17.1 °C
1986. gadā būvdarbu laikā Rumānijā atklāja kādu pirms aptuveni pieciem miljoniem gadu izveidojušos alu, ko nodēvēja par Movili. Tiesa, Rumānijā ir ļoti daudz dažādu alu, tāpēc jaunatklājumam sākotnēji neviens nepievērsa pārāk lielu vērību.
Taču vēlāk, veicot dziļās šahtas izpēti, noskaidrojās, ka šī ala no pārējās pasaules bijusi pilnībā norobežota vismaz 500 000 gadu, un visu šo laiku tajā turpinājušas dzīvot aptuveni 50 dažādu sugu dzīvās būtnes, kādas zinātnei iepriekš nebija zināmas. Saistībā ar saules gaismas neesamību šīm būtnēm bija pilnībā zudusi nepieciešamība pēc acīm un spilgtas ārienes, tāpēc praktiski visas tās izrādījās aklas un caurspīdīgas. Taču sevišķi savdabīgs izrādījās fakts, ka šīs būtnes lieliski jutās vietā, kurā ir ļoti maz skābekļa un daudz dažādu indīgu vielu. Tieši šā iemesla dēļ Moviles alu mēdz salīdzināt ar citplanētu vidi.
Piebilsts, ka 35 no šīm aptuveni 50 zinātnei iepriekš nezināmajām dzīvajām būtnēm bija unikālas tieši šai vietai. Pētnieki uzskata, ka visu šo dzīvnieku senči bijuši tropiskā klimata iemītnieki, un tas Rumānijas tagadējai teritorijai bijis raksturīgs pirms vairākiem miljoniem gadu. Bet tad pirms aptuveni 500 000 gadu šie dzīvnieki nonākuši savdabīgajās pazemes lamatās. Daļa, protams, izmirusi, taču viena daļa savukārt efektīvi evolucionējusi un pielāgojusies dzīvei apstākļos bez saules gaismas un nepietiekamā skābekļa daudzumā. Tostarp visu šo laiku alā saglabājies salīdzinoši silts gaiss, kā dēļ šie dzīvnieki bez jebkādām problēmām spēja pārciest ledus laikmetu.
Pamatā Moviles ala kļuvusi par mājvietu baktērijām, kukaiņiem un vēžveidīgajām būtnēm. Baktērijas dzīvo, pateicoties hemosintēzei – gaisā esošās indīgās vielas izmanto to pārvēršanai barības vielās. Un šīs baktērijas ir barība kukaiņiem, kas savukārt ir barība lielākiem dzīvniekiem. Vislielākais Moviles alas plēsoņa ir Cryptops speleorex sugas simtkājis. Tā ķermeņa garums ir tikai pieci centimetri, taču Moviles alā tas ir vislielākais dzīvnieks. Turklāt zīmīgi, ka to alā neatklāja uzreiz, bet gan tikai gluži nesen, un pētnieki uzskata, ka šis simtkājis atrodas vietējās barības ķēdes pašā augšgalā.
Moviles ala atrodas Rumānijas dienvidaustrumu daļā netālu no Konstancas pilsētas. Par tās pirmatklājēju kļuva kāds Kristianu Lasku, kurš būvdarbu laikā nolaidās noslēpumainajā šahtā un tur pēkšņi nokļuva kādā horizontālā alā. Patlaban tur var nokļūt, nolaižoties pa 20 metrus garu virvi un tad pārpeldot pazemes sērūdeņraža upi, pēc kā vēl jāpārkļūst pāri virknei dažādu šauru pazemes kanālu.
Protams, šāda nolaišanās alā atļauta tikai dažiem ļaudīm, kuriem obligāti jābūt ietērptiem speciālos kostīmos, un viņi tur drīkst uzturēties tikai ļoti neilgu laiku.
Tas tā esot tāpēc, lai noslēpumainajā vietā neatnestu sev līdzi jaunus, tai tomēr neraksturīgus iemītniekus, un neizmainītu tur esošās atmosfēras ķīmisko sastāvu.
Zemes atmosfērā skābekļa koncentrācija gaisā ir aptuveni 21%, savukārt Moviles alā šis rādītājs ir ap 10%. Toties pazemes tuneļos ir ļoti daudz ogļskābās gāzes (3,5%), metāna (2%), kā arī amonjaka un sērūdeņraža. Un tieši tādēļ Moviles alu uzskata cilvēkam par ārkārtīgi bīstamu, indīgu vietu. Vēl bez tā tur ir ļoti smacīgi apstākļi, kā dēļ var ātri saindēties ar amonjaku vai sērūdeņradi, kas ātri skar elpošanas ceļus un lielas koncentrācijas gadījumā izraisa nopietnas halucinācijas. Indīgās vielas tur atrodas arī ūdenī, tādēļ kontaktā ar ādu var rasties grūti paciešami apdegumi un smaga čūlošana. Līdz ar to šajā alā nav iespējams ilgi uzturēties, pat esot īpaši labi aizsargātā speciālajā kostīmā.
