2.2 °C
Pirms teju desmit gadiem Alūksnes uzņēmums "CEWOOD" veiksmīgi pārņēma un sāka turpināt attīstīt vairāk nekā piecdesmit gadus senas koka ēveļskaidas plātņu (fibrolīta) ražošanas tradīcijas Latvijā. Šobrīd tas ir vienīgais ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs un viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem pasaulē, kurš būtiski paplašinājies un audzējis ražošanas apjomus.
Jaunās rūpnīcās celtniecībā un iekārtās tiek investēti 25 miljoni eiro, lieti noderējis arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts aptuveni 1,1 miljona eiro apjomā.
"Pērn divas reizes palielinājām ražošanas platības, uzbūvējām un ekspluatācijā nodevām jaunu rūpnīcu, kas ļāva trīskāršot ražošanas kapacitāti – no 1,7 milj. līdz 5 milj. m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā," ir gandarīts SIA "CEWOOD" vadītājs un valdes loceklis Ingars Ūdris, kurš uzņēmumā strādā kopš tā dibināšanas 2015. gadā.
Rada patīkamu vidi
Uzņēmums ražo akustiskās plātnes, kas ir ekoloģisks, veselībai drošs materiāls ar augstu ugunsizturību, ar labām akustiskajām un siltuma inerces īpašībām. Tās plaši izmanto sabiedrisko un dzīvojamo ēku interjeros – griestu un sienu apdarē, telpās ar paaugstinātu akustisko slodzi, kur būtiska nozīme ir trokšņu absorbcijai, labam mikroklimatam un estētiskam, ātram rezultātam, jo materiālam vairs nav nepieciešama papildu apstrāde – špaktelēšana, slīpēšana, gruntēšana vai krāsošana, kas ļauj ietaupīt.
"Plātnes tiek ražotas no trim izejvielām – koksnes, cementa un ūdens. Tās ļoti labi absorbē troksni un atbalsi,
tāpēc telpās, kurās tās tiek izmantotas, nav šīs tukšās telpas sajūtas, nav papildu akustiskā sloga uz tām personām, kas šajās telpās atrodas. Plātnes bieži vien tiek izmantotas sabiedriskajās ēkās – skolās, bērnudārzos, sporta skolās, kā arī ražotnēs. Piemēram, metālapstrādes uzņēmumā "Forma Machinery", kas plātnes integrēja savās ražošanas telpās griestu apdarē, pirms tam katrs āmura sitiens pa metālu atbalsojās un klejoja pa telpu vairākas sekundes, tad akumulējās un veidojās skaņas vilnis, kam bija sniega bumbas efekts, tādējādi radot lielu slodzi uz darbiniekiem. Pēc plātņu ielikšanas tika radīta daudz patīkamāka darba vide," stāsta I. Ūdris.
Viņš atzīst, ka pēdējā laikā arvien biežāk tiek pievērsta uzmanība telpu mikroklimatam. "Ir bijuši gadījumi, kad pavisam jaunos birojos nākas plēst nost griestus, ieklāt mūsu plātnes, lai uzlabotu akustisko komfortu un cilvēki varētu strādāt normālos apstākļos," teic uzņēmuma vadītājs. "CEWOOD" plātnes ir integrētas arī Jaunā Rīgas teātra, "Hanzas perona", Latvijas Universitātes "Zinātņu mājas", Carnikavas vidusskolas, bērnudārza Salaspilī u.c. ēku telpu apdarē.
Spageti plātnes no egles skaidām
"CEWOOD" izmanto tikai Latvijā augušu koksni. "Iepērkam apaļkoku, pārsvarā no tuvākās apkārtnes, tāpēc arī uzņēmums atrodas šeit, Vidzemē, kura ir visbagātākā ar kokmateriālu, kam mēs cenšamies pievienot pēc iespējas augstāku vērtību. Iegādāto sīkbaļķi nomizojam, liekam krautnēs uz "nogatavināšanu", šis process ilgst 6–12 mēnešus, pēc tam no tā iegūstam skaistas, pat elegantas skaidiņas. Vācijā tās salīdzina ar skābiem kāpostiem, tāpēc plātnes tur tiek dēvētas par skābu kāpostu plātnēm. Latvijā nereti tās sauc par spageti plātnēm, jo katra skaidiņa ir kā tāds garš, smalks makarons. Savijot tās kopā, tiek iegūts skaists raksts," stāsta I. Ūdris.
Jautāts, kāpēc tiek izmantota tieši skujkoka koksne, viņš teic, ka tam ir vairāki iemesli. "Tai ir viendabīga tilpummasa, kas atrodas līdzsvarā starp ļoti blīvu un smagu koksni un vieglu un gaisīgu koksni. Mēs ražošanas procesā sveram vienu koksnes kilogramu pret vienu cementa kilogramu, kā rezultātā esam ieguvuši savu receptūru. Tāpat egles koksnei ir viendabīgāka krāsa, kas ir svarīgi, kad ražojam produkciju dabiskā krāsā, bez krāsošanas. Ja skujkoks ir pareizi nocirsts, kokmateriālu ir vieglāk nomizot, nogatavināt un uzglabāt," secina "CEWOOD" vadītājs.
