Šogad arhitektūras lielo Gada balvu jeb "Grand Prix" saņēma Jaunais Rīgas teātris, kura ēku kompleksa pārbūve tapusi ar arhitektes Zaigas Gailes idejām. Savukārt trīs Gada balvas tika privātmājai Pierīgā, ko tās formas dēļ dēvē par "W māju", Viesturdārza kvartālam un procesam "Astra Zariņa – dabas spēks".
Šogad Latvijas Arhitektu savienības konkursam bija pieteikti 54 pretendenti, kas ir pēdējos gados lielākais darbu skaits, no tiem 16 nacionālā žūrija virzīja finālam, kurā laureātus noteica starptautiska žūrija: arhitekte, pētniece, lektore, Igaunijas Mākslas akadēmijas Arhitektūras fakultātes dekāne un biroja "PART" līdzdibinātāja Sille Pihlaka no Igaunijas, arhitekte, Lēvenes Katoļu universitātes pētniece un kinorežisore Elodī Degavra no Beļģijas, kā arī arhitekts, arhitektūras studijas "Büro Hacke" dibinātājs un šā gada Mīsa van der Roes balvas laureāts Makss Hāke no Vācijas.
Apbalvošanas ceremonija 18. oktobra vakarā notika Rīgas cirkā, kas pagājušajā gadā iekļuva arhitektūras konkursa pusfinālā. Pirms svinīgās balvu pasniegšanas arhitektūras nozares profesionāļiem un interesentiem bija īpaša ekskursija, izrādot Rīgas cirka telpas – varēja redzēt pārbūves projekta veikumu, atklājot 135 gadus senās ēkas slēptos vēsturiskos slāņus un radot jaunu telpas raksturu. Vakara gaitā, izvērtējot pieteiktos darbus dažādās kategorijās, tika nosauktas gan Gada balvas, gan izteikta īpašā fināla žūrijas atzinība un piešķirti vēl citi apbalvojumi, piemēram, šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas "Bauhaus" atzinības ieguvējs.
"Grand Prix" par mājām teātrim un cilvēkiem
Tie, kuri jau pabijuši Jaunajā Rīgas teātrī, ir savām acīm redzējuši un novērtējuši iespaidīgo ēku kompleksa pārbūvi, kur atklājas moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas un vienlaikus jūtama vēstures elpa. Arhitekti veikuši milzu darbu un ar sarežģītu pazemes konstrukciju izbūvi raduši risinājumu, lai divtik palielinātu ēkas apjomu. Vēsturisko teātra ēku papildina un ar stiklotu eju savieno jauns piecstāvu nams ar divām bezlogu jeb tā dēvētajām "Black Box" zālēm, mēģinājumu zālēm un aktieru telpām.
Starptautiskā žūrija novērtēja arhitektu veikumu ar "Grand Prix", uzsverot, ka "papildu teātra tiešajai funkcijai to patiesi var saukt par mājām lielām cilvēku grupām".
Sabiedrības uzmanības un karstu diskusiju centrā Jaunā Rīgas teātra pārbūve ir jau kopš 2013. gada, kad projektu uzsāka "Zaigas Gailes birojs un partneri" (tas tika likvidēts 2020. gadā). Vēlāk izmaiņu projektu izstrādāja pilnsabiedrība "SBSC", piesaistot SIA "Sarma & Norde arhitekti", kur SIA "Zaigas Gailes birojs" bija apakšuzņēmējs, tā skaidroja Latvijas Arhitektu savienība.
"Zaigas Gailes biroja" arhitekti par vēsturiskā nama pārbūves uzdevumiem stāstīja: "Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši." Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bijis palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas – 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu.
Arhitektu uzdevumi un izaicinājumi
Gada balva jeb sudrabs individuālo dzīvojamo ēku kategorijā tika piešķirts oriģinālas formas objektam "W māja". Ēka celta blīvā apbūvē uz neregulāras formas zemes, kas arī noteica unikālo W konfigurāciju, skaidroja SIA "Space in" arhitekti Normunds Kagainis, Mikus Hercs un Matīss Šteinerts. No ielas puses ēka izskatās atturīga un eleganta, taču tā slēpj pārsteidzoši sarežģītu interjeru. Sētas pusē izveidota trīsstūra terase, ap ko kārtots viss pārējais, tādējādi sniedzot saikni ar apkaimes dabu. Mājas iekštelpās ziemeļnieciska noslēgtība apvienota ar telpu saplūdināšanu un atvērtību, meklējot mūsdienu latviskas telpas kodu. Trīs apjomi ļauj nodalīt un apvienot ģimenes ikdienai svarīgas dažādās funkcijas – darbu, atpūtu, sportu un saskarsmi.
Sekojot mūsdienās aktuālajiem ekoloģiskajiem apsvērumiem, projekta autori uzsver, ka fasādes, stiprinātas ar koka naglām, ir pilnībā pārstrādājamas.
Žūrijas vērtējumā projektētāji spējuši izcili atrisināt zemesgabala formas īpatnības, apsveicama ir arī rūpīga vietējo materiālu un to savienojumu izmantošana.