Rūpnīca ir, bet iedzīvotāji bioatkritumus šķiro maz

Mūsu visu nodotos sadzīves atkritumus vairs neved uz atkritumu poligonu, bet uz apsaimniekošanas centru, jo tagad atkritumus aizvien vairāk pārstrādā, nevis tikai noglabā.

+9 foto

Rūpnīca ir, bet iedzīvotāji bioatkritumus šķiro maz

Mūsu visu nodotos sadzīves atkritumus vairs neved uz atkritumu poligonu, bet uz apsaimniekošanas centru, jo tagad atkritumus aizvien vairāk pārstrādā, nevis tikai noglabā.

Andrejs Eihvalds, SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" valdes loceklis (no labās), un Mikus Bērziņš, BNA pārstrādes kompleksa vadītājs, pie pēcfermentācijas biomasas pārvietošanas uz komposta tuneli.

1 / 2

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Kopš 2024. gada augusta arī atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā centrā (AARC) "Brakšķi", kur nonāk Jelgavas pilsētā, Jelgavas novadā un Dobeles novadā savāktie nešķirotie sadzīves un šķirotie bioloģiskie atkritumi (BA), darbojas ar ES Kohēzijas fonda naudas atbalstu uzbūvētā bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca. Tās jauda ir aptuveni 19 000 tonnu BNA gadā. Šādi pārstrādes kompleksi ar ES fondu naudas atbalstu izveidoti arī citos Latvijas reģionālajos centros.

Nepietiek šķiroto atkritumu

Līvbērzes pagastā izveidotais BNA pārstrādes komplekss patlaban darbojas, tomēr neizmanto savas iespējas. Vislielākais izaicinājums ir nepietiekamais iedzīvotāju un uzņēmumu atšķirotais BNA daudzums, kas neļauj ar pilnu jaudu darbināt četrus fermentēšanas tuneļus un ražot augstas kvalitātes lauksaimniecībā, apzaļumošanas un citās tautsaimniecības nozarēs izmantojamu kompostu. "Brakšķu" poligona apsaimniekotāja SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" valdes loceklis Andrejs Eihvalds atzīst, ka pērn Jelgavas iedzīvotāji atšķiroja mazāk nekā 200 tonnas BA – par aptuveni 100 tonnām mazāk, nekā ievietojams vienā fermentēšanas tunelī. Niecīgs daudzums pret kopējo aptuveni 35 000 līdz 40 000 tonnu lielo sadzīves atkritumu daudzumu, kas nonāk "Brakšķos", kur pavisam ir četri fermentēšanas tuneļi.

Andrejs Eihvalds, SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" valdes loceklis (no labās), un Mikus Bērziņš, BNA pārstrādes kompleksa vadītājs, pie pēcfermentācijas biomasas pārvietošanas uz komposta tuneli.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Bioloģisko atkritumu īpatsvars līdz 40%

"Brakšķos" pērn pieņēma aptuveni 30 000 tonnu nešķiroto sadzīves atkritumu. Jelgavas pašvaldība ir izveidojusi diezgan īpatnēju atkritumu apsaimniekošanas modeli, kas aizvien darbojas neefektīvi. Ar atkritumu apsaimniekošanu līdz 2028. gadam darbosies pilnsabiedrība "JKP", kurā ir trīs juridiskās personas: SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" (tajā pilsētas pašvaldībai pieder 51% kapitāla daļu un SIA "Kulk" 49% kapitāla daļu), SIA "Kulk" (patiesā labuma guvēja Eva Melbārde) un SIA "Reģionālie vides pakalpojumi" (uzņēmums pieder Latvijas vislielākajam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "CleanR", patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs).

SIA "Kulk" darbojas ar atkritumu vākšanu, bet "Jelgavas komunālie pakalpojumi" tos šķiro, tostarp atdala bioloģiskos atkritumus, kas veidojot līdz pat 40% lielu īpatsvaru, un patlaban tos pārstrādā, ražojot biogāzi un sliktas kvalitātes kompostu. 

"Brakšķos" uz šķirošanas līnijas no nešķirotajiem sadzīves atkritumiem atšķiro un pārdod vien metālu, kā arī no nepārstrādājamajiem atkritumiem gatavo "Schwenk" cementa rūpnīcai kurināmo.

Vien to atkritumu daļu, kas nav izmantojama pārstrādei, apglabā atkritumu kalnā. Pērn poligona atkritumu kalnā nonāca 51% no visiem atvestajiem sadzīves atkritumiem, tostarp biošūnā apglabāja 37% no kopējā atkritumu daudzuma.

Divi mēneši desmit gadu vietā

"Agrāk atkritumu poligona biošūnā bioloģisko atkritumu sadalīšanās nekontrolētā vidē notika vairākus – pat desmit – gadus. Patlaban visa aprites cikla ilgums ir divi mēneši. Visu izdalījušos gāzi savāc un utilizē koģenerācijā, ražojam ražotnes darbībai vajadzīgo siltumu un elektroenerģiju," visbūtiskāko BNA pārstrādes kompleksa ieguvumu nosauc A. Eihvalds.

Viņš nosauc arī citus labumus: savas elektroenerģijas ražošana, ko nākotnē iecerēts pārdot kopējā tīklā, siltuma ražošana, notekūdeņu un biogāzes, tostarp metāna, savākšana. Savāktos notekūdeņus fermentēšanas tuneļos izmanto smidzināšanai uz biomasas.

"Brakšķos" izveidots gandrīz noslēgts ražošanas cikls, kur atkritumi pārtop produktos. Tomēr, kā norāda "Brakšķu" kolēģi, citu AARC apsaimniekotāji, BNA pārstrādes ražotni svarīgi ir darbināt atkritumu rašanās vietā. 

Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāiemācās tīri atšķirot bioatkritumus.

No kopējās sadzīves atkritumu masas atdalītajiem bioloģiskajiem atkritumiem ir dažādi sīki, grūti atdalāmi piejaukumi, kas mazina iegūstamā metāna daudzumu un neļauj ražot augstas kvalitātes kompostu. "Brakšķos" augstas kvalitātes BNA atkritumu īpatsvars ir ļoti mazs. Darbojoties efektīvāk, arī iedzīvotājiem noteiktajai maksai par atkritumu apsaimniekošanu vajadzētu kļūt mazākai. Patlaban SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" noteiktā sadzīves atkritumu apglabāšanas maksa aiz SIA "Getliņi Eko" un SIA "ZAAO AEC Kaudzītes" ir Latvijā trešā visaugstākā – 153,91 EUR/t. Visticamāk, tā kāps vēl, tāpēc ka iedzīvotājiem būs jāapmaksā jaunās rūpnīcas būvniecības izmaksas.

"Brakšķu" bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Uzņēmēju, nevis iedzīvotāju interesēs?

Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbildīgas ir pašvaldības. ES dalībvalstīs kopš 2024. gada 1. janvāra bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta. Jelgavas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Klismeta nevarēja pateikt, cik daudz lielākajā Zemgales pilsētā ir uzstādīts bioloģisko atkritumu konteineru. Neesot arī zināms, cik daudz namu iedzīvotājiem šķirošanas iespēja ir liegta. "Jelgavas dome par bioloģisko atkritumu šķirošanu ir ziņojusi savā pilsētas vēstnesī, arī mājas vietnē. Cilvēki, namu apsaimniekotāji nepiesaka konteinerus. Esam darījuši gandrīz visu, ko varējām," tā L. Klismeta.

Jelgavas pašvaldībai piederošais apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" ir pilsētā vislielākais namu apsaimniekotājs, kas pavisam apsaimnieko 395 namus. Uzņēmuma valdes loceklis Signis Rīns teic, ka jelgavnieki aktīvi ķērušies pie bioloģisko atkritumu šķirošanas uzreiz pēc jaunās kārtības ieviešanas 2024. gadā, tomēr vēlāk attieksme mainījusies. 

"Bioloģisko atkritumu šķirošanā bija iesaistījušies gandrīz 70 nami, patlaban to ir vien 13," 

atklāj S. Rīns. "Iemesli, kāpēc cilvēki atteicās no šķirošanas, ir Jelgavas atkritumu apsaimniekotāja pilnsabiedrības "JKP" ļoti striktā, bargā attieksme pret iedzīvotāju iesaisti – ja brūnajā konteinerā bija kaut viens maisiņš, maksu noteica kā par nešķirotajiem atkritumiem. Cilvēki neredzēja šķirošanai jēgu un atteicās no konteineriem. Atkritumu apsaimniekotājam vieglāk, vienkāršāk, ja šā veida atkritumu nav. Svarīgi arī, ka Latvijas likumos bioloģisko atkritumu šķirošana ir noteikta kā obligāta, tomēr nav noteiktas sankcijas, ja cilvēki šo nosacījumu neievēro."

Bioatkritumu apsaimniekošanu Jelgavā nodrošina iepriekš pieminētā SIA "Kulk". Uzņēmums neatbildēja uz uzdotajiem jautājumiem par izvietoto konteineru daudzumu un šķirošanas izaicinājumiem – ne pa tālruni, ne arī elektroniskajā saziņā. Iespējams, sagadīšanās, bet informāciju par iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus pilnsabiedrība "JKP" savā mājas vietnē publicēja šā gada 11. februārī – dienā, kad "Latvijas Avīze" apmeklēja "Brakšķu" poligonu.

Uzņēmējiem atkritumu apsaimniekošana ir bizness, un Jelgavā tā lielā mērā nodota privātajām firmām, kurām šķiroto BA apsaimniekošana interesē maz. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu samaksā iedzīvotāji. Ja "Brakšķu" centrā ir mazāk šķirojamo atkritumu, mazāka slodze ir šķirošanas iekārtām, mazākas iespējas pelnīt. 

Vairāk nešķiroto sadzīves atkritumu nozīmē lielākus naudas ienākumus no iedzīvotājiem, kuru pārliecināšana par jaunu paradumu veidošanu, kā citu pilsētu pieredze rāda, nav viegla. 

Arī darbošanās ar BA ir diezgan ķēpīga – konteineri ir bieži jāmazgā, sala laikā tos ir sarežģīti izbērt. Maksa par BA apsaimniekošanu ir noteikta 60% apmērā no nešķiroto sadzīves atkritumu maksas.

Par BNA šķirošanas izaicinājumiem Jelgavā uzrunāju arī SIA "Reģionālie vides pakalpojumi", kas veic atkritumu apsaimniekošanu vienā pilsētas rajonā. Uzņēmuma valdes loceklis Valerijs Stankevičs, viņš arī Latvijas lielākā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "CleanR" valdes loceklis, no komentāra par situāciju Jelgavā atteicās un aicināja vērsties pie SIA "Kulk", kas esot pilnsabiedrības galvenais uzņēmums.

Zīmīgi, ka abi pilnsabiedrības "JKP" privātie uzņēmumi atšķirībā no pašvaldībai daļēji piederošās SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" darbojas ar peļņu. Savukārt "Jelgavas komunālo pakalpojumu" zaudējumi 2023. gadā bija vairāk nekā 274 000 eiro, gadu iepriekš – 91 640 eiro. Tātad Jelgavas iedzīvotāji un pašvaldībai daļēji piederošais uzņēmums "Jelgavas komunālie pakalpojumi" "Brakšķos" nodrošina peļņu privātajiem atkritumu apsaimniekotājiem.

Ne Jelgavas domē, ne arī SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" nedēļas laikā nesniedza atbildi par to, vai no uzņēmumā iegūtās biogāzes ražoto siltumu un elektroenerģiju atpakaļ pērk no starpniekam (SIA "Brakšķu enerģija") piederošās koģenerācijas ražotnes, kas darbojas centra teritorijā. Pirms BNA pārstrādes rūpnīcas uzbūvēšanas iepriekš nosauktais uzņēmums koģenerācijas stacijā veica starpnieka funkcijas ar siltuma un elektroenerģijas ražošanu no poligona gāzes un pārdošanu atkritumu poligona darbības nodrošināšanai. SIA "Brakšķu enerģija" pieder Jānim Melbārdim, SIA "Kulk" un SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" – patiesās labuma guvējas Evas Melbārdes dzīvesbiedram. "Informācija par uzņēmuma konkurētspējas jautājumiem publiski nav pieejama," rakstveidā atbildēja Jelgavas domes sabiedrisko attiecību speciāliste L. Klismeta. 

Uz tālruņa zvanu viņa neatbildēja. "Jūs esat žurnālists? Mēs ar žurnālistiem nerunājam," sarunā pa tālruni teica J. Melbārdis.

Vienīgais risinājums – šķirošana

"Mēs daudz naudas līdzekļu un laika ietaupītu, ja poligonā saņemtu sašķirotus bioloģiskos atkritumus. Būtiski, lai iedzīvotāji apzinātos šķirošanas svarīgumu. Redzam, ka maksas princips nedarbojas – plastmasu, stiklu, papīru, metālu var nodot bez maksas, tomēr daudzi cilvēki tāpat nešķiro. Manuprāt, ar finansiālo aspektu rosināt bioloģisko atkritumu šķirošanu būs grūti. Cilvēkiem ir vajadzīga sapratne, kāpēc šķirošana ir vajadzīga un ko atstāsim mantojumā saviem bērniem un mazbērniem," teic A. Eihvalds.

Patlaban ieguvums no jaunā kompleksa ir SEG emisiju mazināšana. Jelgavnieki savos maciņos izmaiņas nejūt tāpēc, ka pašvaldības piedāvāto BA šķirošanas pakalpojumu izmanto maz.

Klimata un enerģētikas ministrijā teic, ka situācija ar bioloģisko atkritumu šķirošanu pašvaldībās neesot zināma tāpēc, ka vēl neesot saņemtas pašvaldību atskaites par pirmā gada darbības rezultātiem. Ja Latvijai būs jāmaksā soda nauda par ES solīto bioloģisko atkritumu mērķa nesasniegšanu, vai to maksās pašvaldības vai visi Latvijas cilvēki?

"Brakšķu" bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Projekta rezultāti

• Uzbūvēts komplekss ar četriem bioloģiski noārdāmo atkritumu fermentēšanas tuneļiem (katra tuneļa ietilpība 300 tonnas) un ar četriem komposta gatavošanas tuneļiem, kā arī biogāzes ražotne.
• 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kā arī uzbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume.
• Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.
• Izveidotas astoņas jaunas darba vietas, tostarp divas kompleksa administrācijā.

Avots: Jelgavas komunālie pakalpojumi

Kāds man no tā labums?

Olga Smirnova, jelgavniece, pārdevēja.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Olga Smirnova, jelgavniece, pārdevēja: "Dzīvoju deviņstāvu daudzdzīvokļu namā. Pie tā ir novietoti divi atkritumu konteineri – dzeltenā krāsā un melnā krāsā. Mājas iedzīvotāji izmanto atkritumu vadu. Pirmā dzirdēšana no jums par pārtikas atkritumu pārstrādi "Brakšķos" un par pārtikas atkritumu šķirošanas iespējām daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Esmu pārliecināta, ka par šādu iespēju nezina arī citi jelgavnieki. Es pati esmu gatava atšķirot to nelielo pārtikas atkritumu daudzumu, kas rodas manā mājsaimniecībā."

Juris Zikmanis, jelgavnieks, ekonomists.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Juris Zikmanis, jelgavnieks, ekonomists: "Dzīvoju privātmājā Jelgavā. Savā mājsaimniecībā radušos bioloģiskos atkritumus lieku komposta kastē. Kompostu izmantoju savas piemājas zemes auglības uzlabošanai. Vismaz desmit gadus šķiroju arī citus atkritumus. Aicinu atkritumu šķirošanu vērtēt no saimnieciskā skatpunkta – tā ļauj taupīt naudu. Mana četru cilvēku mājsaimniecība maksā vien par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Mums ir vismazākā iespējamā tilpuma konteiners, atkritumus izved vienu reizi mēnesī. Stiklu izved vienu reizi trīs mēnešos, bet dzelteno konteineru tukšo vienu reizi mēnesī. Man ir radies iespaids, ka daudzi daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji diemžēl nesaprot, ka, nešķirojot atkritumus, viņi maksā vairāk. Neesmu jutis Jelgavas pašvaldības gribēšanu par šo tēmu uzrunāt cilvēkus."

Marija Ņedorezova, jelgavniece, sabiedrisko attiecību speciāliste.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Marija Ņedorezova, jelgavniece, sabiedrisko attiecību speciāliste: "2016. gadā pārcēlos uz dzīvi Anglijā, nodzīvoju šajā valstī četrus gadus un guvu pirmo atkritumu šķirošanas pieredzi. Atkritumu šķirošana Anglijā ir obligāta. Ja nešķiro, maksā soda naudu! Mani tas tolaik motivēja šķirošanai. Ceru, ka Latvijā līdz soda naudām nenonāksim. Jelgavas viens no saukļiem ir: "Zaļākai pilsētai!" Šķirojot atkritumus, mēs saudzējam dabu. Nesaprotu motivāciju, tomēr cilvēki aizvien atkritumus izmet mežā. Ir jākoncentrējas uz to pārstrādi, un cilvēkiem ir vairāk jāstāsta, kas pārstrādes procesā ir iegūstams no atkritumiem."

Kā bioatkritumus pārvērš produktos

• Atvestie nešķirotie sadzīves atkritumi vispirms nonāk uz šķirošanas līnijas. Tur no tiem atšķiro visu tālākai pārstrādei un reģenerācijai iespējamo, arī bioatkritumus.
• Bioatkritumi nonāk jaunajā kompleksā, kur ir izveidoti četri fermentēšanas tuneļi ar 300 tonnu lielu ietilpību un arī četri kompostēšanas tuneļi.
• Tuneļi ir hermētiski noslēgtas telpas (anaeroba vide), kur var laist gaisu, regulēt temperatūras un mitruma režīmu, kā arī barot atkritumu masu ar perkolātu/baktērijām, kas to sadala un ražo metānu saturošu gāzi, kas tālāk nonāk biogāzes ražotnē, kur no tās tālāk ražo siltumu un elektroenerģiju. Elektroenerģijas ražošanai metāna īpatsvaram biogāzē ir jābūt vismaz 50% lielam.
• Pēc četrām nedēļām, kad baktērijas no biomasas izvilkušas visu iespējamo labumu, biomasu sijā, atdala cietās daļiņas un pārved uz turpat pretim uzbūvētajiem komposta tuneļiem.
• "Brakšķos" komposta tuneļos kontrolētā ražošanas procesā biomasa iziet astoņas komposta gatavošanas fāzes. Vispirms veic higienizāciju, proti, četras dienas biomasā nodrošina +60 grādu temperatūru, kas neļauj izdzīvot salmonellas baktērijām.
• Tad kompostēšanas laikā biomasu žāvē – tuneļos no apakšas laiž siltu gaisu, kas mazina masas daudzumu līdz pat 40%. Savukārt virs tuneļiem atrodas biofiltri.
• Pirmajā attīrīšanas iekārtā, izsmidzinot vājas koncentrācijas sērskābes šķīdumu, attīra amonjaku un putekļus. Iegūto amonija sulfātu, kas gan neesot lielā daudzumā, nodod minerālmēslu ražošanai. Pēdējā attīrīšanas fāzē gaisu laiž caur trīs metrus biezu šķeldas kārtu.
• No gatavā komposta ņem analīžu paraugus. Pirmās klases kompostu var pārdot pircējiem, izvest ārpus AARC. Otrās klases kompostu var izmantot pārklājumiem poligona atkritumu kalnā un citviet, tomēr tie vairs nav atkritumi.
• Tehniskā komposta masu pēc izņemšanas no kompostēšanas tuneļa vēlreiz sijā. Smaku pie filtra ražotnes ārpusē patiešām nav.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ieguldījums izaugsmei.

Foto: Publicitātes

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē