Overcast 18.2 °C
S. 23.06
Līga
Mūsdienās attieksme pret dabas preparātiem ir mainījusies, savā ikdienas darbā novērojis profilaktiskās medicīnas ārsts un "Veselības laboratorijas" vadītājs Sergejs Kuzņecovs – pie viņa nāk pacienti ar ārsta ieteikumu, piemēram, pēc ķīmijterapijas lietot zemestaukus.
Mūsdienās attieksme pret dabas preparātiem ir mainījusies, savā ikdienas darbā novērojis profilaktiskās medicīnas ārsts un "Veselības laboratorijas" vadītājs Sergejs Kuzņecovs – pie viņa nāk pacienti ar ārsta ieteikumu, piemēram, pēc ķīmijterapijas lietot zemestaukus.
Foto: Ilze Pētersone / Latvijas Mediji

Nav tālu pagātnē laiks, kad dziedniecību ar dabiskajiem līdzekļiem sauca par pūšļošanu vai šarlatānismu.

Reklāma

Profilaktiskās medicīnas ārsts Sergejs Kuzņecovs atceras, ka vēl astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito sākumā Latvijas Onkoloģijas centrā noritējušas karstas diskusijas par šo tematu. Mūsdienās attieksme pret dabas preparātiem ir mainījusies – pie viņa nāk pacienti ar ārsta ieteikumu, piemēram, pēc ķīmijterapijas kursa lietot zemestaukus.

Brīnumlīdzeklis nav, bet palīdz

Tautas medicīnā zemestauki* nav jaunums, īpaši kā līdzeklim onkoloģisku slimību gadījumos. Mazāk zināms fakts, ka piecdesmitajos, sešdesmitajos gados arī Latvijas aptiekāri piedāvājuši no zemestaukiem gatavotu ekstraktu un ziedi. Iniciators bijis Josifs Gurvičs, kura centieni izvērst plašāk vērtīgā preparāta ražošanu neguvuši atsaucību PSRS Veselības ministrijā, vēl sliktāk – kad turpinājis uz Maskavu sūtīt vēstules ar cildinošajām atsauksmēm, kā zemestauki cilvēkiem palīdzējuši atgūt veselību, uzaicināts uz Valsts drošības komiteju. J. Gurvičs ar saviem pētniecības materiāliem pārcēlies uz Itāliju, vēlāk ASV, taču arī tur netika novērtēts.

S. Kuzņecovam dziļāka interese par dabas produktu dziednieciskajām īpašībām radusies laikā, kad vadījis kādreizējā Rīgas Medicīnas institūta toksikoloģijas laboratoriju, kur pirmo reizi sanācis tuvāk papētīt zemestaukus. 

"Iepriekš biju lasījis un zināju, ka tā ir ēdama sēne un dziedniecībā izmanto tikai tās olas stadiju." 

Vēlāk izdevies tikties ar J. Gurviču un pat saņemt vērtīgos izpētes materiālus. Pirms divdesmit gadiem S. Kuzņecova "Veselības laboratorija" kopā ar ASV pētniekiem ieguvusi balvu par zemestauku izmantošanu onkoloģijā. Viņa laboratorijā no zemestaukiem izgatavo sulu un ziedi. Līdzās dabā atrastām "olām" izmantojot arī kultivētās.

Dziedniecībā izmanto zemestauku sēnes olveida augļķermeni.

"Zemestaukiem piemīt spēja šķīdināt asinis un iznīcināt trombus, un onkoloģijas pacientiem viena no lielākajām problēmām ir trombu veidošanās, kuri, kā zināms, var migrēt un organismā paplašināt metastāzes." Tieši spēja samazināt metastāžu veidošanos ir zemestauku priekšrocība, salīdzinot ar mākslīgi sintezētajiem preparātiem, kuriem šādas īpašības nepiemīt. Tos lieto sirds un asinsvadu slimību gadījumos, iesaka izmantot miomu, mastopātijas, olnīcu cistu, kā arī nieru, gastrītu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, olvadu un prostatas iekaisumu, tromboflebītu, ādas sēnīšu slimību ārstēšanā. 

"Tomēr tā nav panaceja," uzsver S. Kuzņecovs. 

Mēdz būt ne mazums gadījumu, kad līdzeklis iedarbojas pozitīvi psiholoģiski, īpaši reizēs, kad tradicionālās Rietumu medicīnas ārsti vairs nevar palīdzēt. Grūti pateikt, par cik ilgu laiku tiek pagarināta dzīve, taču ietekme esot jūtama.

