Ukraina apgalvo, ka tās specvienības atguvušas kontroli pār četrām dabasgāzes ieguves platformām Melnās jūras ziemeļdaļā. Minētās platformas Krievija sagrāba 2015. gadā drīz pēc Krimas aneksijas un kara gaitā izmantoja kā atbalsta bāzes izlūkošanai.

Militārie analītiķi Rietumos norāda, ka notikušais ir daļa no plašākai sabiedrībai apslēptas cīņas par to, kurš kontrolēs jūru starp Krimu un Ukrainas Melnās jūras ostām.

Platformas izlūkošanai

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes nedēļas sākumā publiskotajā vairāk nekā 13 minūšu videosižetā redzams specvienību ceļš uz platformām, izsēšanās un darbošanās tur. Tiek apgalvots, ka operācija divos etapos veikta augusta beigās. Desantam izmantotas piepūšamās gumijas motorlaivas. Ātrlaivām nācās pārvarēt lielus attālumus atklātā jūrā, kur tās bija kā uz delnas, un sižeta autori neslēpj, ka Krievijas aviācija mēģinājusi likvidēt desantlaivas, apšaudot tās. Jāatzīmē, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas traktējumā ukraiņu "izlūkošanas kuteri" esot iznīcināti, kamēr ukraiņi apgalvoja, ka uzbrūkošā triecienlidmašīna padzīta ar pretaviācijas raķešu palīdzību. 

Objektīvi noskaidrot, vai bijušas kādas sadursmes uz pašām platformām un vai Ukrainas specvienība šajos pasākumos cietusi zaudējumus, nav iespējams.

Ir runa par četrām dabasgāzes ieguves platformām, un, spriežot pēc videosižeta, ukraiņu karavīri bijuši vismaz divās – "Krima-1" (ukraiņu variantā "Neatkarība") un "Krima-2" ("Petr Godovaņec"). Objekti atrodas aptuveni pusceļā starp slaveno Čūsku salu un Krimas piekrasti. Tie ir tā saucamie Boiko torņi, kas savu nosaukumu ieguva dēļ skandāla ar Ukrainas enerģētikas ministru Juriju Boiko, kurš, kā apgalvoja medijos, abus torņus 2012. gadā bija sarūpējis Singapūrā par aizdomīgi nesamērīgām cenām. Jāpiebilst, ka toreiz šā pasūtījuma izpilde saistījās arī ar AS "Rīgas kuģu būvētava" un platformu montēšanā līdzdarbojās inženieri no Latvijas; arī minētā korupcijas skandāla atbalss savulaik Latvijā bija visai jūtama.

Pirms Krimu okupēja Krievija, dabasgāzei no šīm ieguves vietām Melnās jūras šelfā bija būtiska loma ne tikai Krimas, bet arī citu Ukrainas reģionu apgādē. Tā Ukraina cerēja nodrošināt enerģētisko neatkarību no Krievijas, taču vēlākie notikumi visu mainīja. 2015. gadā kontroli pār platformām pārņēma Krievijas uzņēmums "Černomorņeftegaz". Bet pat vēl pirms pilna mēroga kara sākuma krievi uz tām izvietoja radarus, radioizlūkošanas un radiosakaru traucēšanas sistēmas, novērošanas kameras, kas reālā laika režīmā visus datus raidīja uz militārajiem komandpunktiem Krimā un Dienvidkrievijā. 

Vismaz līdz 2022. gada vasarai platformu apsardzībai tika turētas arī nelielas Krievijas armijas vienības. 

Tagad video liecina, ka ukraiņi no platformas "Krima-2" demontējuši un aizveduši līdzi divas jūras novērošanas radariekārtas. Iznīcināti vai aizvesti arī helikopteriem domātie degvielas un raķešu krājumi.

Neafišētās cīņas

Kopš pilna mēroga kara sākuma periodiski uz platformām izsēdušies kā krievu, tā ukraiņu karavīri. 2022. gada jūnija beigās ukraiņi apšaudīja vienu no torņiem, turklāt aizdegās no atradnes izplūstošā gāze. "Lāpa" virs jūras liesmo joprojām. Lielbritānijas militārais izlūkdienests norāda, ka cīņa par platformu piederību ir epizode plašākām, lielākoties slepenībā turētām darbībām ar mērķi iegūt kontroli pār Melnās jūras ziemeļrietumu daļu starp Krimu un Ukrainas pārraudzīto jūras piekrasti. Gan Krievija, gan Ukraina šo zonu uzskata par ļoti svarīgu, bet medijos līdz šim pavīdējušas tikai neatkarīgi nepārbaudāmas, epizodiskas ziņas, kad viena vai otra puse apgalvo, ka iznīcinājusi pretinieka patruļkuģus. Šajā kontekstā platformu piederība ir svarīga, jo tajās var izvietot arī raķešu sistēmas un nosēsties helikopteri. 

Atgūstot platformas, ukraiņi panāk lielāku drošību Odesas un citām Melnās jūras ostām, kā arī lielākas iespējas specvienību operācijām pret Krimu, 

par kuras atgūšanu ne reizi vien ar lielu apņēmību runājis prezidents Volodimirs Zelenskis. Piemēram, 24. augustā ukraiņu specvienība jau uzbruka un izpostīja Krievijas armijas radaru bāzi Krimas Tarhankutas pussalā. No Krievijas viedokļa, protams, svarīgi to nepieļaut, kam arī noderēja urbšanas torņi, kuros uzstādīto aparatūru Ukrainas drošības eksperts Serhijs Kuzans medijos nosaucis par "Krievijas acīm un ausīm Melnajā jūrā".

"Torņu atgriešanai Ukrainas kontrolē ir liela vērtība, jo Krievija tās izmantoja ne tik daudz kā raķešu bāzes savu karaflotes kuģu piesegšanai, bet vispirms un galvenokārt visu veidu monitorēšanas, kontroles un izlūkošanas sensoriem, kas paplašināja Krievijas operacionālās iespējas. Izslēdzot šos torņus, Ukrainas militārais izlūkdienests atņēma krieviem nozīmīgas novērošanas un izlūkošanas iespējas. Šis solis bija svarīgs ne tikai Ukrainas cīņā par Melno jūru, bet arī par lielāku telpu piekrastes un gaisa operācijām," savā platformas "X" (agrāk "Twitter") profilā skaidrojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko, nosaucot operāciju par "unikālu".

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Stepana Banderas piemiņas gājiena dalībnieki 2021. gada 1. janvārī.