14.2 °C
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (NA), kurš ievēlēts atkārtoti, jau ir vērsies aizejošā EP birojā, lūdzot izskaidrot EP vēlēšanu rezultātu publiskošanas kārtību, kas šogad bija stingrāka.
Rezultātus varēja paziņot tikai pēc tam, kad durvis svētdienas vakarā bija aizvēris pēdējais iecirknis Itālijā. R. Zīlem nav zināms, kādā līmenī ir pieņemts šis lēmums un vai par tā neievērošanu tiešām paredzētas stingras soda sankcijas, uz ko atsaucās Centrālā vēlēšanu komisija. Iepriekš provizoriskie rezultāti nonāca atklātībā agrāk.
Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika sestdien, 8. jūnijā, bet to rezultātus nedrīkstēja publiskot līdz svētdienas vakaram pulksten 24.00, kad bija nobalsojušas visas valstis. Kamēr Latvijas iedzīvotāji vēl gaidīja vēlēšanu rezultātus, Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdienas vakarā jau bija paziņojis par parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu, jo Francijā galēji labējā Nacionālā apvienība bija guvusi pārliecinošu uzvaru EP vēlēšanās, iegūstot divas reizes lielāku atbalstu nekā koalīcija. Tāpat vēlēšanu iznākums jau svētdien aktīvi tika apspriests Vācijā, Nīderlandē un citās valstīs. Taču šie dati, uz kuriem, izdarot dažādus politiskos secinājumus, aktīvi atsaucās mediji, bija iegūti sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma veiktajās vēlētāju aptaujās pie vēlēšanu iecirkņiem jeb tā sauktajos "exit polls".
Latvijā šādas aptaujas, kādas iepriekš Saeimas vēlēšanās notika, šogad nebija. Iespējams, tāpēc, ka, prognozējot zemo aktivitāti, neviens nebija ieinteresēts ieguldīt finanšu resursus tādas aptaujas organizēšanā,
ko varētu veikt mediji vai, piemēram, sabiedrības domas pētījumu centrs, iesaistot studentus, kā tas bijis iepriekš.
Saskaitītās balsis turēja slepenībā
Ar vēlēšanu rezultātiem nevarēja iepazīties arī partiju deleģētie pārstāvji Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), apstiprināja politisko spēku vadība. Kādam varētu būt vilinājums tos noplūdināt savējiem un medijiem, tāpēc neziņa valdīja arī partiju birojos. Kad 1976. gadā Eiropas Savienībā pieņēma vēlēšanu aktu, tajā noteica EP vēlēšanu norises kārtību un arī to, kā notiek vēlēšanu rezultātu publiskošana, taču valstis esot dažādi interpretējušas šos noteikumus. Tāpēc šogad ir noteikta stingrāka kārtība, nenodalot provizoriskos un oficiālos vēlēšanu rezultātus – ja Centrālā vēlēšanu komisija tos nodod atklātībā, tad tas ir oficiāli. Tā skaidrots centrālo vēlēšanu komisiju vadītāju sanāksmē, kas maija beigās notika Briselē, "Latvijas Avīzi" informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars. "Centrālā vēlēšanu komisija ievēroja šo kārtību, jo pretējā gadījumā pret valsti varētu ierosināt ES pārkāpumu procedūru," teica A. Vaivars.
R. Zīli šis skaidrojums nepārliecina – viņaprāt, CVK ir pārspīlējusi, jo "Eiropas Savienība neaizraujas ar naudas sodiem". Viņš EP aicinās padomāt, vai nevajadzētu šo kārtību pārskatīt. Tādējādi esot nodarīts kaitējums arī vēlēšanu demokrātiskam procesam, jo vēlētāji sestdien savu pienākumu ir izpildījuši, bet viņiem jāgaida vairāk nekā diennakti līdz rezultātu paziņošanai naktī no svētdienas uz pirmdienu, kad jau jāiet uz darbu, "Latvijas Avīzei" teica R. Zīle.
"Jaunās Vienotības" valdes loceklis Edmunds Jurēvics, kura pārstāvētais politiskais spēks ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, kolēģa teiktajam piekrīt, jo – ja nav oficiālo rezultātu, rodas visādas spekulācijas.
"Man arī nav skaidrs, kā vēlēšanu rezultāti Latvijā, Tukuma novadā, varētu ietekmēt noskaņojumu un izvēli Itālijas Sicīlijā,"
sacīja E. Jurēvics. Ja tādi ir noteikumi, tad varbūt jānosaka, ka pēdējā balsošanas diena visā Eiropā ir viena, pieļāva politiķis. Stingrā kārtība atstāja savu iespaidu arī uz partiju pasākumiem, kas parasti notiek vakarā pēc vēlēšanām – tradicionāli vēlēšanu rezultātus partijas sagaida kopā, bet šoreiz vairāku stundu garumā to biedri varēja sekot līdzi sabiedriskās televīzijas diskusijām par vēlētāju aktivitāti un notiekošajam partiju pulcēšanās vietās pie klātiem galdiem, kurus gan parādīja tikai fonā – pārsvarā tās bija intervijas ar sarakstu līderiem, kuriem nebija īsti ko teikt. E. Jurēvics skaidroja, ka pēc vēlēšanām "JV" pulcējās kopā, lai pateiktos saviem biedriem un kandidātiem par darbu kampaņā – tas vairāk esot bijis pateicības pasākums.
Pa portāliem ceļo "deviņu kustoņu" prognoze
Francija nebija vienīgā valsts, kuras rezultātus jau apsprieda pirms pēdējā iecirkņa slēgšanas. Aģentūrā LETA varēja iepazīties arī ar apkopojumu par, piemēram, vēlēšanu rezultātiem ziemeļvalstīs, kas bija sagatavoti pēc tām ziņām, kas bija noskaidrotas, veicot balsotāju aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem. Latvijā ne mediji, ne sabiedriskās domas pētījumu centri tādas neveica.
