Sava enerģija: Enerģijas ražošana lielsaimniecībā kļuvusi par izaugsmes nosacījumu

Akciju sabiedrība "Agrofirma Tērvete" savā saimniecībā veido noslēgtu un saimnieciski pamatotu atjaunojamās enerģijas ražošanas ciklu.

Daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums AS "Agrofirma Tērvete" pēc saules paneļu parka uzstādīšanas aizvadītajā gadā un biometāna rūpnīcas iedarbināšanas pirms vairākiem mēnešiem ir izveidojis ilgtspējīgu un energoneatkarīgu uzņēmumu ar noslēgta cikla ražošanu. 

Saimniecībā no kūtsmēsliem ar saules parkā ražoto elektroenerģiju ražo biometānu un sašķidrinātā veidā ar cisternām eksportē to uz Vāciju. 

Savukārt ar biogāzes ražotnē radīto siltumu apsilda Kroņauces ciematu, tostarp nodrošina savas alus darītavas vajadzības. 

Biogāzes ražotnē iegūto digestātu izmanto lauku mēslošanai, kas aizvieto aptuveni 70 procentu no minerālmēslu patēriņa. Nākotnē ir iecerēts savākt arī no biometāna attīrīto oglekli. To patlaban laiž gaisā.

Biometāna ražotnes kopskats.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Lemj par biometāna ražotnes uzstādīšanu

AS "Agrofirma Tērvete" valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks uzsver – patlaban izveidotā atjaunojamās enerģijas modeļa izveidē vislielākais nopelns esot Paškausku ģimenei, kas uzņēmuma kontrolpaketi ieguva pēc 2010. gada. Viņi pēc kļūšanas par akciju kontrolpaketes turētājiem ar valsts atbalstu uzbūvēja divas biogāzes ražotnes ar 2 MW kopējo elektrisko jaudu, kur koģenerācijas režīmā no kūtsmēsliem un kukurūzas ražoja siltumu, tvaiku un elektroenerģiju. Kad pēc kovidpandēmijas elektroenerģijas ražošana biogāzes ražotnēs kļuva neizdevīga, īpašnieki lēma par biometāna ražotnes uzstādīšanu un biometāna eksportu. Jāpiebilst, ka Rietumeiropā biometānu plaši izmanto transporta nozarē kā degvielu un arī ēku apkurei.

AS "Agrofirma Tērvete" enerģētikas nozares vadītājs Andris Ramons atceras, ka 2012. gadā Kroņaucē pabeigta 3000 slaucamo govju novietnes būvniecība (patlaban saimniecībā ir aptuveni 5000 liellopu), bet gadu vēlāk blakus novietnei sāka būvēt biogāzes ražotni. Iemesls – viens liellops ik dienu atbrīvojas no aptuveni 50 kg kūtsmēslu, "kas kaut kur ir jāliek".

"Siltumu ražojam ar biogāzes tiešās degšanas katliem pie alusdarītavas, jo 1,5 MW jaudas koģenerācija ir atslēgta. Ar šiem katliem nodrošinām tvaiku alusdarītavai, apsildām ciematu, skolu, sporta zāli. Ar 0,5 MW koģenerāciju ražojam siltumu pašpatēriņam un fermai un ar biogāzes tiešās degšanas katlu nodrošinām vajadzīgo siltumu biometāna ražotnei. Pēc OIK atcelšanas lēmām, ka attīrīsim biogāzi un ražosim biometānu. Biogāzei metāna skaitlis ir līdz 58%, biometānam – līdz 99,9%. Tā ir tīra gāze, turklāt tā ir zaļā gāze, kuras izcelsme ir kūtsmēsli, nevis naftas produkti, kas ņemti no zemes dzīlēm. Digestātu savācam lagūnās un divas reizes gadā, kā atļauts, liekam uz savas saimniecības laukiem," teic A. Ramons.

Enerģētikas nodaļas vadītājs Andris Ramons biometāna rūpnīcā vietā, kur biometānu sašķidrinātā veidā sūknē cisternā vešanai uz Vāciju.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Nosacījumi enerģijas pašnodrošinājumam

D. Dominieks teic, ka saimniecībai ir viss nepieciešamais savas energoneatkarības nodrošinājumam: ir garantēts enerģijas pircējs, izveidota ražošanas infrastruktūra, profesionāli darbinieki, zeme, elektroenerģija, ūdens un siltums. "Visi pieci nosauktie resursi ik dienu ir mūsu darba kartībā. Katram resursam ir izveidots ilgtermiņa lietojuma plāns – zinām, ko darīt ar cilvēkiem, ar zemi, sekojam līdzi Zaļā kursa izmaiņām un energoresursu biržas cenām," tā D. Dominieks.

Kūtsmēslu pārstrādes procesā, kurā iegūst biometānu, siltumu un elektroenerģiju, pāri paliek vērtīgs mēslošanas līdzeklis – digestāts. "Tā ir izšķīdusī masa bez smakas ar visām vērtīgajām un augiem vajadzīgajām minerālvielām un citām sastāvdaļām. Ja laukus mēslojam ar kūtsmēsliem, tie pirmajā gadā var uzņemt vien 55–60 procentus no barības vielām. Ja tīrumi saņem digestātu, augi uzņem 90–95 procentus barības vielu. Mūsu laukos pašu ražotais organiskais mēslojums aizstāj aptuveni 70 procentus no vajadzīgā minerālmēslu daudzuma," tā "Agrofirma Tērvete" vadītājs. Jā, esot dārgi. Minerālmēslus vienu divas reizes kaisa uz lauka. Digestātu iestrādājot zemē, traktors sešu kilometru rādiusā ir piesiets kā pie nabas saites. 

Tomēr dārdzība ir, ja šo ieguldījumu vērtē īstermiņā. Ja vērtē ilgtermiņā, tas organiskais mēslojums ir vispareizākais mēslošanas veids. 

"Minerālmēsli ir kā cilvēkam vitamīni, uztura bagātinātājs, kas vienlaikus noārda organikas slāni," saka D. Dominieks.

Biometāna ražošanas tehnoloģija

"Agrofirma Tērvete" biometāna ražošanā izmanto tā saukto amīnu tehnoloģiju. Pavisam ir trīs dažādas biometāna ražošanas tehnoloģijas. Visplašāk lietotā ir membrānu tehnoloģija, kad biogāzi ar spiedienu spiež caur filtru, un atdalās metāns. Otra tehnoloģija ir biogāzes laišana caur ogles filtriem, kuros ogļskābā gāze (CO2) paliek, bet metāns iziet cauri. "Agrofirma Tērvete" izmanto trešo tehnoloģiju, kas ļauj iegūt vistīrāko biometānu – biogāzi laiž caur ūdeni ar pievienoto ķīmisko saistvielu, kas piesaista CO2. Biogāzē metāna īpatsvars ir līdz aptuveni 60%, ogleklis ir tā otra lielākā sastāvdaļa. "Agrofirma Tērvete" ar izvēlēto tehnoloģiju sasniedz 99,88% tīrā metāna. "Šī tehnoloģija nodrošina vistīrāko enerģētiski vērtīgāko produktu, rēķinot uz mērvienību. Lai atbrīvotu vēlāk no šķidruma CO2, ir vajadzīgs siltums, kas atdala ogļskābo gāzi. Tādējādi mums visu gadu ir vajadzīgs siltums. Mums ir katlumāja, to bez pārtraukuma darbinām visu gadu. Un vēl nodrošinām ciematu ar siltumu, alus brūzi ar tvaiku un ar siltumu," teic D. Dominieks.

Viņš arī piebilst, ka biometāna rūpnīca ir saņēmusi Vācijas RED 2 sertifikātu. RED 2 sertifikācija balstās uz to, kādas izejvielas un resursus izmanto biometāna ražošanā. Lai varētu izmantot savu atjaunojamo elektroenerģiju, pērn rudenī uzņēmums sāka darbināt savu 3 MW jaudas saules paneļu parku. RED 2 sertificētāji rēķina arī, cik daudz SEG emisijas radītu izmantotās izejvielas. No to daudzuma ir atkarīga pārdotā biometāna cena.

Savukārt no biogāzes atdalīto CO2 nākotnē ir iecerēts savākt, nevis laist gaisā. Kad CO2 savāks, saimniecībā būs izveidots noslēgts lauksaimnieciskās ražošanas cikls. Viena tonna metāna ir līdzvērtīga 28 tonnām ogļskābās gāzes (CO2), tāpēc vispirms risināts biometāna ražošanas izaicinājums.

"Ja man jautātu, kā es vērtēju Zaļo kursu, mana atbilde būtu – tikai uz priekšu! Visā pasaulē šajā virzienā iegulda miljardus un saprot, ka tas ir neizbēgams ceļš! Neviens šo kuģi vairs negriezīs atpakaļ. Muļķības, ka latviešiem ir savs īpašais ceļš un laivas ir jāgriež atpakaļ. Uz kurieni? Bez naudas, pastalās? Nākotnes virziens ir nosprausts, un tā ir tīra, pašnodrošinoša saimniekošana. Protams, saimniekošana ar ekonomisko pamatojumu. Visam apakšā ir matemātika. Ar to ir jāsāk. Kāds Zaļais kurss var būt, ja pašu ražotā elektroenerģija ir dārgāka nekā tirgū pieejamā?" virzību uz atjaunojamo energoresursu ražošanu pamato D. Dominieks.

Arī atjaunojamās enerģijas ražošanā var rasties motoru un agregātu bojājumi, tāpēc "Agrofirma Tērvete" ir uzstādījusi rezerves jaudas, toskait arī propāna gāzes pieslēgumus. Patlaban savas enerģijas ražošanai saimniecībā ir pieslēgti visi lielie objekti, neskaitot lielā attālumā esošos objektus, tostarp darbnīcas un teliņu fermu. Pašu ražotās elektroenerģijas nodrošinājums saimniecībā, neskaitot divus iepriekš nosauktos objektus, ir 100%. Elektroenerģijas pārpalikumu saimniecība par līgumā fiksētu cenu pārdod "Elektrum".

Saules paneļu lauks, fonā – govju novietnes.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Biometāna izmantošana transportā

Biometāna izmantošanu transportlīdzekļos, kas jau notiek vairākās Latvijas saimniecībās, patlaban "Agrofirma Tērvete" nevērtē. "Tas ir nedaudz par dārgu. Jāsaprot, ka tā ir valsts politika. Vācijā tā ir skaidri formulēta – ir biometāns, kādas ir tā izejvielas, no kā visu ražos, kāda ir perspektīva un nākotne. Mums īpašnieki vienu reizi ļoti dziļi ierāva skabargu, uzticēdamies valsts politikai. Es ar teikto domāju OIK. Vācieši pateica – lai vai kas mainīsies, Vācijas valdība līgumus pildīs. Patlaban, lai cik slikti tas būtu, uzticības mūsu valsts politikai ilgtermiņā nav. Garantijas, ka pie nākamā ministra nosacījumi nemainīsies, nav. Mēs biometāna ražotnē ieguldījām deviņus miljonus eiro, toskait saules paneļu parka būvniecībā divus miljonus eiro. Šo ieguldījumu nevar atpelnīt četros gados. Vajag ilgu termiņu, un tam vajag stabilitāti un drošību. Ko mūsu īpašnieki izvēlējās? Eksports, eksports, eksports! Latvija vienmēr ir definējusi un aizvien definē – eksports ir valsts izdzīvošanas jautājums. Visu LNG sūtām uz Vāciju," tā D. Dominieks.

Vissliktākā ziņa Latvijai ir, ka šo uzkrāto, biometānā pārvērsto CO2 ieskaita Vācijai, nevis Latvijai. Vācija par to maksā un palielina savu zaļās pēdas nospiedumu.

Virzība uz klimata neitralitāti

Šāgada jūlija sākumā Dānija vēstīja par ieceri 2030. gadā uzlikt lopkopjiem 40 eiro lielu nodokļa maksājumu par tonnu CO2 ekvivalenta, bet līdz 2035. gadam nodoklis kāpšot līdz 100 eiro. Pēc nodokļu atlaidēm reālie izdevumi būšot 16 eiro, vēlāk – 40 eiro par tonnu. Viena govs gada laikā rada 17 tonnu CO2 emisiju (balstoties uz IPCC aprēķinu metodiku pilnajam kūtsmēslu aprites ciklam līdz glābāšanai lagūnā bez pārstrādes biogāzes stacijā un ar izslaukumu 10 tonnu gadā no govs). Tātad 2030. gadā Dānijā klimata maksājumam par vienu govi būtu jābūt 272 eiro, bet 2035. gadā – 680 eiro. Dānijas nodokļu lietu ministrs Jepe Brūss norādījis, ka mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 70% līdz 2030. gadam. "Mēs spersim lielu soli, lai kļūtu klimatneitrāli līdz 2045. gadam," sola ministrs. Gala lēmums gan jāpieņem parlamentam, kur gaidāmas asas diskusijas.

Vienošanās panākta sarunās starp valdību un lauksaimnieku, rūpniecības un arodbiedrību pārstāvjiem. Dānija ir pirmā valsts, kas paziņojusi par ieceri ieviest klimata nodokli. Tiek arī norādīts, ka šis lēmums varētu mazināt lauksaimniecībā nodarbināto daudzumu par 2000 cilvēku.

D. Dominieks: "Vācijā teic, ka Eiropas Savienībā 2030. gadā katram produktam būs noteikts, cik daudz tā ražošana ir radījusi CO2. Pie noteikta izslaukuma ir noteikts mēslu daudzums, un no tā var ražot zināmu daudzumu biometāna. Līdzīgi ir arī citiem produktiem. Vācijas institūti daudzus gadus ir veidojuši tehnoloģiskos aprēķinus produktiem, metodikas, nosakot šo produktu ražošanā radītās ogļskābās gāzes ietilpību. ES agri vai vēlu ies uz standartizāciju, uz produkta ražošanas ciklu, norādot, cik tas ir kaitīgo izmešu ietilpīgs. Tāpat šķiet ļoti ticami, ka ar nodokli apliks arī no atjaunojamiem resursiem ražoto degvielu."

Vai klimata nodoklis būs jāmaksā arī Latvijas lopkopjiem?

AS "Agrofirma Tērvete" vadītājs paredz, ka lopkopjiem nākotnē būs divas iespējas – maksāt klimata nodokli vai slēgt līgumu ar kūtsmēslu pārstrādātāju, kas par tiem maksā vai dod pretim digestātu, kas ir tīrs no metāna. "Vienkārši veidosies attiecības, 30–50 km attālumā beigsies matemātika, kad izdevīgi pārvadāt kūtsmēslus. Nākamo piecu gadu laikā būs lielas pārmaiņas. Būs sagatavots ES stratēģiskais ilgtermiņa redzējums, kas mums visiem ļaus runāt vienā valodā," tā D. Dominieks.

Viņš teic, ka lauksaimniecības nozares priekšrocība ir tās darbības efektivitāte – zemes ir privatizētas, kolhozu nav, sapirkta jauna un nomainīta vecā tehnika, kaltes uzbūvētas, energosistēmu efektīvi izmanto. "Ir bāze, uz kuras attīstīt Zaļo kursu," uzsver vadītājs. Viņš uzskata, ka vissvarīgākais Zaļā kursa dzinējspēks būs naudas pieejamība. Bankas patlaban Zaļo kursu aizvien atbalstot galvenokārt vārdos, un runā, ka no 2025. gada to portfelī jābūt vismaz 60% zaļajiem aizdevumiem. "Redzēsim. Uzrāviens notiks tad, kad bankas sāks aizdot naudu zaļajiem mērķiem. Kad tās sāks riskēt un iet Zaļajā kursā. Tas būs pirmais rādītājs, ka šis kurss ir neizbēgams un atpakaļceļa vairs nebūs," teic D. Dominieks.

Mazo saimniecību ceļš

Uz jautājumu, cik konkurētspējīgas būs mazās, tostarp 100–200 ha saimniecības, Dominieks atbild: "Ar zemju saimniekiem nav problēmu, viņi iznomās zemi. Viss ir atkarīgs, kas ir zemes īpašnieks un kas ir viņa bērni. Ja bērni pasaka – viņi zemi neapsaimniekos, tad atdos zemi nomā. Vai pēc gadiem pārdos. Zeme būs apstrādāta.

Globalizācija ir arī kooperācija. Pasaules pieredze ir pierādījusi – kooperācija vienkāršo darbu ar konglomerātiem, tehnoloģiju iegādi. Manuprāt, kooperācija ir vienīgais ilgtermiņa glābējzvans lauksaimniecībā – šā vārda tiešajā nozīmē, visos aspektos, tostarp Zaļajā kursā, tehnoloģijās, cilvēku resursos. Tie trīs virzieni lauksaimniecībā ir, un visi būs saistīti caur kooperāciju." D. Dominieks arī atzīst, ka nosauktā kooperācijas modeļa ieviešana nebūs ātra.

"Vecie vīri nesēdīsies pie galda un nekad nevienosies. Viņu bērni, iespējams, viņu mazbērni noteikti vienosies. Būs redzējuši, kas notiek pasaulē. Dzīve piespiedīs arī vecos vīrus apsēsties pie galda. Ja ne ar kaimiņu, tad ar viņa dēlu. Lēmumus jau pieņem cilvēki, ne jau valdība vaicā cilvēkiem, ko viņi vēlas. Vien kooperācija radīs pareizo vīziju valdībai pateikt, kurp tad ejam. Kad 60% saimnieku pateiks, ka mēs dodamies Zaļā kursa virzienā, tad arī valsts varēs pateikt, kāda ir ilgtermiņa stratēģija. Patlaban to nevar pateikt tāpēc, ka ļoti daudziem saimniekiem ir sava patiesība. Un valdības pārstāvji jūt, ka labāk neko nedarīt. Brīdī, kad lejā sāks veidoties kooperācijas moduļi, komūnas, reģionālie centri, vienalga kas, būs dots grūdiens. Reģionālā reforma bija fantastiski pareizs risinājums. Otrais, trešais sasaukums pēc reformas dos rezultātu, patlaban neredzam administratīvo izmaksu mazināšanu un efektīvāku darbošanos. Ir vajadzīgs laiks, lai rastos stratēģijas dažādās nozarēs. Mēs esam valsts ar ļoti īsu vēsturi. Un ar lielu patriotismu cilvēkos."

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".