Rīgā atklāta "Eiropas kultūras galvaspilsētas Tartu 2024" kultūras programma, kurai igauņi devuši nosaukumu "Izdzīvošanas māksla".

Pavisam drīz, 2024. gada 26. janvārī, Eiropas kultūras galvaspilsētas godu sāks dalīt trīs Eiropas pilsētas – Igaunijas otra lielākā pilsēta Tartu, Austrijas Bādišle un Bodo Norvēģijā.

Programma – kultūras vērtību izdzīvošanai

Neapšaubāmi, interesanti notikumi gaidāmi gan Bādišlē, gan Bodo, bet, protams, Tartu kā kultūras galvaspilsētu gaidam it īpaši. Vismaz tikpat ļoti, kā igauņi gaida latviešus ciemos, jo pats pirmais, ko "Latvijas Avīzei" pastāstīja "Tartu 2024" biroja starptautisko attiecību vadītājs Erni Kasks: vilciens Rīga–Tartu–Rīga būs, tas tiks atklāts jau nākamgad! Šī plāna īstenošanai Igaunijas Klimata ministrija 2024. gada budžetā paredzējusi 300 000 eiro. Tagad būtiski esot pārbaudīt Latvijas puses infrastruktūras piemērotību igauņu vilcieniem "Elron", kā arī tos sertificēt atbilstoši Latvijas dzelzceļa prasībām. Igauņi gan bieži piemin, ka ceļš no Rīgas uz Tartu mērojams arī kājām, gluži kā to savulaik daudzreiz veica gan Rīgā dzimušais igauņu dzejas pamatlicējs Kristjans Jāks Petersons, gan arī daudzi 19. gadsimta latviešu studenti.

Bet kas gaidāms Tartu Eiropas kultūras gadā? Kuldars Leiss, "Tartu 2024" izpilddirektors, pauda, ka "Izdzīvošanas mākslu" loma un nozīme un it īpaši pēdējo gadu laikā ir mainījusies: "2019. gadā, kad ar šo koncepciju ieguvām Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, nevarēja paredzēt globālo pandēmiju, kas sagrāva ikdienas dzīvi un visas pasaules kultūras centru darbību. Pat tos, kas palika neskarti, satricināja Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu. 

Pagājušais gads mums iemācījis vienu no svarīgākajām izdzīvošanas mākslām – Tartu un Igaunijas robežas ir vairāk nekā tikai fiziskas robežas. 

Mēs dzīvojam laikā, kad Eiropas sadarbība, solidaritāte un demokrātija ir ļoti svarīgas kultūrai un tās vērtību izdzīvošanai."

Iesaistīta visa Dienvidigaunija

Organizatori arī vairākas reizes uzsvēra, ka kultūras galvaspilsētas gods nav piederīgs tikai vienai atsevišķai Tartu pilsētai, bet visam Dienvidigaunijas apvidum kopumā, sākot no ikviena pat vismazākā ciema un beidzot ar pārējām apvidus lielākajām pilsētām – Vīlandi, Viru, Valgu un Pelvu. Ikvienā Dienvidigaunijas apdzīvotajā apvidū būs savas Eiropas kultūras galvaspilsētas mazās programmas.

Kopumā "Tartu 2024" pilsētas iedzīvotājiem un viesiem nākamgad piedāvās vairāk nekā 1000 pasākumu 350 dažādos projektos. Programma sadalīta četrās jomās: Zeme, Cilvēce, Eiropa un Visums. Tartu Zemes programma skaidros un izglītos, kā būt dabai draudzīgākiem, ne tikai radot un piedzīvojot mākslas darbus, bet arī ikdienā veidojot un uzturot mājas un dārzus, kā arī izvēloties pārtiku un apģērbu. 

Tartu Cilvēces programmas mērķis ir, izmantojot starppaaudžu mācīšanos un kopradīšanu, atjaunot uzticību un drošību cilvēku tuvībā un kontaktos. 

Tartu Eiropas programma meklēs veidus, kā Tartu 2024. gada Eiropas dimensiju aiznest līdz ikvienam Tartu un Dienvidigaunijas iedzīvotājam, vienlaikus liekot Eiropai apzināties, ka arī igauņi ar savām vietējām valodām un paražām ir daļa no tās daudzveidības. Tartu Visuma programma parādīšot, kā futūristiskie tēli mākslā veicinājuši pētniecību un attīstību, kļūstot par ikdienas realitāti.

Šobrīd organizatori kā divus lielākos gada notikumus piemin dziedātāja Stinga koncertu 10. jūnijā Tartu Dziesmu svētku estrādē un japāņu mākslinieka Rjodzi Ikedas personālizstādi, kuru no nākamā gada novembra līdz 2025. gada martam varēs skatīt Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu. Interesanti, ka mākslinieks 2014. gadā ar koncertu viesojās arī toreizējā Eiropas kultūras galvaspilsētā Rīgā.

Latvijas pārstāvji "Tartu 2024"

Eiropas Kultūras galvaspilsētas "Tartu 2024" programmā, iespējams, piedalīsies vairāki radošie Latvijas pārstāvji, bet šobrīd zināms par diviem – Latvijas režisori Andris Gauja un Viesturs Kairišs programmā "Arts of Survival Documentaries" iemūžinās Dienvidigauniju, veidojot dokumentālas īsfilmas ar kopējo tēmu "Izdzīvošanas māksla". Kopumā konkursam idejas bija iesnieguši 27 igauņu un 16 ārvalstu filmu veidotāji, no kuriem "Tartu 2024" žūrija darbam izvēlējās astoņus. Dokumentālās īsfilmas būs atsevišķi mākslas darbi, bet tie veidos vienotu kultūras kodu – īsfilmu kolekciju "Arts of Survival".

Andris Gauja veidos filmu "The Art of Looking" / "Vērošanas māksla" (studija "Film Tower OÜ", producents Margus Ounapū), vienā filmā stāstot par divām šķietami atšķirīgām cilvēku grupām – par astronomiem, kuri mēģina izprast pasauli, skatoties uz to caur teleskopiem, un gļotsēņu pētniekiem, kuri tuvplānā pēta pašu mazāko organismu mikropasauli. 

"Abu profesiju pārstāvji nonāk pie līdzīgiem secinājumiem par lietu kārtību un parāda, ka dabiskā ziņķārība, iespējams, ir mūsu galvenais dzinulis," teicis režisors.

Viestura Kairiša darbs "Tartu 2024" "Izdzīvošanas mākslas" dokumentālo filmu kolekcijā būs "Border Island" / "Robežsala" (studija "Nafta Film OÜ", producenti Esko Rips, Olga Hartšuka; "Ego Media", producents Guntis Trekteris). Tā būs filma par Krievijas mikropasauli Igaunijā, kas pie pašas Igaunijas un Krievijas robežas paslēpusies mazajā Pīrissāres saliņā Peipusa ezerā. "Filmas iedvesma ir īpašs laiks un vieta, kur senās tradīcijas un sabiedrība atspoguļo mūsu modernās pasaules realitāti," par filmu stāstījis režisors V. Kairišs, kurš pētīs, vai uz Zemes patiesi eksistē vientuļa sala, kur Krievijas pasaule / miers (мир – tulk. "miers / pasaule") var eksistēt bez kara.

Vairāk informācijas par gaidāmajiem notikumiem "Tartu 2024" meklējama vietnē "https://tartu2024.ee/programm/". Jācer, ka drīzumā organizatori radīs iespēju pārtulkot arī latviešu valodā gan programmu, gan aprakstus par interesanto notikumu klāstu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.