Overcast 19.3 °C
P. 19.07
Digna, Jautrīte, Kamila
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Katra piektā bakteriālā infekcija ir rezistenta pret antibiotikām, tāpēc Eiropas Komisijas mērķis ir līdz 2030. gadam cilvēkiem samazināt pretmikrobo līdzekļu patēriņu par 20%.

Reklāma

"Antimikrobiālo rezistenci jeb AMR bieži dēvē par "kluso pandēmiju". Tā ir pret antibiotikām rezistentu baktēriju vairošanās. Tās var kustēties lēni, bet tām ir potenciāls apgriezt pasauli kājām gaisā. (..) Katru gadu vairāk nekā 35 000 ES pilsoņu nomirst no infekcijām, kas radušās antibiotiku rezistences dēļ. Šī iemesla dēļ 2019. gadā pasaulē dzīvību zaudēja 1,2 miljoni cilvēku. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam AMR būs priekšlaicīgas nāves iemesls 10 miljoniem cilvēku. (..) Tātad jūs varat saprast, kāpēc AMR mēs esam izvirzījuši augstu ES darba kārtības sarakstā un esam apņēmības pilni virzīties uz priekšu ar steidzamu un vērienīgu rīcību," sacīja Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu aizvadītās nedēļas žurnālistu seminārā, kas bija veltīts cīņai ar antimikrobiālo rezistenci.

Pārnes arī no dzīvniekiem uz cilvēku

Eiropas Komisija (EK) jau 2017. gada jūnijā pieņēma Eiropas rīcības plānu "Viena veselība", lai apkarotu baktēriju rezistenci, kas radusies pārmērīgas un nepareizas antibiotiku lietošanas dēļ. Šī plāna uzdevums ir uzlabot koordināciju un dialogu starp cilvēku veselības, veterinārijas un vides nozares pārstāvjiem ES iestādēs, dalībvalstīs un ieinteresētajām personām mikrobu rezistences apkarošanas politikā. Plānā ir iekļautas vairāk nekā 70 darbības cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides jomā. 

Arī Eiropas Parlaments pavisam nesen – 2023. gada 1. jūnijā – ir pieņēmis rezolūciju par ES rīcību cīņai pret antimikrobiālo rezistenci, lai līdz 2030. gadam cilvēkiem samazinātu pretmikrobu līdzekļu patēriņu par 20%.

Zināšanu līmenis par šo jautājumu ir jāpaaugstina ne tikai cilvēku ārstiem, bet arī veterinārārstiem un fermeriem, jo rezistentās baktērijas tiek pārnestas ne tikai no cilvēka uz cilvēku, bet arī no dzīvniekiem uz cilvēkiem un otrādi.

Slimnīcās – multiizturīgas infekcijas

Nereti tiek uzskatīts, ka cilvēks var kļūt rezistents pret antibiotikām, ja lieto tās pārāk daudz un nevajadzīgi, bet tā ir aplama pārliecība, jo rezistence rodas nevis pret antibiotikām, tā rodas baktērijām – noteiktas baktērijas var kļūt neuzņēmīgas pret antibiotikām. To dēvē par baktēriju rezistenci pret antibiotikām. Diemžēl uz rezistentu baktēriju izraisītām slimībām ārstēšana tikpat kā neiedarbojas, tās var kļūt par iemeslu pacienta nāvei.

EK pārstāve, rīcības plāna "Viena veselība" direktore Rozera Domeneka-Amado: "Šie izturīgie mikroorganismi var pārvietoties starp cilvēkiem, dzīvniekiem, pārtiku un vidi.

Slimnīcu, farmācijas un lauksaimniecības atkritumi var saturēt antibiotikas un rezistentas baktērijas, tās iepludināt ūdenī, kā arī augsnē. Savvaļas dzīvnieki, kas nonāk saskarē ar piesārņotu ūdeni vai augsni, var kļūt par rezistentu baktēriju nesējiem un izplatīt AMR caur dažādām ekosistēmām. 

Arī klimata pārmaiņu izraisītā globālā sasilšana var paātrināt rezistentu baktēriju vairošanos. Plūdi palielina risku, ka ūdens krājumi var tikt piesārņoti ar rezistentiem patogēniem.

Nav pārspīlēts, ka AMR ir viens no lielākajiem draudiem, ar kuriem mēs pašlaik saskaramies pasaulē. Šobrīd Eiropā katra piektā bakteriālā infekcija ir rezistenta pret antibiotikām. Dažās dalībvalstīs, piemēram, Rumānijā un Grieķijā, šis rādītājs ir pat 40% (OECD). Aptuveni 10 gadu laikā ir pierādījies, ka deviņas no desmit slimnīcās iegūtajām bakteriālajām infekcijām ir multiizturīgas. Tas varētu nozīmēt, ka ir drošāk ārstēties mājās, nevis doties uz slimnīcu. Ja turpināsim pašreizējā trajektorijā, mēs dodamies atpakaļ uz pasauli bez antibiotikām."

Reklāma
Reklāma

Zaudējums – 117 miljardi eiro gadā

EK rīkotajā izglītojošajā seminārā izskanēja vairāki piemēri par cilvēkiem, kuri personīgi izjutuši, ko nozīmē cīņa ar infekcijām, kuras izraisa rezistentas baktērijas. Lūk, viens no tiem.

Aretai bija tikai 13 gadi, kad viņai tika diagnosticēta akūta limfoblastu leikēmija jeb balto asinsšūnu vēzis. Audzēja ārstēšanas laikā viņai attīstījās grūti ārstējama infekcija, ko izraisīja Klebsiella ģints baktēriju rezistence pret plaša spektra antibiotikām. Lai likvidētu infekciju, Aretai bija jāpārtrauc ķīmijterapijas kurss, tādējādi smagi apdraudot viņas iespējas cīnīties ar vēzi. Pēc daudzu dienu ārstēšanas ar jaunākās paaudzes antibiotikām infekcija tomēr tika novērsta, un viņa varēja atsākt ķīmijterapijas kursu. Par laimi, tagad, 12 gadus vēlāk, Areta ir dzīva un vesela.

AMR rada milzīgas ekonomiskās izmaksas. Inficējoties ar antibiotiku rezistentām infekcijām, parasti nepieciešama ilgāka uzturēšanās slimnīcā, dārga ārstēšana un ilgstoša prombūtne no darba vietas. 

Komisāre Stella Kirjakidu sacīja, ka aplēstās AMR izmaksas Eiropā esot 117 miljardi eiro gadā, ko veido ārstēšanas izdevumi un zaudēta produktivitāte. Paredzams, ka turpmākajos gados šī naudas summa ievērojami pieaugšot.

Rozera Domeneka-Amado uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir izglītot ārstus par pareizu antibiotiku lietošanu. Nereti pacienti paši lūdz ārstam izrakstīt antibiotikas, un ārsts, neizvērtējot, vai tās patiešām ir nepieciešamas, pacientam neatsaka. Tā soli pa solim rodas atkarība no antibiotikām, sākot no auss infekciju ārstēšanas līdz pirmsoperācijas aprūpei.

"Tās lieto pārmērīgi un nepareizi, piemēram, profilaktiski pirms operācijas vai nevajadzīgi, piemēram, vīrusu izraisītas saaukstēšanās gadījumā, vai nepareizi, piemēram, nepabeidzot ārstēšanās kursu.

Arī pārmērīga pretmikrobo līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā, augkopībā un akvakultūrā rada iespēju patogēniem attīstīties un kļūt rezistentiem," skaidroja rīcības plāna "Viena veselība" direktore. Viņa informēja, ka līdz 2030. gadam EK ir izvirzījusi mērķi samazināt antibiotiku pārdošanas apjomu lauksaimniecībā un akvakultūrā par 50 procentiem. Tas esot sasniedzams, jo antibiotiku tirdzniecības apjoms veterinārajā medicīnā jau 2022. gadā samazinājies par 28 procentiem, salīdzinot ar pārdošanas apjomu 2018. gadā.

Norvēģijas cūkas vairs neslimo ar MRSA

Nīderlandē 2003. gadā cūkām un liellopiem pirmo reizi tika konstatēta stafilokoka infekcija (MRSA), kas ir noturīga pret antibiotiku meticilīnu. Speciālisti norādīja, ka MRSA var izplatīties arī uz cilvēkiem un izraisīt nopietnu infekciju, tai skaitā asins saindēšanos, pneimoniju, kā arī sirds un kaulu infekciju. Kopš tā laika infekcija ir plaši izplatījusies cūku, mājputnu un gaļas teļu audzētavās daudzās Eiropas valstīs un Ziemeļamerikā, kā arī Apvienotajā Karalistē. Taču Norvēģijā ar to veiksmīgi tiek galā, jo šajā valstī ir izstrādāti stingri cūku profilakses noteikumi. Tieši šiem mājdzīvniekiem iepriekš konstatēts MRSA, taču tagad nu jau ir ceturtais gads, kopš šī infekcija esot novērsta. Norvēģijas pārtikas drošības iestādes pārstāve Solfrida Amdala pastāstīja, ka tas panākts, no 2014. gada katru gadu testējot visus sivēnmāšu ganāmpulkus, bet vaislas ganāmpulkus pārbaudot pat divreiz gadā – ja analīzēs atrodot pozitīvu rezultātu, tad ganāmpulks tiek pilnībā izkauts. Valstī ir izstrādāta profilaktiskā testēšanas sistēma atjaunotajam ganāmpulkam, lai tas neciestu no baktēriju rezistences.

Miljoni AMR pētniecībai un apkarošanai

AMR apkarošanas pasākumi ir jāievieš visās valstīs, jo antimikrobā rezistence nepazīst robežas. ES veselības un pētniecības programmas šim mērķim nodrošina nozīmīgu finansējumu. Piemēram, saskaņā ar programmu "EU4Health" 50 miljoni eiro ir rezervēti jaunai kopējai ES līmeņa rīcībai pret AMR. Programmas "Apvārsnis 2020" īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 690 miljoni eiro, lai atbalstītu pētniecību un inovācijas saistībā ar AMR kā daļu no plašāka infekcijas slimību pētniecības portfeļa.

Taču jāteic, ka ne jau finansējums būs tas, kas atrisinās visas AMR radītās problēmas. Daudz kas ir atkarīgs no katra konkrēta cilvēka. 

Ikviens no mums var sniegt savu ieguldījumu cīņā pret AMR, bieži mazgājot rokas, uzticoties ārstiem, kad patiešām ir nepieciešams lietot antibiotikas, lietojot tikai izrakstītās antibiotikas un nekad neņemot tās, kas izrakstītas pagājušajā reizē vai arī no draugiem, kā arī vakcinējoties pret infekcijas slimībām. Semināra organizētāji uzsvēra, ja visā pasaulē ievērotu šos dažus pamatprincipus, tad šodien antimikrobās rezistences aina nebūtu tik drūma.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma