Ko universitāšu ekonomisti domā par Latvijas ekonomikas problēmām un kādus risinājumus tām redz. Par to runājam ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes dekānu Gundaru Bērziņu.
Ir tapuši jau trīs Latvijas produktivitātes ziņojumi, teju teju dienasgaismu ieraudzīs arī ceturtais. Nevar noliegt, ka visi šie ziņojumi tapuši visai specifiskos apstākļos – ar kovida un Krievijas uzbrukuma Ukrainai izraisīto krīzi fonā. Un tomēr – vai Latvijas produktivitātē ir vērojama kāda pozitīva dinamika vai arī esam bezcerīgi iestrēguši kādā produktivitātes plaisā un uz priekšu netiekam?
G. Bērziņš: Tieši šī iestrēgšana – investīciju un inovāciju trūkums, darbaspēka novecošanās un citi procesi – ir tas, kas Produktivitātes ziņojuma autorus, Latvijas Universitātes domnīcu "LV PEAK" uztrauc visvairāk. Ir pilnīgi skaidrs, ka ar esošo Latvijas biznesa modeli, kas balstīts darbaspēka izmaksu priekšrocībās, mēs no produktivitātes plaisas, kurā esam iestrēguši, ārā netiksim. Taču tā vietā, lai meklētu modeli, kas ļautu Latvijas ekonomikai izrauties un radīt ekonomiku, kas rada lielāku pievienoto vērtību, vērojami mēģinājumi paildzināt pierasto biznesa modeli, aģitējot par nepieciešamību ievest lētāku darbaspēku. Otra problēma, kas skaidri iezīmējusies visos trijos produktivitātes pētījumos, ir būtiska tirgus nepilnība ar finansējuma pieejamību, to apstiprina arī Latvijas Bankas pētījumi. Šī nepilnība pastāv ārpus Rīgas aglomerācijas, bankas tur praktiski nekreditē. Šī nepilnība nozīmē, ka Latvijas uzņēmēji ārpus Rīgas aglomerācijas nespēj investēt inovācijas pietiekamā apmērā, kā arī to, ka ārpus šīs aglomerācijas nav kapitāla, lai konsolidētu uzņēmumus.
Sekas ir tādas, ka Latvija ir daudzu nelielu uzņēmumu valsts un šiem uzņēmumiem neveidojas izaugsmes potenciāls un konkurētspējas priekšrocības.
Šo faktoru summa noved pie t. s. vidējo ienākumu slazda – tā kā darbaspēka tirgus ir saspringts, tad uzņēmējiem jāceļ algas, bet, tā kā spēja konkurēt ir vāja, tad saražotās preces vai pakalpojumi zaudē savu konkurētspēju. Ja tas tā turpināsies, Latvijas uzņēmēji vairs nebūs konkurētspējīgi un meklēs izeju lētāka darbaspēka ievešanā. Jāiet būtu pretējā virzienā – jāsāk ražot produkcija ar augstāku pievienoto vērtību, taču šāda kustība nenotiek.