kur tiek pārdoti vietējie ražojumi.

  • Priekšroku dod produktiem ar mazāku ietekmi uz vidi Tādi ir bioloģiski audzēti produkti un produkti ar mazāku gaļas daudzumu. Tiešās pirkšanas pulciņi ir izcila izvēle, kur šos produktus iegādāties.
  • Padomā par iepirkšanās vietu

Priekšroku dod veikaliem, kas pievērš uzmanību ilgtspējīgām un dabai draudzīgām alternatīvām, piemēram, piedāvā sveramus produktus.

  • Izvērtē iepakojumu

Izvēlies preci iepakojumā, kas ir pārstrādājams vai pārstrādāts. Lieto atkārtoti izmantojamus maisiņus un konteinerus.

  • Domā par patēriņa samazināšanu un pārstrādi

Pirms pērc jaunu preci, izvērtē, vai to tiešām vajag. Kad produkts nolietojies, apsver iespējas to pārstrādāt vai atdot otrreizējai pārstrādei.

Pircēja pieredze

Ikviens no mums ir daļa no vides

Anna Bole Viljamsone.

Anna Bole Viljamsone, iepērkoties priekšroku dod precēm bez iepakojuma: "Domām par sevis radīto atkritumu samazināšanu mani īpaši pievērsa ceļojumi uz Dienvidameriku. Tur atkritumi netiek uzreiz novākti tavā acu priekšā, līdz ar to arī nerodas mānīgā sajūta, ka viss ir kārtībā. Redzot skaistas okeāna pludmales, takas, pasakainus kalnus un šos atkritumus, kas ir visur, kas tiek bērti upēs vai dedzināti ugunskuros, – tas uzskatāmi atsedz skaudro realitāti. Pērkot jebkuru lietu plastmasā, tu nonāc pie jautājuma, kur es to iepakojumu likšu. Tev, tāpat kā vietējiem, tas jāizmet vai nu kādā čupā, vai ugunskurā.

Man ir lauku saimniecība, kas nodrošina pašu audzētus zaļumus, dārzeņus, gaļu. Iepērkoties mana pirmā izvēle ir Saldus tirgus, kur ir iespēja kontrolēt atkritumu daudzumu, ko radu. Ņemu līdzi savas kārbas un burkas, kā arī cepamā papīra rulli, jo ir lietas, ko var ietīt papīrā, bet ne visiem tirgotājiem tas ir uz vietas. Izmantoju arī plānus auduma maisiņus, kas ir ļoti labi dārzeņu iesvēršanai. Izmantoju arī tiešo pirkšanu. Un apmēram reizi mēnesī iepērkos beziepakojuma veikalā Kuldīgā – braucot turp, līdzi ņemu savus traukus.

Mēs nevaram sevi atdalīt no kopējās vides. Mēs visi esam saistīti, visa planēta ir saistīta. Bet tā apziņa pagaidām ir ļoti šauram cilvēku lokam, kuri domā gan par savu un savas ģimenes veselību, gan arī par planētas veselību."

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma