Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdinājis, ka Krievijas un Ukrainas karš var izplesties uz citām valstīm.

"Mēs dzirdam draudus no Kremļa gandrīz katru dienu, pats nesenākais - pret mūsu draugiem Baltijas valstīs," piektdien laikrakstā "Tagesspiegel" publicētā intervijā sacīja Pistoriuss.

Runājot par Vācijas armiju, ministrs uzsvēra, ka Vācijai ir ātri jāstiprina savas aizsardzības spējas, jo pastāv draudi.

"Tādēļ mums ir jāņem vērā, ka [Krievijas prezidents] Vladimirs Putins varētu kādu dienu uzbrukt pat NATO valstij," 

norādīja Pistoriuss. Viņaprāt, ja tas notiktu, tad, visticamāk, piecu līdz astoņu gadu laikā.

Ministrs sacīja, ka, aicinot Bundesvēru būt gatavam karam, viņš vēlējies arī sapurināt Vācijas sabiedrību.

Pistoriuss teica, ka līdz aprīlim gaida priekšlikumus obligātā militārā dienesta atjaunošanai modificētā formātā. Vācija atteicās no obligātā dienesta 2011. gadā.

Ministrs sacīja, ka ir atvērts idejai uzņemt armijā arī cilvēkus, kam nav Vācijas pilsonības. 

Pistoriuss arī uzsvēra,  ka jāpaaugstina arī aizsardzības nozares efektivitāte un, lai īstenotu drošības mērķus, nepieciešams reformēt valsts parādam noteiktos ierobežojumus.

Ministrs arī noraidīja aicinājumus palielināt militāro palīdzību Ukrainai, norādot, ka Bundesvērs nevar atstāt Vāciju neaizsargātu.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.