7.2 °C
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs varētu būt starp retajiem šī amata pienākumu pildītājiem, kuram ir iespējas saglabāt posteni vēl uz vienu termiņu, tādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, aicināta komentēt Rinkēviča pirmo prezidentūras gadu.
No 1993. gada ir divi prezidenti, kurus Saeima apstiprinājusi šajā amatā divas reizes. Tas ir bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Taujāta, vai Rinkēvičam varētu būt šādas izredzes, Metla-Rozentāle skaidroja, ka
politiskajai elitei - Saeimai un Ministru kabinetam - ir izdevīgi, ja prezidents ir sabiedrībā iecienīts.
Pozitīvā attieksme pret prezidentu uzlabo kopējo politisko vidi un mikroklimatu. Tāpēc politiskā vide kopumā šādus prezidentus atbalsta un respektē. Viņa akcentēja, ka spēcīgs prezidents ir izdevīgs politiskajai elitei, jo viņš palīdz konsolidēt sabiedrību.
Kā pauda politoloģe, ņemot vērā, ka Rinkēvičs pilda spriedzes noņēmēja funkciju sabiedrībā un viņš ir iecienīts, ir mazāka iekšējā politiskā spriedze. Viņasprāt, Valsts prezidents ir pietiekami neitrāls savās politiskajās pozīcijās un spēj uz visiem politiskajiem spēkiem skatīties pietiekami vienlīdzīgi. Viņa domā, ka tas varētu kalpot par iemeslu, kāpēc politiķi varētu nevēlēties Rinkēviča nomaiņu postenī, lai gan nevar zināt, kā situācija attīstīsies, jo īpaši ārpolitiskā fona kontekstā. Patlaban, RSU lektores ieskatā, šis varētu būt gadījums, kad līdzšinējais prezidents saglabā savu amatu abus termiņus.
Aicināta vērtēt Valsts prezidenta darbu pirmajos 12 mēnešos, Metla-Rozentāle akcentēja, ka viņa darbību var skatīt divās dimensijās - emocionālā un reālpolitiskā dimensija. Runājot par emocionālo dimensiju, viņa klāstīja, ka Rinkēvičam ir izdevies būtiski pavērst sabiedrības attieksmi no absolūti negatīva vērtējuma par prezidentu kā politisko pozīciju Latvijā uz pozitīvu.
Pēc viņas paustā, ja iepriekšējā Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras beigās viņa darbība tika uztverta skeptiski, tad patlaban sabiedrības vairākumam Rinkēviča vārds rada, ja ne pozitīvas, tad vismaz neitrālas emocijas un nav negatīvās emocionālās asociācijas. Viņasprāt, Rinkēvičs to ir panācis divos veidos. Viens no tiem ir vienkārša un piezemēta attieksme, proti, prezidents nejūtas kā augstāk stāvošs, ar īpašu statusu apveltīts personāžs. Drīzāk Rinkēvičs rada priekšstatu, ka ir viens no tautas. Tāpat prezidentam ir izdevies izveidot emocionālo saiti ar sabiedrību un būt par "tautas balsi', pauda politoloģe.
"Viņš kā "tautas balss" cenšas rīkoties arī dažādās politiskajās situācijās, piemēram, redzot kādus politiski skandalozākus notikumus vai jautājumus, par kuriem īsti nav skaidrības, kā vajadzētu rīkoties, prezidents iesaistās ar "tautas pārstāvja" viedokli, ka vienu vai otru jautājumu vajadzētu iespējami steidzami sakārtot,"
sacīja politoloģe.
Viņa kā piemēru minēja skandālu par iespējamo 2014. gadā notikušo Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu, kur prezidents uzreiz teica, ka sabiedrībai ir jādod skaidra atbilde, kāda situācija ir bijusi. Arī tad, kad Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ne tik korekti, emocionāli sarunājās ar skolotājiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka tas nebija labi, norādīja eksperte. Viņa secināja, ka ar piezemētību un tautas interešu pārstāvību Rinkēvičam ir izdevies izveidot emocionālo saiti un stiprināt emocionālo dimensiju.
Savukārt, runājot par reālpolitisko dimensiju, politoloģe akcentēja, ka prezidents nevar maģiskā veidā atrisināt visas valsts problēmas un izdarīt to, ko nav paveikusi Saeima, Ministru kabinets vai kāds ministrs. Arī starptautiski Latvijas prezidents nevar pēkšņi apturēt karu Ukrainā, vai mainīt Eiropas Savienības lielo valstu uzskatus par ekonomiskajām sankcijām ar Krieviju, taču prezidents var definēt savas prioritātes, ko Rinkēvičs, viņasprāt, ir darījis - tā ir drošība, izglītība, jaunieši, Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšana. Piemēram, sekojot līdzi aizsardzības ministra darbam, Valsts prezidents rūpējas par drošības aspektu un nemitīgi to aktualizē dažādos formātos, piebilda eksperte.
Pēc politoloģes domām, prezidents seko līdzi aktuālajām norisēm gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, vai tas attiecas uz Ministru prezidenta nominēšanu, aktualitātēm veselības aprūpes un izglītības jomā. Šajā aspektā prezidents rīkojas reaktīvā formā - nevis kaut ko rosinot, bet vērtējot, kas tiek vai netiek izdarīts, komentējot, sniedzot savu redzējumU. Vienlaikus Rinkēvičs neuzstāj, ka viņa redzējums ir pareizākais. Politoloģe norādīja, ka prezidentam ir sava prioritārā dienaskārtība un ir vēl tā daļa jautājumu, uz kuriem viņš reaģē reaktīvi, ņemot vērā to, kas notiek sabiedrībā un politikā.
RSU lektore atzīmēja, ka, skatoties uz reitingiem, prezidentam tie ir labi, ja salīdzina ar iepriekšējo valsts pirmo personu Levitu. Piemēram, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju prezidenta darbu pirmajā gadā vērtē kā drīzāk labu vai ļoti labu. Ja kopumā Saeimas vai Ministru kabineta reitingi vienmēr ir salīdzinoši zemi, tad gandrīz 57% Latvijas iedzīvotāju prezidenta darbam dod augstu vērtējumu un izmanto vērtējumu "labi" vai "ļoti labi". Viņasprāt, uz kopējā fona tas ir labs rezultāts, lai gan ir vēl, kur tiekties. Prezidenta darbu atzinīgi novērtējot jaunieši un materiāli nodrošināti cilvēki, kuri arī pozitīvāk skatās uz lietām kopumā.
Metla-Rozentāle rezumēja, ka Rinkēvičam pirmais prezidentūras gads ir bijis veiksmīgs.
Taujāta, vai ir kaut kas, pie kā Rinkēvičam vajadzētu piestrādāt, politoloģe atzīmēja, ka vienmēr kaut ko var darīt vairāk un labāk. Piemēram, kādā situācijā varētu teikt, ka prezidentam vajadzētu skaidrāk pateikt, ko viņš sagaida no valdības, asāk izteikties par vienu vai otru jautājumu. Viņa atsaucās uz Rinkēviča teikto, ka viņš vienmēr atceras par būšanu diplomātiskam un neitrālam. RSU lektore norādīja, ka pastāv gaidas, lai prezidents kādā situācijā ātri pateiktu, kas ir melns un balts, kas ir labs un slikts, taču Rinkēvičs cenšas maksimāli korekti ievērot prezidenta zvērestā teikto, proti, ka viņam ir jāspēj uz visiem skatīties vienlīdzīgi.
"Domāju, ka arī pats prezidents zina, ko viņš varētu darīt citādāk, taču, skatoties, kādi ir bijuši citu gadu prezidenti, tolaik situācija bija negatīvāka. Ņemot vērā kara kontekstu, pietiekami sarežģīto ekonomisko situāciju, mums šis ir jāvērtē kā veiksmīgs prezidentūras gads. Rinkēviča politiskā pieredze ir ievērojams kapitāls, jo var redzēt, ka viņš detalizēti saprot problēmu, ja runājam par politisko līmeni. Viņš nerunā frāžaini - kā cilvēks no malas, kurš nesaprot, kā lietas notiek. Rinkēvičs saprot shēmu, kā darbojas politika. Tā nenoliedzami ir viņa stiprā puse, ja runājam gan par iekšpolitiku, gan ārpolitiku," teica Metla-Rozentāle.
Nākamās nedēļas pirmdienā, 8. jūlijā, apritēs gads kopš Valsts prezidenta amatā ir Rinkēvičs.