Zemestauku sastāvs ir tik bagātīgs, ka pētniecība turpinās, un tagad tā notiek arī Zviedrijā un Vācijā. Latvijas pētnieki darbu turpina, ievācot pēc iespējas vairāk informācijas no pacientiem par preparāta iedarbību.

Reklāma
Reklāma

Sarkanais āboliņš un skujas

Vēl vienu atzinību S. Kuzņecova "Veselības laboratorija" saņēmusi par pētījumiem ar sarkanā āboliņa eļļu kā palīglīdzekli onkoloģisko slimnieku kaheksijas jeb stipra novājējuma gadījumos. "Kad vēža pacients ļoti zaudē svaru, tas bieži vien liecina, ka process kļuvis neārstējams un ir vajadzīga kvalitatīva speciālā barošana. Sarkanā āboliņa eļļa var palīdzēt, paaugstinot slimniekam dzīves kvalitāti, jo tā ir ne tikai kalorijām bagāts produkts, bet satur arī daudz bioaktīvu vielu. Gadījumi to apstiprina," skaidro S. Kuzņecovs.

Sarkanā āboliņa eļļai ir plašāks pielietojums. 

Tautas medicīnā tā aprakstīta kā līdzeklis klimaksa laikā, kad vēl nebija pieejama hormonu aizvietošanas terapija, kā arī ar urīndzenošām, antiseptiskām īpašībām, veicina atklepošanu un aizkavē sklerozes veidošanos. Eļļa satur fitohormonus, kas palīdz olnīcu cistas un miomas gadījumos, kā arī fitoestrogēnus, kas palielina sievišķību un vīrišķību, der prostatas adenomas problēmām.

Skujkoku vērtīgās īpašības Latvijā sen nav jaunums, taču pēdējos trīsdesmit gados vairāku valstu pētnieku uzmanību piesaistījušas poliprenolu spējas, kuru Latvijā SIA "Biolat" iegūst no egļu skujām.

Viena no mūsdienu civilizācijas problēmām ir paaugstināts holesterīns, ko ārsti iesaka samazināt ar medikamentiem, kuros ir statīns. Taču statīniem piemīt nelāgas blaknes – tie bloķē ne tikai holesterīna sintēzi, bet arī dolihola un koenzīma Q10 rašanos, radot vājumu, nogurumu un nespēku. Poliprenola un koenzīma Q10 lietošana palīdz atjaunot ķermeņa rezerves, un tās atsāk ATF** ražošanu, tā neitralizējot statīnu blakusefektus.

Kā stāsta S. Kuzņecovs, poliprenols palīdz arī onkoloģisku slimību, izkaisītās sklerozes, alerģijas un astmas, neauglības, C hepatīta gadījumos. Tā lietošana ķīmijterapijas laikā palielina ne tikai terapijas efektivitāti, bet arī iespēju pacientam izdzīvot. 

Vēl viena poliprenola vērtīga īpašība – tas palīdz zarnu trakta slimībām.

"Pirms divdesmit gadiem noraidīja, ka caur zarnu traktu var dabūt slimības, taču šodien pētījumi parāda, ka autoimūnās slimības, alerģijas ir saistītas ar to, ka var būt palielināta zarnu epitēlija caurlaidība. Poliprenoli stiprina zarnu epitēliju, stiprinot šūnu kontaktus."

Jautāts par virzienu, kādā vajadzētu attīstīties dabas produktu ražošanai, S. Kuzņecovs norāda, ka mūsdienās nepieciešams pārorientēties uz zālēm vai uztura bagātinātājiem, kas stiprina cilvēku. Dabas iespējas palīdzēt cilvēkiem ir ļoti plašas, tikai jāprot tās izmantot. 

* Pūpēžu klases pārstāvji zemestauki, saukti arī par zemesolām. Sēnes pārtikā lietojamas arī svaigas. Ārstnieciskās īpašības piemīt sēņu jaunajiem olveida augļķermeņiem, kurus apņem stingrs, bālgans apvalks, kas sākumā attīstās zemē. Latvijā konstatētas divas sugas.

** Adenozīntrifosforskābe jeb, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts ir universāls enerģijas avots organisma bioķīmiskajiem procesiem. ATF ir galvenais enerģijas pārnesējs šūnā.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma