Lepēnu notiesā par ES līdzekļu izšķērdēšanu

Francijas tiesa pirmdien atzina labējās Nacionālās apvienības (RN) politiķi Marinu Lepēnu par vainīgu Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošanā RN vajadzību finansēšanai Francijā.

Tiesa RN ilggadējai līderei piesprieda četru gadu cietumsodu. No tiem divi piespriesti nosacīti, bet vēl divus viņai būs jāpavada ar elektronisko aproci, vēsta raidorganizācija BBC. Pirms tiesas sēdes lielākā intriga valdīja par to, vai tiesa piemēros aizliegumu Lepēnai kandidēt uz vēlētu amatu. Tā arī notika, un nākamos piecus gadus viņai ir liegts kandidēt vēlēšanās. Tas attiecas arī uz prezidenta vēlēšanām 2027. gadā, kad beidzas pašreizējā prezidenta Emanuela Makrona otrais pilnvaru termiņš. Francijas konstitucionālā padome pagājušajā nedēļā nosprieda, ka notiesājoša sprieduma gadījumā sods sies spēkā nekavējoties, negaidot apelācijas izskatīšanu. Neskatoties uz tiesas spriedumu, Francijas parlamenta deputāta mandātu Lepēna nezaudēs, tomēr atkārto likumdevēja vēlēšanās kandidēt viņa piecus gadus nevarēs. Lepēnai tiesa piemēroja arī 100 000 eiro lielu sodu. Jāpiebilst, ka prokurors RN līderei bija pieprasījis desmit gadus cietumā. Lepēnas advokāts paziņojis, ka tiesas spriedums tiks pārsūdzēts.

Lietas ietvaros tika notiesāta ne tikai Lepēna, bet vēl astoņi bijušie RN Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un 12 deputāta palīgi. 

Tiesa nosprieda, ka laikā no 2004. līdz 2016. gadam RN kopā piesavinājusies vairāk nekā četrus miljonus eiro, kas bija piešķirti šīs partijas EP deputātu vajadzībām, bet patiesībā izlietoti darbības finansēšanai Francijā. Prāvas gaitā tika noskaidrots, ka EP domātos līdzekļus saņēmis arī Lepēnas miesassargs, kurš agrāk bija arī viņas tēva, ilggadējā tolaik par Nacionālo fronti dēvē partijas līdera Žana Marī Lepēna miesassargs. Lepēna savu vainu ir noliegusi un izteikusies, ka aizliegums kandidēt prezidenta vēlēšanās nozīmē viņas "politisko nāvi". Lepēna jau trīs reizes ir kandidējusi prezidenta vēlēšanās. 2017. un 2022. gada vēlēšanu otrajā kārtā viņa zaudēja Makronam. Pašlaik aptaujās Lepēna ir priekšā citiem prezidenta amata kandidātiem, vēsta telekanāls "France 24". 

Aizliegums Lepēnai kandidēt stiprina iespēju, ka RN kandidāts nākamajās prezidenta vēlēšanās būs pašlaik 29 gadu vecais Žordāns Bardella, kurš partijas priekšsēdētāja amatā ir kopš 2021. gada. 

Pēc sprieduma pasludināšanas viņš izteicās, ka "Francijas demokrātijai ir izpildīts nāvessods". Atbalstu Lepēnai pirmdien pauda arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni, kurš notikušo raksturoja kā "Briseles kara pieteikumu". Francijas tiesas spriedumu komentējis arī Kremlis, kas to nosaucis par "demokrātijas normu pārkāpumu".