Sunny 6.1 °C
O. 18.03
Adelīna, Ilona
SEKO MUMS
Reklāma
Maskavas patriarhs Kirils un Vladimirs Putins.
Maskavas patriarhs Kirils un Vladimirs Putins.
Foto: Publicitātes/Google Maps

Kristus mums ir atstājis arī rīcības paraugu, kam sekot. Viņš to visu jau ir piedzīvojis – gan kārdinājumu tuksnesī ar velnu par kaut ko vienoties, gan to, ka mācekļi, tuvākie sabiedrotie, Viņu atstāja – Jūda nodeva, Pēteris aizliedza, pārējie bēga.

Reklāma
Guntis Kalme, Dr. Theol.

Viņš mums ir atstājis rīcības paraugu – neskatoties uz acīmredzamu pretinieku pārākumu, savējo mazdūšību, gļēvumu un nodevību, – turpini cīņu, kamēr uzvari! Nepiekāpies ļaunumam, nemēģini vienoties. Tas ir pacifistisks apmāns, tas nav pat daļējs miers, bet atelpa ļaunumam, lai tas atgūtu spēkus, izdarītu secinājumus, ieviestu uzlabojumus, lai tad no jauna mestos cīņā ar vēl lielāku sparu. 

Cīņa ir jāizkaro līdz tam galam – līdz iznākumam, kas pravietots, ieprogrammēts pasaules kārtībā no Dieva: proti – ļaunums tiks satriekts.

Vienā no grūtākajiem brīžiem Neatkarības kara laikā 1919. gada 12. novembrī K. Ulmanis uzrunāja Tautas padomi: "Nav atkāpšanās, nav ceļa atpakaļ, nevar būt runa par kaut kādiem līgumiem vai izlīgumiem, kamēr ienaidnieks nebūs atstājis mūsu zemi."

Labā cīņa ar ļauno nebeigsies līdz laicīgās pasaules galam

Ļaunums nav kāds pārpasaulīgs, no zemes attāls spēks, par kuru spriest tikai teoloģijai un filozofijai, bet tas pasaulē ienāk, iemiesojas gluži taustāmi. Ne velti Vecās derības vēstī dzirdējām par velna, čūskas dzimumu.

Tie ir ļaunuma nesēji, kuri paši par to izšķīrušies, parakstījuši līgumu ar velnišķu sistēmu.

Krievijas armija nav karavīri, bet militāri bandīti, laupītāji, slepkavas, kas alkatības dēļ ir devušies sirojumā, laupot veļas mašīnas, krēslus, tējkannas, tualetes podus. Viņi slepkavo, spīdzina, izvaro. Ne tikai naudas dēļ. Tas ir arī viņu pašizpausmes, pašapliecināšanās veids. Krievija kā valsts ir bijusi agresors no pašiem tās sākumiem. Tā tikai šādi turpina sevi izpaust.

Laupītāju dzīves veids ir laupīt – tā ir viņu vienīgā esības forma, kurā tie var pastāvēt, tam viņi pakārto visu pārējo. Visus resursus tie iegulda laupīšanā, jo salaupītais ir nepieciešams viņu izdzīvošanai – lai varētu turpināt laupīt.

Bijušais Doneckas tautas republikas vadītājs Aleksandrs Borodajs sacīja: 

"Karavīrus pērk kā gaļu. No uzvalkos tērpto cilvēku viedokļa šie cilvēki nepārstāv lielu sociālo vērtību. Viņi ir neproduktīvi sabiedrības locekļi. Iztērējami cilvēki. Tā ir viņu galvenā [īpašība] 

(..). ...tos var izmantot karā, lai pēc iespējas vairāk izsmeltu ienaidnieku. Te nav nekā negodīga – viņi tiek finansiāli atalgoti."

Te uzskatāmā veidā parādās ļaunuma garīgais mehānisms. Kas cilvēkos atsaucas velna aicinājumam? Tā ir iekāre, kāda nu katram – godkāre, varaskāre, mantkāre vai jebkura cita kārība. Vienam šī alkatība nozīmē nolaupīt klozetpodu, kādam citam – noslēgt nekrietnu vienošanos, lai iegūtu vēl dažas nulles pie saviem miljoniem.

Grēks ir īstenība, kas grauj cilvēku no iekšienes. Grēks šķiet specifiski reliģiska kategorija, bet, pārtulkojot ikdienas valodā, tajā ietilpst arī visnotaļ banālas īpašības kā slinkums, egoisms, mīkstčaulība, gļēvums, neizlēmība, mietpilsonība, sevis neapgrūtināšana ar morāli. Tas notiek ne tikai indivīda, bet diemžēl arī daudz plašākos – nācijas un visas civilizācijas – mērogos.

Reklāma
Reklāma

Vieglprātība un alkatība atspēlējas

Eiropa ilgstoši ir izturējusies, it kā pasaulē nebūtu ļaunuma, nebūtu Krievijas, nebūtu Putina, it kā jau trešo gadu desmitu viņš nebūtu asiņains diktators. Vēl vairāk – Eiropa ir veidojusi savu labklājību vieglprātīgi un alkatīgi, pati tīšuprāt uzsēžoties uz Putina sniegtās lētās naftas un gāzes adatas.

Līdz šim Eiropa ir parazitējusi uz ASV garantētās drošības spilvena, savas NATO iemaksas turējusi simboliskas. Mums pašiem tās bija 0,95% prasīto 2% vietā.

Tagad tas atspēlējas. Nesen Polijas premjers Donalds Tusks sacīja, ka "500 miljoni eiropieši lūdz 350 miljonus amerikāņu aizsargāt no 140 miljoniem krievu".

Aiz ASV drošības lietussarga Eiropa gadu desmitiem veidoja savu labklājību, patēriņa sabiedrību, kultivēja pārēdušās sabiedrības problēmas ar klaju izlaidību, amoralitāti, vērtībnihilismu, mīkstmiesību un gribas impotenci. Tieši tā visvairāk iezīmēja Rietumus Krievijas–Ukrainas karā. Gribas muskulis gadu desmitiem nebija trenēts krīzes situācijām, tā rezultātā neizlēmība, morāls bezspēks, nespēja mobilizēties ātri un vajadzīgajos apjomos, lai savaldītu Putinu. Tā radās faktiskā attieksme: "Palīdzēt tik daudz, lai Ukraina nezaudētu, bet Krievija neuzvarētu." Tās ir gribas muskuļa atrofijas sekas. No tā savukārt izriet morāls bankrots, cinisms, savtīga tuvredzība, Putina normalizācija.

Kā lai neatceras Raiņa lugā "Uguns un nakts" Melnā bruņinieka vēsti par iecerēto Lāčplēša uzpirkšanas programmu:

Lai viņam mūžam pietiek:

Baudīt un dzīvot, un taupīt sevi,

Un neziedoties, bet citus ziedot,

Līdz visu, kas dzīvs ir, nodos un pārdos

Un beigās kļūs gatavs priekš mums.

Krievija vairs neizliekas par civilizētu valsti

Mēs brīnāmies, kā gan ASV, ko iepriekš uzskatījām par brīvās Rietumu pasaules citadeli, varēja par prezidentu ievēlēt cinisku miljardieri, kuram nieks uzmest gan Ukrainu, gan Eiropu un kuram šķiet, ka pasaulē visu var pirkt, pārdot un manipulēt atbilstoši savām iegribām. Tas kļūst saprotami, zinot, ka vēlētājiem, kuri izdarīja šo izvēli un deva viņam varu, svarīga šķita tikai pašu labklājība. Solījumi izrādījās tukši. Bet maksāt par šo vēlētāju izvēli nākas tiem tūkstošiem, kuri Ukrainas frontē tiek atstāti bez militārās palīdzības.

Var apcerēt viedokli, vai Donalds Tramps ir vai nav čekas aģents Krasnovs, bet tas nemaina lietas būtību, ka piedzīvojam līdzšinējās pasaules nopietnu satricinājumu. 

Kopsummā – pasaulei notiekošais ir skarba realitātes ledaina duša.

Mēs piedzīvojām pēdējo infokara akciju 4. februārī Krievijas organizācijas "NVS valstu institūts" konferencē "Krievu etnocīds Baltijas valstīs". Valsts drošības dienesta meklēšanā izsludinātais Andrejs Mamikins paziņoja, ka "valstīm ar pašreizējiem nosaukumiem Latvijas Republika, Igaunijas Republika un Lietuvas Republika nevajadzētu eksistēt". Vadims Aleksejevs sprieda, ka "jārada tādi noteikumi, lai šīs valodas saglabātos tikai rezervātos". Sergejs Muļivanovs pauda: "Kāds politiskais mērķis uz šodienu var būt attiecībā uz Baltijas valstīm? ...valstiskuma likvidācija."

Kopsavelkot – Baltijas valstīm tiek piedāvātas represijas. Tā ir tīrākā iebiedēšana. Civilizētās valstis cenšas sevi darīt pievilcīgas ar ekonomikas un kultūras sasniegumiem. Krievijai tādu nav, tā arī vairs neizliekas par civilizētu, bet klaji sevi manifestē kā brutālu varu, pārejot uz atklātiem draudiem.

Reklāma
Reklāma

Kādēļ lai mēs, latvieši, pakļautos, ja tiek skaidri solīts, kas ar mums notiks "krievu pasaules" ierašanās rezultātā – represijas, pazemojumi, iznīcināšana? Tad labāk godpilna nāve kaujā nekā krievu spīdzinātavās.

"Ja izvēlē starp karu un kaunu izvēlies kaunu, tad dabūsi gan karu, gan kaunu," sacīja Vinstons Čērčils. Latvija 1940. gadā savas izvēles rezultātā dabūja pat ne karu, bet slaktiņu.

Tādēļ, kā atbildot uz šo krievu propagandistu "piedāvājumu", aizvien vairāk cilvēku stājas Zemessardzē un daudzi interesējas par to, kā būt noderīgiem valstij kritiskā brīdī.

Jautājums šodien ir nevis par to "vai?", bet tikai par to "kā?" aizstāvēt Latviju

K. Ulmanis 1917. gada 4. aprīlī uzrunā Valkā teica: "Brīvību un cilvēcīgas tiesības un arī iespēju laimīgam kļūt katram savā vietā var nodrošināt tikai uzvara pār ienaidnieku."

Mēs šodien apbrīnojam un sajūsmināmies par ukraiņu tautas varonīgo pretošanos. Šai varonībai ir saknes. Piemēram, par ukraiņu spēju uzturēt savu tautas vēsturi, politkorektuma neapēnotu, liecina kaut vai fakts, ka vēl 2003. gada 28. novembrī Ternopiļas pilsētā kādu ielu pārsauca par Galīcijas divīzijas karavīru ielu. Galīcijas divīzija bija Leģiona 14. divīzija, līdzīgi mūsu 15. un 19.

Kur mums ir 15., kur 19. divīzijas karavīru iela? Kur ievērojamāko leģionāru, kuri tapa par nacionālajiem partizāniem, vārdos nosauktās ielas? Kur Jāņa Ozola, Miervalža Ziedaiņa, Kārļa Mūsiņa, Jāņa Guras, Pētera Čevera, Kārļa Rusova un daudzu citu cīnītāju vārdos nosauktās ielas? Kāpēc to joprojām nav? Kāpēc mums joprojām ir Puškina ielas Iecavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Kārsavā, Lielvārdē, Aucē, Ainažos, Ventspilī, Ludzā, Valkā? Puškina pieminekļus Krievija centās sadēstīt vēl pavisam nesen visur, kur spēja, lai tā atrastu piesaisti savai "krievu pasaules" propagandai.

Alvis Hermanis asi sacīja: ""Russkij mir" ar saviem pieminekļiem un ielu nosaukumiem iečurā savas impērijas robežas." 

Rēzeknē no postamenta nevar noņemt kompartijas kaujinieka Jāņa Zvīdras galvu. Madonā joprojām ir Martas Riekstas iela – šī komjauniete vietējo vidē ieguvusi slavu kā slepkava un sadiste. Saulkrastos joprojām ir Viļa Lāča iela (2021. gadā bija ziņa, ka Viļa Lāča iela no adrešu reģistra izņemta un tagad ir kā turpinājums pievienota Vītiņu ielai, tomēr daudzos publiskos resursos, tajā skaitā "Google" kartē, šāda iela Saulkrastos joprojām parādās. – Red.) Varbūt tad uzreiz nosaucam to par "Nodevēja un slepkavas" ielu? Viņa piemineklis I Meža kapos aizsedz, tiešā un pārnestā nozīmē, skatu uz J. Čaksti. Slepkava un nodevējs sedz skatu uz Latvijas pirmo prezidentu! Joprojām.

Jau minētajā "Ugunī un naktī" Lāčplēsis saka: Es sūtīts iztīrīt zemi no netīriem mošķiem. Vai tiešām neredzam šeit viņa aicinājuma īstenošanas iespējas?

Tas, protams, ir "tikai" simbolu karš, bet tā ir hibrīdkara sastāvdaļa. Te nav jāšauj. 

Bet ar šo tiek testēts, vai mēs būsim gatavi reālai cīņai, kad hibrīdkarš kļūs par militāru iebrukumu. 

Jo, vēlreiz citējot režisoru Alvi Hermani: "Krievijas impērija beidzas tur, kur viņi dabū pa muti. Tā arī ir robeža."

Apustulis Pāvils saka: Esiet modri, stāviet ticībā, turieties kā vīri, esiet stipri! (1 Kor 16, 13). Tas nav ieteikums, tā ir pavēle. Uzvara nav nejaušība, tā vispirms ir lēmums cīnīties, kas nozīmē rīkoties patriotiski nevis tad, kad ir atbilstošs noskaņojums, bet vienmēr – visus spēkus veltot uzvarai. Līdz ļaunuma pilnīgai sakāvei un pilnīgai uzvarai. Tā tad arī īstenojas Dieva Lielais Stāsts.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DDvestkopa

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma