Zinu, ka ķirbju sula ir vērtīga, bet ko īsti tā ārstē un cik daudz to drīkst dzert? Jautā Nikola Ošeniece.

Ķirbja sula tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām, tā ir lielisks enerģijas, vitamīnu un minerālvielu avots. 

Sula stiprina imunitāti, kaulus un zobus, uzlabo locītavu, sirds un asinsvadu, nieru un aknu veselību, veicina zarnu trakta darbību un vielmaiņu, mazina priekšdziedzera iekaisumu, stabilizē nervu sistēmu, palīdz no organisma izvadīt atkritumvielas, novērš sliktu dūšu un vemšanu grūtniecēm.

Ārīgi ķirbja sulu lieto ādas apdegumu, ekzēmu, piņņu dziedēšanai, kosmētiskos nolūkos ādas tīrīšanai un barošanai.

Ja sulu lieto ārstnieciskā nolūkā, to ieteicams dzert 2–3 mēnešus. 

Dienā droši var izdzert 2 glāzes svaigas ķirbja sulas, bet sulas kūri ieteicams sākt ar pusglāzi dienā. 

Parasti ķirbja sula neizraisa nepatīkamas sajūtas, bet ir cilvēki, kam tā var kairināt nieres. 

Ķirbji.

Nav vēlams to dzert, ja ir kuņģa čūla, divpadsmit pirkstu zarnas iekaisums, gastrīts ar zemu skābuma līmeni.

Biezumus, kas paliek pēc sulas izspiešanas, var pievienot brokastu putrai, dārzeņu, lēcu zupām – arī tiem piemīt ārstnieciskas īpašības, turklāt tie satur šķiedrvielas, kas uzlabo gremošanas sistēmas darbību.