Zemnieku saimniecību skaits Vācijā līdz 2040. gadam samazināsies vairāk nekā uz pusi, aplēsusi "DZ Bank".

Reklāma

anka prognozē, ka pieaugošo izmaksu dēļ mazajām saimniecībām nāksies atbrīvot vietu lielajiem uzņēmumiem.

"Pieaugošās prasības saistībā ar vides aizsardzību, dzīvnieku labturību un uzņēmējdarbības vadību rada arvien lielāku spiedienu uz saimniecībām. Tam pievienojas kvalificēta darbaspēka trūkums un bieži vien neatrisinātie mantošanas jautājumi ģimenes saimniecībās," secinājusi banka.

"DZ Bank" lēš, ka saimniecību skaits samazināsies no aptuveni 256 000 saimniecību 2022. gadā līdz aptuveni 100 000 saimniecību 2040. gadā.

Lauksaimniecības zemes platībai saglabājoties aptuveni nemainīgai, vidējais saimniecības lielums, visticamāk, palielināsies vairāk nekā divas reizes no 64,8 hektāriem līdz 160 hektāriem 2040. gadā. Ilgtermiņā nozarei būs raksturīgas arvien lielākas saimniecības ar modernām tehnoloģijām.

Banka norāda, ka ģimenes saimniecībām draud izmiršana, bet bioloģiskā lauksaimniecība un citas specializācijas var piedāvāt jaunas iespējas.

Vācijā, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, saimniecības pakāpeniski izzūd jau vairākus gadu desmitus. Pēc bankas aplēsēm 1949. gadā, īsi pēc Otrā pasaules kara, Vācijā bija 1,8 miljoni saimniecību.

Pašreizējie lauksaimnieku protesti pret valdības plānoto dīzeļdegvielas subsīdiju samazināšanu pievērsuši uzmanību lauksaimniecības nozarei, kurai vairs nav lielas nozīmes uz eksportu orientētajā ekonomikā, kas ir lielākā Eiropā. Tomēr lauksaimnieki uzstāj, ka viņu darbs ir būtisks, lai nodrošinātu pārtikas piegādi iekšzemē.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.