Mist 17.7 °C
C. 25.07
Jēkabs, Žaklīna
Tradicionāli pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas partijas pulcējās pasākumos, kuros tiek sagaidīti un apspriesti vēlētāju aptauju dati un pirmie saskaitītie rezultāti, ko parasti pavada arī atšķirīgas emocionālas reakcijas un komentāri. Šādi pasākumi notika arī šoreiz, taču formāts bija diezgan neskaidrs. Piemēram, "Jaunās Vienotības" saraksta pirmais numurs Valdis Dombrovskis (centrā) kopā ar partijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu un premjerministri Eviku Siliņu teica pēcvēlēšanu uzrunu, vēl nezinot, ka partija ieguvusi pirmo vietu, bet pats Dombrovskis saņēmis visvairāk plusiņu no visiem kandidātiem, kas viņam paver ceļu uz atkārtotu virzīšanu Eiropas komisāra amatam.
Tradicionāli pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas partijas pulcējās pasākumos, kuros tiek sagaidīti un apspriesti vēlētāju aptauju dati un pirmie saskaitītie rezultāti, ko parasti pavada arī atšķirīgas emocionālas reakcijas un komentāri. Šādi pasākumi notika arī šoreiz, taču formāts bija diezgan neskaidrs. Piemēram, "Jaunās Vienotības" saraksta pirmais numurs Valdis Dombrovskis (centrā) kopā ar partijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu un premjerministri Eviku Siliņu teica pēcvēlēšanu uzrunu, vēl nezinot, ka partija ieguvusi pirmo vietu, bet pats Dombrovskis saņēmis visvairāk plusiņu no visiem kandidātiem, kas viņam paver ceļu uz atkārtotu virzīšanu Eiropas komisāra amatam.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (NA), kurš ievēlēts atkārtoti, jau ir vērsies aizejošā EP birojā, lūdzot izskaidrot EP vēlēšanu rezultātu publiskošanas kārtību, kas šogad bija stingrāka.

Reklāma

Rezultātus varēja paziņot tikai pēc tam, kad durvis svētdienas vakarā bija aizvēris pēdējais iecirknis Itālijā. R. Zīlem nav zināms, kādā līmenī ir pieņemts šis lēmums un vai par tā neievērošanu tiešām paredzētas stingras soda sankcijas, uz ko atsaucās Centrālā vēlēšanu komisija. Iepriekš provizoriskie rezultāti nonāca atklātībā agrāk.

Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika sestdien, 8. jūnijā, bet to rezultātus nedrīkstēja publiskot līdz svētdienas vakaram pulksten 24.00, kad bija nobalsojušas visas valstis. Kamēr Latvijas iedzīvotāji vēl gaidīja vēlēšanu rezultātus, Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdienas vakarā jau bija paziņojis par parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu, jo Francijā galēji labējā Nacionālā apvienība bija guvusi pārliecinošu uzvaru EP vēlēšanās, iegūstot divas reizes lielāku atbalstu nekā koalīcija. Tāpat vēlēšanu iznākums jau svētdien aktīvi tika apspriests Vācijā, Nīderlandē un citās valstīs. Taču šie dati, uz kuriem, izdarot dažādus politiskos secinājumus, aktīvi atsaucās mediji, bija iegūti sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma veiktajās vēlētāju aptaujās pie vēlēšanu iecirkņiem jeb tā sauktajos "exit polls". 

Latvijā šādas aptaujas, kādas iepriekš Saeimas vēlēšanās notika, šogad nebija. Iespējams, tāpēc, ka, prognozējot zemo aktivitāti, neviens nebija ieinteresēts ieguldīt finanšu resursus tādas aptaujas organizēšanā, 

ko varētu veikt mediji vai, piemēram, sabiedrības domas pētījumu centrs, iesaistot studentus, kā tas bijis iepriekš.

Saskaitītās balsis turēja slepenībā

Ar vēlēšanu rezultātiem nevarēja iepazīties arī partiju deleģētie pārstāvji Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), apstiprināja politisko spēku vadība. Kādam varētu būt vilinājums tos noplūdināt savējiem un medijiem, tāpēc neziņa valdīja arī partiju birojos. Kad 1976. gadā Eiropas Savienībā pieņēma vēlēšanu aktu, tajā noteica EP vēlēšanu norises kārtību un arī to, kā notiek vēlēšanu rezultātu publiskošana, taču valstis esot dažādi interpretējušas šos noteikumus. Tāpēc šogad ir noteikta stingrāka kārtība, nenodalot provizoriskos un oficiālos vēlēšanu rezultātus – ja Centrālā vēlēšanu komisija tos nodod atklātībā, tad tas ir oficiāli. Tā skaidrots centrālo vēlēšanu komisiju vadītāju sanāksmē, kas maija beigās notika Briselē, "Latvijas Avīzi" informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars. "Centrālā vēlēšanu komisija ievēroja šo kārtību, jo pretējā gadījumā pret valsti varētu ierosināt ES pārkāpumu procedūru," teica A. Vaivars.

Līdzšinējais Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle uzskata, ka nodarīts kaitējums arī vēlēšanu demokrātiskam procesam, jo vēlētāji sestdien savu pienākumu ir izpildījuši, bet viņiem jāgaida vairāk nekā diennakti līdz rezultātu paziņošanai.

R. Zīli šis skaidrojums nepārliecina – viņaprāt, CVK ir pārspīlējusi, jo "Eiropas Savienība neaizraujas ar naudas sodiem". Viņš EP aicinās padomāt, vai nevajadzētu šo kārtību pārskatīt. Tādējādi esot nodarīts kaitējums arī vēlēšanu demokrātiskam procesam, jo vēlētāji sestdien savu pienākumu ir izpildījuši, bet viņiem jāgaida vairāk nekā diennakti līdz rezultātu paziņošanai naktī no svētdienas uz pirmdienu, kad jau jāiet uz darbu, "Latvijas Avīzei" teica R. Zīle.

"Jaunās Vienotības" valdes loceklis Edmunds Jurēvics, kura pārstāvētais politiskais spēks ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, kolēģa teiktajam piekrīt, jo – ja nav oficiālo rezultātu, rodas visādas spekulācijas. 

"Man arī nav skaidrs, kā vēlēšanu rezultāti Latvijā, Tukuma novadā, varētu ietekmēt noskaņojumu un izvēli Itālijas Sicīlijā," 

sacīja E. Jurēvics. Ja tādi ir noteikumi, tad varbūt jānosaka, ka pēdējā balsošanas diena visā Eiropā ir viena, pieļāva politiķis. Stingrā kārtība atstāja savu iespaidu arī uz partiju pasākumiem, kas parasti notiek vakarā pēc vēlēšanām – tradicionāli vēlēšanu rezultātus partijas sagaida kopā, bet šoreiz vairāku stundu garumā to biedri varēja sekot līdzi sabiedriskās televīzijas diskusijām par vēlētāju aktivitāti un notiekošajam partiju pulcēšanās vietās pie klātiem galdiem, kurus gan parādīja tikai fonā – pārsvarā tās bija intervijas ar sarakstu līderiem, kuriem nebija īsti ko teikt. E. Jurēvics skaidroja, ka pēc vēlēšanām "JV" pulcējās kopā, lai pateiktos saviem biedriem un kandidātiem par darbu kampaņā – tas vairāk esot bijis pateicības pasākums.

Pa portāliem ceļo "deviņu kustoņu" prognoze

Francija nebija vienīgā valsts, kuras rezultātus jau apsprieda pirms pēdējā iecirkņa slēgšanas. Aģentūrā LETA varēja iepazīties arī ar apkopojumu par, piemēram, vēlēšanu rezultātiem ziemeļvalstīs, kas bija sagatavoti pēc tām ziņām, kas bija noskaidrotas, veicot balsotāju aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem. Latvijā ne mediji, ne sabiedriskās domas pētījumu centri tādas neveica. 

Reklāma
Reklāma

Par spīti slepenībai, Latvijas Televīzijas "Panorāma" svētdien tomēr bija ieguvusi diezgan precīzus vēlēšanu rezultātus, kas pusnaktī arī apstiprinājās.

Taču vēl pirms tam mediji pārpublicēja EP deputāta Ivara Ijaba ("Latvijas attīstībai") padomnieka Pētera Viņķeļa ierakstu sociālajā vietnē "X", kurā bija teikts: "Kopā deviņi kustoņi: 22 āboli, 17 prievītes, 12 doktori, pa sešiem – sarkanie, buldozeri, konvojs un kepkas. Šāds vēlēšanu iznākums procentos nozīmē, ka divas līderpartijas iegūtu pa diviem mandātiem, bet piecas – pa vienam." Tiem, kuri interesējas par politiku, nebija grūti atšifrēt, ka ar āboliem domāta "Jaunā Vienotība", prievītes ir Nacionālā apvienība, doktori – "Latvijas attīstībai", par buldozeru savulaik dēvēja "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdi Aināru Šleseru, konvojs uzreiz asociējas ar tvitera konvoja dibinātāju Reini Pozņaku ("AS"). Ar kepkām bija domāta "Saskaņa", kuras līdera Nila Ušakova kepkas vārdā ir nosaukts kāds paugurs Rīgā, bet par sarkanajiem nodēvēti "Progresīvie".

Ieraksta autors bija kļūdījies procentu aprēķinā, bet iegūto mandātu skaits bija precīzs. P. Viņķelis "Latvijas Avīzei" labprāt atklāja, kā veidojusies šī prognoze, kuru palīdzēja sagatavot vēlēšanu novērotāji vairākos iecirkņos trīs dažādos reģionos. Līdzīgi ar novērotāju līdzdalību dienu iepriekš iespējamie vēlēšanu rezultāti esot izskaitļoti arī Nīderlandē, kur vēlēšanas notika piektdien. 

"Tas nav zinātniski, bet gribēju parādīt, ka ir metodes, pēc kurām legāli var noprognozēt vēlēšanu rezultātu. Ja būtu vairāk datu, tad tas būtu precīzāk," atzina P. Viņķelis, 

kuram tas nekādus resursu ieguldījumus nav prasījis. Veicot šo "pētījumu", jau esot secināts, ka "Jaunā Vienotība" būs apsteigusi Nacionālo apvienību.

Tā varēja rīkoties ikviens politiskais spēks, kuram ir pietiekami liela atbalsta bāze visā Latvijā, lai varētu novērot vēlēšanu norisi visos reģionos. P. Viņķelis uzskata, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai vajadzēja plašāk informēt par to, kā notiks vēlēšanu rezultātu publiskošana, un izskaidrot, kāpēc ir tāda kārtība. Saeimā pārstāvēto partiju vadība to noskaidroja no saviem pārstāvjiem CVK, bet daļa politisko spēku ierindas biedru par to uzzināja tikai tad, kad ieradās uz tā saucamo vēlēšanu rezultātu sagaidīšanu svinību vietās. Ja tas būtu iepriekš zināms, tas veicinātu vēlētāju aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem, uz to pamata informējot par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, uzskata P. Viņķelis.

Viedokļi tviterī. Drīkst vai nedrīkst izziņot rezultātus?

Kārlis Seržants: "Vai nav jocīgi – Vācija mierīgi izziņo vēlēšanu rezultātus, neskatoties uz to, ka Francijā un Itālijā tās vēl turpinās, bet Latvija stūrītī tā arī pīpēs līdz pusnaktij…"

Aivars Veiss: "Ja bija zināms, ka nedrīkstēs izziņot rezultātus, tad kāpēc vēlēšanu diena bija jānosaka sestdien, bet ne svētdien kā vairumam citu ES valstu? Varbūt nebija pārliecības, ka pa vienu nakti/dienu varēs rezultātus saskaitīt?"

Lauris Lizbovskis: "Kas nav atļauts Vērsim, tas atļauts Jupiteram? Francijā jau ārkārtas vēlēšanas pasludinātas."

Atis Krauze: "Vācijā "exit polls" veic. Līdzīgi kā Francijā un Itālijā. Bet vispār – Eiropas Savienības līmenī būtu jāvienojas par vēlēšanu rīkošanu visās dalībvalstīs vienlaikus sestdien un svētdien ar rezultātu izziņošanu naktī uz pirmdienu."

Guna Gleizde: "Vēlēšanu rezultāti nevar būt ierobežotas pieejamības info. Jā, CVK nevar oficiāli tos izpaust līdz iecirkņu slēgšanai citur Eiropā. Bet skaitīšanu uzrauga novērotāji, piemēram, partiju pārstāvji, viņiem nav nekāda pienākuma glabāt noslēpumu, un medijiem tā nav nepublicējama info."

Pēteris Zirnis: "Apbrīnojami, cik viegli graut ticību vēlēšanu sistēmai iedomātas ES norunas dēļ. Neviens likums neliedz Latvijai neoficiālu rezultātu izziņošanu uzreiz pēc vēlēšanām. Nemaz nerunājot par CVK locekļu (!) nepielaišanu vēlēšanu procesa uzraudzībai – tas jau ir vienkārši kaitnieciski."

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

#BalsojamEiropā

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma