16.1 °C
Ukraina ceturtdien kritizējusi aicinājumus Kijivai uzsākt sarunas ar Krieviju.
"Tie, kas apgalvo, ka Ukrainai tagad būtu jāved sarunas ar Krieviju, ir vai nu neinformēti, vai arī maldināti," sociālajos medijos paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
"Vai arī viņi nostājas Krievijas pusē un vēlas, lai [Krievijas diktators Vladimirs] Putins paņem pauzi pirms vēl lielākas agresijas,"
viņš piebilda.
Kuleba norādīja, ka Kijiva kopš 2014. gada, kad Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas pārņēma kontroli pār plašu Ukrainas austrumu daļu un Maskava okupēja Krimas pussalu, ir veikusi simtiem sarunu ar Maskavu. Taču šīs sarunas, kurās starpnieki bija Vācija un Francija un kuru rezultātā 2019.gadā Parīzē notika Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās, mieru nedeva.
Kuleba piebilda, ka šīs sarunas "netraucēja Putinam 2022. gada 24. februārī sākt brutālu visaptverošu iebrukumu Ukrainā".
Ukrainas un Krievijas delegācijas tikās kara sākumposmā, bet Zelenskis sarunas pārtrauca pēc tam, kad 2022. gada pavasarī atklājās krievu pastrādātās zvērības Bučā un citās pilsētās netālu no Kijivas.
Zelenskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Ukraina nav gatava sarunām ar Krieviju, ja vien Maskava neatvilks savu karaspēku. Viņš ir arī atteicies no sarunām, kamēr Krievijā pie varas ir Putins.
Zelenskis: Ukraina centīsies gūt panākumus kaujas laukā vēl šogad
Ukrainas armija joprojām centīsies vēl šogad sasniegt rezultātus kaujas laukā, attālināti uzstājoties ar uzrunu aģentūras "Reuters" rīkotajā konferencē NEXT, trešdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Mēs centīsimies parādīt rezultātu šogad, un mums tas ir ļoti svarīgi, jo mēs katru dienu zaudējam cilvēkus. Mazāk Krievijas ir laba ziņa, taču mazāk cilvēku ir ļoti slikta ziņa," norādīja Zelenskis.
Viņš piebilda, ka šobrīd Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi.
Atzīstot pretuzbrukuma lēno progresu frontes dienvidu sektorā, Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai esot konkrēts kaujas plāns 2024. gadam, taču sīkākus paskaidrojumus par to nesniedza.
"Mums ir plāns. Mums ir ļoti konkrētas pilsētas, ļoti [konkrēti] virzieni, kuros ejam. Es nevaru dalīties ar visām detaļām, bet mums ir daži lēni soļi uz priekšu dienvidos, kā arī soļi austrumos. Un ir daži, manuprāt, labi soļi Hersonas apgabalā. Esmu pārliecināts, ka mūs gaida panākumi," piebilda prezidents, komentējot situāciju frontē.
Uzrunas laikā viņš arī atkārtoti apliecināja, ka Kijiva ir gatava sarunām par karu izbeigšanu, kad Krievija būs izvedusi savus karaspēkus no Ukrainas teritorijas.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 308 720
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 308 720 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī krievi zaudējuši 5316 tankus, 1014 bruņutransportierus, 7475 lielgabalus, 875 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 577 zenītartilērijas iekārtas, 322 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5593 bezpilota lidaparātus, 1557 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9853 automobiļus un autocisternas, kā arī 1059 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
