Latvijā ir ap 1400 dažāda lieluma kapsētu, kuru apsaimniekošanu iecerēts regulēt ar jaunu likumu. Likumprojekts vēl jāizskata Saeimai. Cita starpā paredzēts, ka kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldība būtu tiesīga prasīt samaksu.

Līdz šim valstī nebija vienotas kapsētu apsaimniekošanas kārtības. Kapsētu ierīkošana, uzturēšana, paplašināšana un kapavietas piešķiršana ir pašvaldību ziņā, taču vietvaru pieejas kapu jautājumam un atbilstošu saistošo noteikumu izstrādei ir dažādas. Lai situāciju mainītu, tapis Kapsētu likumprojekts. Likums būtu pamats vienlīdzīgai pieejai apbedīšanas jautājumiem visā Latvijā. Jaunā regulējuma ieviešanai vajadzētu iedzīvotājiem veicināt skaidrību par viņu tiesībām un pienākumiem, izmantojot kapsētu pakalpojumus, neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas.

Valsts kontroles aizrādījumi

Neskaidri kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi, strīdīga situācija par pašvaldību noteikto obligāto maksājumu veidiem un to apmēru, neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām, – šādu haotisku ainu Latvijas kapu saimniecībā zīmēja Valsts kontrole (VK), balstoties uz 2015.–2017. gadam veiktās revīzijas rezultātiem. Ziņojuma autors – toreizējais VK departamenta direktors, tagadējais valsts kontrolieris Edgars Korčagins jau tad uzsvēra, ka nepieciešama nekavējoša rīcība, lai "ikvienam iedzīvotājam vienkāršā procedūrā ar saprotamiem noteikumiem būtu iespēja saņemt visu nepieciešamo informāciju, iegūt kapavietu un izmantot pakalpojumus".