Lasītāji jautā. Kā tikt galā ar vilkiem?

Reizi nedēļā "Latvijas Avīzē" šajā lappusē apkopojam lasītāju viedokļus, jautājumus, kas izskanējuši, zvanot žurnālistiem. Lūk, šīsnedēļas zvani.

Modris Fokerots no Kuldīgas: "Vai tā nosargāsim mūsu planētu, ja viens no jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa pirmajiem rīkojumiem ir ASV izstāšanās no 2015. gadā Parīzē parakstītās ANO klimata vienošanās? Interesanti, cik valstis ir pievienojušās šai klimata kontrolei?"

Redakcijas piebilde.

Parīzes klimata vienošanās jeb Parīzes nolīgums tika sagatavots 2015. gada 12. decembrī Parīzē 21. klimata pārmaiņu konferencē, parakstīts – 2016. gada 22. aprīlī. Parakstīšanas laikā ASV prezidents bija Baraks Obama. ASV ir pasaulē lielākā ekonomika un otra lielākā siltumnīcefekta gāzu izmešu radītāja aiz Ķīnas. Tiek uzskatīts, ka tieši šī valsts rada aptuveni ceturto daļu no visas pasaules kaitīgajām emisijām. Ķīna Parīzes nolīgumu ir parakstījusi. Arī Trampa pirmās prezidentūras laikā ASV izstājās no šīs vienošanās, uzskatot, ka tā prasa ASV uzņēmumiem un valdībai netaisnu vides standartu ievērošanu un apdraud Savienoto Valstu ekonomiku. Bet Džo Baidens pirms dažiem gadiem atjaunoja valsts dalību tajā. Šonedēļ viens no jaunā ASV prezidenta Trampa pirmajiem rīkojumiem atkal bija ASV izstāšanās no šī Parīzes nolīguma.

Parīzes nolīgums tā parakstītājiem uzliek juridiskas saistības rīkoties, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Vienošanās mērķis ir ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms industriālās revolūcijas.

Parīzes nolīgumu ir ratificējušas 195 valstis, tajā skaitā arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Latvija nolīgumu ratificēja 2017. gadā.

Antons Vaišļa no Madonas novada: "No Latvijas televīzijas raidījuma uzzināju, ka derīgas uzturēšanās atļaujas dzīvošanai Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 130 000 tā saukto trešo valstu pilsoņu. Valsts drošības dienesta vērtējumā saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu no Centrālāzijas valstīm ir pieaudzis risks, ka Latvijā var mēģināt ieceļot arī radikāli noskaņoti islāmticīgie. Tāpēc no drošības iestādēm vajadzētu stingrāku pārraudzību par šādiem ieceļotājiem un nepieļaut celt viņu ticībai dievnamu."

Vilis Jēkabsons Rīgā: "Neatbalstu ideju par mošejas būvniecību Rīgā, nevajag pieļaut mums svešu reliģiju izplatību. Tāpat nav jēgas viesstrādnieku invāzijai, jo viņu darba ražīgums, kā esmu novērojis, ir vien kādi 30–40%, viņu attieksmē – vienaldzība pret darba drošību un kvalitāti. Mani mazbērni, pusaudži, dzīvo Beļģijā un bieži redz skolā kautiņus, kuros pusaudži kaujas tieši ādas krāsas dēļ... Tātad – nekā ideāla. Man nav simpātiju pret Trampu, taču, zinot, cik svarīga nozīme ASV ir Latvijai, nevajadzētu nopulgot jauno prezidentu. Nespļauj akā, no kuras jādzer!"

Andrejs no Balvu novada: "Manu un tuvāko viensētu mājdzīvniekus joprojām apdraud vilki. Par to "Latvijas Avīzei" stāstīju jau pērn, taču stāvoklis nav uzlabojies. No pērnā decembra vidus līdz šodienai piecu kilometru rādiusā no manas mājas jau saplosīti kādi 13 vietējo viensētu suņi. Nav droši iet sēņot, ogot, jo vietējā purvā manīts arī lācis..."

Redakcijas piebilde.

Valsts mežu dienests (VMD) informē, ka Latvijā pagājušajā gadā fiksēti 89 gadījumi, kad vilki ir uzbrukuši mājdzīvniekiem, un šajos uzbrukumos cietuši 336 mājdzīvnieki. 2024. gadā apstiprināts 61 uzbrukums aitām, 16 uzbrukumi suņiem, deviņi uzbrukumi liellopiem, divi uzbrukumi kazām un viens uzbrukums dambriežiem briežu dārza teritorijā. 

Visvairāk vilku uzbrukumu pērn konstatēts Rēzeknes novadā – 14, Balvu novadā konstatēti 12 uzbrukumi, Gulbenes novadā – 8, Ludzas novadā – 7, Jelgavas novadā – 6.

Zemkopības ministrija aicināšot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) veikt izmaiņas vilku medību nosacījumos. Ministrijā uzsver – pēc VMD informācijas, pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaudzis vilku uzbrukumu skaits lauksaimniecības dzīvniekiem un suņiem, tomēr faktiskais vilku uzbrukumu skaits varētu būt vēl lielāks, jo daļa iedzīvotāju par vilku uzbrukumiem dienestā neziņo.

Vilka medības ir atļautas izņēmuma kārtā, ievērojot "Silavas" izstrādāto un VARAM apstiprināto pelēkā vilka sugas aizsardzības plānu. Šajā sezonā bija atļauts nomedīt ne vairāk par 300 vilkiem. Šis limits līdz pagājušā gada decembrim jau izpildīts, līdz ar to vilku medības šosezon noslēgušās.

Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm, tostarp konstatētajām pēdām, ekskrementiem, kā arī atrastiem noplēstiem dzīvniekiem, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par vilku izplatību Latvijā. VMD uzsver, ka apkopotā informācija ir būtiska lēmumu pieņemšanā. Dienests aicina pazīmju fotogrāfiju un GPS koordināšu nosūtīšanai izmantot lietotni "Mednis".

Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par vilku izplatību Latvijā, Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm. Fotogrāfiju un GPS koordināšu nosūtīšanai dienests aicina izmantot lietotni "Mednis", kas bez maksas lejupielādējama viedtālruņos.

Foto: Ekrānuzņēmums no "vmd.gov.lv"

Anita no Rīgas: ""Latvijas Avīzes" 21. janvāra numurā izlasīju Māras Libekas rakstu "Lai palīdz dzīvot ilgāk un laimīgāk", kurā intervēts izcilais asinsvadu ķirurgs prof. Dainis Krieviņš. Tieši pateicoties viņam, joprojām dzīvoju pēc 2016. gadā veiktās operācijas. Paldies arī toreiz operācijas sponsorētājam profesoram Kristapam Zariņam no ASV!"

Līvija Genēviča Kandavā: "Uztraucos, ka "Latvijas Pasts" tā reorganizē, optimizē savu darbu, ka daudzviet slēdz pasta nodaļas, līdz ar to radot neērtības lauku iedzīvotājiem. Drukāto presi pieved vēlu pēcpusdienā... 

Izteikta pat doma, ka presi varētu piegādāt tikai divas reizes nedēļā! Tas gan būtu vājprāts, tad kāda jēga to pasūtināt? 

Nav jābrīnās, ka iznīkst viensētas, lauku cilvēki, kam dzīvesvietas tuvumā vairs nav kur strādāt, pārceļas uz pilsētām. Drukātai presei tomēr jābūt rīta puses apritē."