15 °C
Pirmo reizi Eiropas Komisija izsaka ekonomikas prognozes arī par Moldovu, Ukrainu, kā arī Bosniju un Hercegovinu, kurām Eiropadome pagājušajā gadā piešķīra ES kandidātvalsts statusu.
Ukraina pārsteidz ar noturību
EK vērtējumā Ukrainas ekonomika 2023. gadā demonstrējusi ievērojamu noturību un pat pārsteigusi ar augšupejas tendencēm, neraugoties uz nepārtrauktiem kritiskās infrastruktūras un piegādes ķēžu traucējumiem. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā valsts ekonomika sarukusi par ārkārtējiem 29%, taču tiek prognozēts, ka tās izaugsme jau šogad sasniegs 4,8%, 2024. gadā ekonomika augs par 3,7%, bet 2025. gadā izaugsmes rādītājs būs jau 6,1%. Šādas prognozes tiek izteiktas, pieņemot, ka jau 2025. gada sākumā būs izveidoti nosacījumi rekonstrukcijas sākšanai kara izpostītajos reģionos. Reālais IKP perioda beigās tomēr būs aptuveni par 20% zem pirmskara līmeņa.
Šā gada labie rezultāti EK ieskatā ir apliecinājums Ukrainas patērētāju un uzņēmumu pielāgošanās spējām un noturībai sarežģītajos kara apstākļos. Tāpat tie tiek saistīti ar graudu darījuma turpināšanu līdz 2023. gada jūlijam, negaidīti labu ražu un valdības stimuliem, kuru pamatā ir stabils starptautisko partneru atbalsts.
Tiek prognozēts, ka pēc straujas samazināšanās 2023. gadā inflācija Ukrainā samazināsies līdz 7,6% 2025. gadā, ko veicinās ražošanas ierobežojumu atvieglošana un stingra monetārā politika. Paredzams, ka 2024. gadā fiskālais deficīts saglabāsies paaugstināts augsto aizsardzības izdevumu dēļ.
Tomēr lielākam nominālā IKP pieaugumam 2025. gadā vajadzētu palielināt ieņēmumus un veicināt deficīta samazināšanos. Prognozes liecina, ka valsts parāds nepārtraukti pieaugs visā prognožu periodā.
Protams, ka Ukrainas ekonomiskās perspektīvas būs atkarīgas no kara evolūcijas, kas arī norādīts EK ekonomikas prognozē.
Prognozē stabilizāciju
Arī Moldovai EK šā gada otrajā pusē prognozē ekonomikas stabilizāciju. "Saskaroties ar vairākām krīzēm un pēc vairāk nekā gadu ilgas ekonomikas lejupslīdes, sagaidāms, ka Moldovas ekonomika gada otrajā pusē atgriezīsies pie izaugsmes," vēsta ekonomikas prognoze. Analītiķu ieskatā jau tuvākajos gados Moldova piedzīvos zemāku inflāciju, brīvāku monetāro politiku un lauksaimniecības ražošanas aktivizēšanos, kas savukārt veicinās patēriņu un investīcijas. Tiek norādīts, ka investīcijas valstī sarukušas ne tikai stingrās monetārās politikas dēļ, bet arī tāpēc, ka pieaugusi nenoteiktība, ko izraisījis Krievijas karš pret kaimiņvalsti Ukrainu. Reālo Moldovas IKP perspektīvu 2023. gadā EK ir mainījusi nedaudz uz leju, salīdzinot ar 2023. gada pavasara prognozi. Tas saistīts ar ražošanas apjomu samazināšanos 1. pusgadā, reālo algu kritumu un lauksaimniecības eksporta samazināšanos 2022. gada sliktās ražas dēļ. Nākotnē tomēr tiek prognozēta ražošanas un būvniecības apjomu atjaunošanās, kā arī – lauksaimniecības ražošanas pieaugums, kam tad vajadzētu veicināt arī eksporta pieaugumu.
Bosnijā un Hercegovinā ekonomiskā aktivitāte palēninājusies šā gada pirmajā pusē, IKP samazinoties no 3,9% 2022. gadā līdz 1,4% 2023. gada pirmajā pusē.
Tas noticis, samazinoties attīstības tempiem, ārējam pieprasījumam un arī iekšējā tirgus patēriņam, ko sabremzējusi gada sākuma augstā inflācija. Tomēr jau nākamajā un arī aiznākamajā gadā EK prognozē Bosnijas un Hercegovinas ekonomikas nelielu izaugsmi. Lai arī tiek norādīts, ka biežie politiskie strupceļi, kas, visticamāk, turpināsies šajā valstī, kavēs strukturālās reformas un uzņēmējdarbības vides attīstību, un tā rezultātā investīcijas, visticamāk, paliks ierobežotas.
Eiropa atlabst lēnām
Kopumā 2023. gada rudens ekonomikas prognoze vēsta, ka Eiropu sagaida mērena atveseļošanās pēc grūta gada. EK vērtējumā Eiropas ekonomika šogad ir zaudējusi dinamiku. Un šīs situācijas cēloņi meklējami lielajā dzīves dārdzībā, vājā ārējā pieprasījumā un stingrākā monetārajā politikā. Lai gan paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte turpmāk pakāpeniski atjaunosies visā Eirozonā, Eiropas Komisijas rudens prognozē ES IKP pieaugums salīdzinājumā ar tās vasaras prognozēm ir samazināts.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
