-1.7 °C
Viena no populārākajām Vidusjūras salām – Maljorka. Vieta, kur baudīt nesteidzīgu atpūtu pludmalē, meklēt piedzīvojumus, apskatīt dažādas pilsētas un svinēt dzīvi.
Maljorka piedāvā gan mierīgas, gan aktīvas atpūtas iespējas, tāpēc šis ir piemērots galamērķis ikvienam, kurš grib pavadīt atvaļinājumu siltos saules staros. Lasi un uzzini, ko darīt Maljorkā un kurus apskates objektus apmeklēt!
Piemērotākais laiks ceļojumam uz Maljorku
Ceļojumi un Maljorku iespējami visa gada garumā. Sala piedāvā ikvienam ceļotājam atrast ko piemērotu katrā gadalaikā.
● Pavasaris. Piemērotākais laiks, lai dotos pārgājienos un ekskursijās. Gaisa temperatūra ir no +15 līdz +25 grādiem. Ūdens gan vēl ir vēss, līdz ar to peldes var baudīt baseinā.
● Vasara. Īstais laiks, lai baudītu atpūtu pludmalē un ūdens aktivitātes – brauktu ar jahtu un snorkelētu. Šajā laikā salā ir visvairāk tūristu, tāpēc pieejami arī regulāri lidojumi uz Spāniju.
● Rudens. Maljorka oktobrī ir klusāka un mierīgāka, kas ļauj apskatīt salu bez tūristu pūļiem, bet gaisa temperatūra vēl ir patīkami silta. Rudenī ir vīnogu ražas novākšanas laiks, tāpēc īstais laiks doties eksursijās uz vietējām vīna darītavām.
● Ziema. Maljorka ziemā ir piemērota kalnu pārgājieniem un pilsētu apskatei. Pludmales sezona ir noslēgta, toties tūristu salā ir pavisam maz.
Uzticama ceļojumu aģentūra var palīdzēt izvēlēties piemērotāko ceļojuma laiku, ņemot vērā atpūtas plānus un iespējas.
Atpūta Maljorkā – ko darīt?
Maljorka piedāvā dažādas atpūtas iespējas. Iecienītākās no tām:
● Atpūta pludmalē. Maljorka ir slavena ar savām skaistajām pludmalēm. Baltas smiltis un dzidru ūdeni vari piedzīvot Es Trenc pludmalē. Klinšainus krastus, kristāldzidru ūdeni un mierīgāku gaisotni vari sajust Cala Varques pludmalē. Cala Mondragó pludmale atrodas dabas parkā un ir piemērota ģimenēm.
● Pārgājieni. Tramuntanas kalnos iespējams doties dažādu grūtības pakāpju pārgājienos, kas ļauj atklāt pavisam citu Maljorku. Atsauksmes par pārgājieniem vienmēr ir lieliskas.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
