16.1 °C
Te Krievija naktī uz ceturtdienu sarīkoja plaša mēroga raķešu un dronu triecienu Kijivai, nogalinot vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.
Uzbrukumā ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Ukrainas galvaspilsētā, kur Krievijas uzbrukumā sagrauta piecu stāvu daudzdzīvokļu māja, ceturtdienas gaitā turpinājās izdzīvojušo meklēšana. Kijivā piektdien izsludinātas sēras.
Diplomātijas izsmiešana
Krievija uzbrukumā izmantojusi 598 bezpilota lidaparātus, tostarp "Shahed" tipa dronus, kā arī 31 raķeti. Ukrainas pretgaisa aizsardzība spējusi notriekt 26 raķetes un 563 dronus, tomēr upuru skaits ir lielākais kopš 29. jūlija, kad Krievijas triecienā Ukrainas galvaspilsētai dzīvību zaudēja 31 cilvēks. Uzbrukums naktī uz ceturtdienu arī ir vērienīgākais, kopš 15. augustā Aļaskā tikās ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Vladimirs Putins. Uzbrukumā dažāda smaguma postījumi nodarīti daudzām ēkām, tostarp dzīvojamajām mājām, skolām un biroju ēkām. Postījumi nodarīti arī Eiropas Savienības (ES) pārstāvniecībai, Britu padomes birojam, kā arī mediju organizāciju "Radio Brīvība" un "Ukrainska Pravda" redakcijām. "Tā ir Maskavas patiesā atbilde uz miera centieniem," paziņoja ES vēstniece Kijivā Katarīna Maternova. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pavēstījusi, ka neviens ES pārstāvniecības darbinieks cietis nav. Situācija tomēr ir nopietna. Divas raķetes 20 sekunžu laikā trāpījušas 50 metru attālumā no pārstāvniecības, pavēstīja EK vadītāja. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa paziņoja, ka ar šādu uzbrukumu Krievija "izsmej centienus panākt mieru". Pēc notikušā ES un Apvienotā Karaliste izsaukušas Krievijas vēstniekus. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha atgādināja, ka Krievija pārkāpusi Vīnes konvenciju, kas aizsargā diplomātus.
"Lai ko Putins teica Aļaskā, viņa patiesā rīcība noraida diplomātiju, dialogu un miera centienus,"
platformā "X" paziņoja Sibiha. "Šīs krievu raķetes un trieciendroni šodien ir nepārprotama atbilde ikvienam pasaulē, kas nedēļām un mēnešiem ilgi ir aicinājuši uz pamieru un patiesu diplomātiju," paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Krievija sarunu galda vietā ir izvēlējusies ballistiskās raķetes," norādīja Ukrainas prezidents, piebilstot, ka Maskava "joprojām nebaidās no sekām". Zelenskis arī pavēstījis, ka šodien Ņujorkā ieplānota Ukrainas un ASV delegāciju tikšanās. Tajā no Ukrainas puses piedalās prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs. Zelenskis neslēpa, ka sarunās tiks apspriestas drošības garantijas Ukrainai.
Ukrainas atbilde
Kamēr diplomātiskie centieni nekādu taustāmu rezultātu nav devuši, Ukraina pēdējo nedēļu laikā ir pastiprinājusi uzbrukumus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, īpaši vēršoties pret naftas pārstrādes rūpnīcām. Aģentūras "Reuters" aplēses liecina, ka Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes jaudas ir samazinājuši vismaz par 17%. Daudzviet Krievijā un tās okupētajos Ukrainas reģionos vērojams degvielas deficīts un degvielas cenu kāpums. Pie degvielas uzpildes stacijām vietām izveidojušās garas rindas. Krievijā ierasti vasaras beigās vērojams degvielas cenu kāpums, bet šoreiz to pastiprinājuši Ukrainas dronu triecieni. Ukraina ar droniem pret Krievijas naftas nozari vērsusies arī iepriekš, tomēr tad tiek lielākoties bijuši atsevišķi uzbrukumi, pēc kuriem bojātā infrastruktūra ātri saremontēta. Toties tagad uzbrukumos tiek izmantots liels skaits dronu, un pati ofensīva notiek augustā, kad Krievijā dažādu apsvērumu dēļ, tostarp ražas novākšanai, nepieciešams lielāks daudzums degvielas, norāda apskatnieki. Ukraina Krievijas enerģētikas infrastruktūrai uzbrukusi arī naktī uz ceturtdienu, kad ugunsgrēki pēc dronu triecieniem izcēlušies Afipskas naftas pārstrādes rūpnīcā Krasnodaras novadā un naftas pārstrādes rūpnīcā Samaras Kuibiševa rajonā. Ukraina cer, ka ar nesen sekmīgi izmēģināto raķeti "Flamingo", kuras darbības rādiuss esot 3000 kilometru, tai vēl vieglāk izdosies sasniegt dažādus mērķus Krievijas teritorijā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
