Vairāk nešķiroto sadzīves atkritumu nozīmē lielākus naudas ienākumus no iedzīvotājiem, kuru pārliecināšana par jaunu paradumu veidošanu, kā citu pilsētu pieredze rāda, nav viegla.
Arī darbošanās ar BA ir diezgan ķēpīga – konteineri ir bieži jāmazgā, sala laikā tos ir sarežģīti izbērt. Maksa par BA apsaimniekošanu ir noteikta 60% apmērā no nešķiroto sadzīves atkritumu maksas.
Par BNA šķirošanas izaicinājumiem Jelgavā uzrunāju arī SIA "Reģionālie vides pakalpojumi", kas veic atkritumu apsaimniekošanu vienā pilsētas rajonā. Uzņēmuma valdes loceklis Valerijs Stankevičs, viņš arī Latvijas lielākā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "CleanR" valdes loceklis, no komentāra par situāciju Jelgavā atteicās un aicināja vērsties pie SIA "Kulk", kas esot pilnsabiedrības galvenais uzņēmums.
Zīmīgi, ka abi pilnsabiedrības "JKP" privātie uzņēmumi atšķirībā no pašvaldībai daļēji piederošās SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" darbojas ar peļņu. Savukārt "Jelgavas komunālo pakalpojumu" zaudējumi 2023. gadā bija vairāk nekā 274 000 eiro, gadu iepriekš – 91 640 eiro. Tātad Jelgavas iedzīvotāji un pašvaldībai daļēji piederošais uzņēmums "Jelgavas komunālie pakalpojumi" "Brakšķos" nodrošina peļņu privātajiem atkritumu apsaimniekotājiem.
Ne Jelgavas domē, ne arī SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" nedēļas laikā nesniedza atbildi par to, vai no uzņēmumā iegūtās biogāzes ražoto siltumu un elektroenerģiju atpakaļ pērk no starpniekam (SIA "Brakšķu enerģija") piederošās koģenerācijas ražotnes, kas darbojas centra teritorijā. Pirms BNA pārstrādes rūpnīcas uzbūvēšanas iepriekš nosauktais uzņēmums koģenerācijas stacijā veica starpnieka funkcijas ar siltuma un elektroenerģijas ražošanu no poligona gāzes un pārdošanu atkritumu poligona darbības nodrošināšanai. SIA "Brakšķu enerģija" pieder Jānim Melbārdim, SIA "Kulk" un SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" – patiesās labuma guvējas Evas Melbārdes dzīvesbiedram. "Informācija par uzņēmuma konkurētspējas jautājumiem publiski nav pieejama," rakstveidā atbildēja Jelgavas domes sabiedrisko attiecību speciāliste L. Klismeta.
Uz tālruņa zvanu viņa neatbildēja. "Jūs esat žurnālists? Mēs ar žurnālistiem nerunājam," sarunā pa tālruni teica J. Melbārdis.
Vienīgais risinājums – šķirošana
"Mēs daudz naudas līdzekļu un laika ietaupītu, ja poligonā saņemtu sašķirotus bioloģiskos atkritumus. Būtiski, lai iedzīvotāji apzinātos šķirošanas svarīgumu. Redzam, ka maksas princips nedarbojas – plastmasu, stiklu, papīru, metālu var nodot bez maksas, tomēr daudzi cilvēki tāpat nešķiro. Manuprāt, ar finansiālo aspektu rosināt bioloģisko atkritumu šķirošanu būs grūti. Cilvēkiem ir vajadzīga sapratne, kāpēc šķirošana ir vajadzīga un ko atstāsim mantojumā saviem bērniem un mazbērniem," teic A. Eihvalds.
Patlaban ieguvums no jaunā kompleksa ir SEG emisiju mazināšana. Jelgavnieki savos maciņos izmaiņas nejūt tāpēc, ka pašvaldības piedāvāto BA šķirošanas pakalpojumu izmanto maz.
Klimata un enerģētikas ministrijā teic, ka situācija ar bioloģisko atkritumu šķirošanu pašvaldībās neesot zināma tāpēc, ka vēl neesot saņemtas pašvaldību atskaites par pirmā gada darbības rezultātiem. Ja Latvijai būs jāmaksā soda nauda par ES solīto bioloģisko atkritumu mērķa nesasniegšanu, vai to maksās pašvaldības vai visi Latvijas cilvēki?
Projekta rezultāti
- Uzbūvēts komplekss ar četriem bioloģiski noārdāmo atkritumu fermentēšanas tuneļiem (katra tuneļa ietilpība 300 tonnas) un ar četriem komposta gatavošanas tuneļiem, kā arī biogāzes ražotne.
- 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kā arī uzbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume.
- Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.
- Izveidotas astoņas jaunas darba vietas, tostarp divas kompleksa administrācijā.
Avots: Jelgavas komunālie pakalpojumi
Kāds man no tā labums?
Olga Smirnova, jelgavniece, pārdevēja: "Dzīvoju deviņstāvu daudzdzīvokļu namā. Pie tā ir novietoti divi atkritumu konteineri – dzeltenā krāsā un melnā krāsā. Mājas iedzīvotāji izmanto atkritumu vadu. Pirmā dzirdēšana no jums par pārtikas atkritumu pārstrādi "Brakšķos" un par pārtikas atkritumu šķirošanas iespējām daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Esmu pārliecināta, ka par šādu iespēju nezina arī citi jelgavnieki. Es pati esmu gatava atšķirot to nelielo pārtikas atkritumu daudzumu, kas rodas manā mājsaimniecībā."
Juris Zikmanis, jelgavnieks, ekonomists: "Dzīvoju privātmājā Jelgavā. Savā mājsaimniecībā radušos bioloģiskos atkritumus lieku komposta kastē. Kompostu izmantoju savas piemājas zemes auglības uzlabošanai. Vismaz desmit gadus šķiroju arī citus atkritumus. Aicinu atkritumu šķirošanu vērtēt no saimnieciskā skatpunkta – tā ļauj taupīt naudu. Mana četru cilvēku mājsaimniecība maksā vien par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Mums ir vismazākā iespējamā tilpuma konteiners, atkritumus izved vienu reizi mēnesī. Stiklu izved vienu reizi trīs mēnešos, bet dzelteno konteineru tukšo vienu reizi mēnesī. Man ir radies iespaids, ka daudzi daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji diemžēl nesaprot, ka, nešķirojot atkritumus, viņi maksā vairāk. Neesmu jutis Jelgavas pašvaldības gribēšanu par šo tēmu uzrunāt cilvēkus."
Marija Ņedorezova, jelgavniece, sabiedrisko attiecību speciāliste: "2016. gadā pārcēlos uz dzīvi Anglijā, nodzīvoju šajā valstī četrus gadus un guvu pirmo atkritumu šķirošanas pieredzi. Atkritumu šķirošana Anglijā ir obligāta. Ja nešķiro, maksā soda naudu! Mani tas tolaik motivēja šķirošanai. Ceru, ka Latvijā līdz soda naudām nenonāksim. Jelgavas viens no saukļiem ir: "Zaļākai pilsētai!" Šķirojot atkritumus, mēs saudzējam dabu. Nesaprotu motivāciju, tomēr cilvēki aizvien atkritumus izmet mežā. Ir jākoncentrējas uz to pārstrādi, un cilvēkiem ir vairāk jāstāsta, kas pārstrādes procesā ir iegūstams no atkritumiem."
Kā bioatkritumus pārvērš produktos
- Atvestie nešķirotie sadzīves atkritumi vispirms nonāk uz šķirošanas līnijas. Tur no tiem atšķiro visu tālākai pārstrādei un reģenerācijai iespējamo, arī bioatkritumus.
- Bioatkritumi nonāk jaunajā kompleksā, kur ir izveidoti četri fermentēšanas tuneļi ar 300 tonnu lielu ietilpību un arī četri kompostēšanas tuneļi.
- Tuneļi ir hermētiski noslēgtas telpas (anaeroba vide), kur var laist gaisu, regulēt temperatūras un mitruma režīmu, kā arī barot atkritumu masu ar perkolātu/baktērijām, kas to sadala un ražo metānu saturošu gāzi, kas tālāk nonāk biogāzes ražotnē, kur no tās tālāk ražo siltumu un elektroenerģiju. Elektroenerģijas ražošanai metāna īpatsvaram biogāzē ir jābūt vismaz 50% lielam.
- Pēc četrām nedēļām, kad baktērijas no biomasas izvilkušas visu iespējamo labumu, biomasu sijā, atdala cietās daļiņas un pārved uz turpat pretim uzbūvētajiem komposta tuneļiem.
- "Brakšķos" komposta tuneļos kontrolētā ražošanas procesā biomasa iziet astoņas komposta gatavošanas fāzes. Vispirms veic higienizāciju, proti, četras dienas biomasā nodrošina +60 grādu temperatūru, kas neļauj izdzīvot salmonellas baktērijām.
- Tad kompostēšanas laikā biomasu žāvē – tuneļos no apakšas laiž siltu gaisu, kas mazina masas daudzumu līdz pat 40%. Savukārt virs tuneļiem atrodas biofiltri.
- Pirmajā attīrīšanas iekārtā, izsmidzinot vājas koncentrācijas sērskābes šķīdumu, attīra amonjaku un putekļus. Iegūto amonija sulfātu, kas gan neesot lielā daudzumā, nodod minerālmēslu ražošanai. Pēdējā attīrīšanas fāzē gaisu laiž caur trīs metrus biezu šķeldas kārtu.
- No gatavā komposta ņem analīžu paraugus. Pirmās klases kompostu var pārdot pircējiem, izvest ārpus AARC. Otrās klases kompostu var izmantot pārklājumiem poligona atkritumu kalnā un citviet, tomēr tie vairs nav atkritumi.
- Tehniskā komposta masu pēc izņemšanas no kompostēšanas tuneļa vēlreiz sijā. Smaku pie filtra ražotnes ārpusē patiešām nav.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē
-2.9 °C
