15.7 °C
Līdaku sezonas atklāšanai 1. maijā aizrautīgi copmaņi gatavojas jau labu laiku iepriekš, bērna priekā pārcilājot un pārskatot pludiņmakšķeres, spiningus, mānekļus, āķus..
Starp viņiem ir arī fotogrāfs Aigars Jansons. Tikai atšķirībā no citiem copmaņiem viņš labi zina, ko iesākt ar noķertajām zivīm, lai tās sagādātu prieku arī garšas kāpiņām.
Ilgus gadus nostrādājis preses fotoaģentūrā A.F.I un vēlāk arī fotoziņu aģentūrā F64, tagad Aigars ir brīvmākslinieks, kas joprojām augsti tur savu profesionālo latiņu. Iespēju pašam plānot savu laiku viņš izmanto fotoizstāžu rīkošanai, kurās viņa darbi izstādīti līdzās Latvijas fotomākslas granda Gunāra Bindes darbiem. Vēl Aigars ir aizrautīgs dažādu ēdienu gatavotājs. Kādu laiku paša gatavotus un bildētus ēdienus viņš publicēja savā mājaslapā labu apetīti.com, kura ātri ieguva popularitāti, bet.. tad to nezināmu iemeslu dēļ ķīniešu hakeri izdzēsuši.
Patika no mazotnes
Stāstu par copi un zivīm Aigaram, kā jau visiem copmaņiem, ir kaudzēm, bet mana interese šoreiz ir ielūkoties Aigara zivju ēdienu recepšu krātuvē. “Karjeru sāku ar ēdienu gatavošanu, vēl maziņš būdams. Biju pirmais palīgs mammai cienastu gatavošanā viesiem. Vidusskolas laikā mana mīļākā bija G. Lindes un H. Knobloha grāmata Labu apetīti!, kurā ceļojumu apraksti pa dažādām valstīm bija apvienoti ar ieskatu to virtuvēs.
Garšvielas pēc izjūtas, servēšanai rababera lapa
“Savā mājaslapā bez paša ēdienu receptēm liku arī veco laiku receptes – ar domu, lai nezūd aizmirstībā. Piemēram, pildīta līdaka, kuras gatavošana ir diezgan ķēpīgs darbs, toties rezultāts ir tā vērts. Kaucmindietes tādu gatavoja, arī vēl saimnieces krievu laikā, bet tagad ja nu vienīgi tādi entuziasti kā es,” pasmaida Aigars.
Gatavojot ēdienus, Aigars izmanto daudz garšvielu – ar tām viņa virtuvē pilni trīs plaukti – un pievieno tās pēc izjūtas. Protams, jāzina, kuras sader ar gaļas, kuras ar zivju ēdieniem. Zivīm vislabāk patīk draudzēties ar timiānu, rozmarīnu, koriandra sēklām.
Uzmanība tiek pievērsta arī ēdiena pasniegšanai – vasarā servēšanai izmanto rabarberu, dadžu, kļavu lapas. Savukārt kā piedeva gaļas, zivju ēdieniem labi iederas (ne)zāļu salāti. Tikai, lai sadabūtu ekoloģiski tīras (ne)zāles, pēc tām, viņaprāt, jābrauc uz laukiem. Kad vien sanāk, Aigars tā arī dara un cenšas sekot atziņai, ka cilvēkam jāēd tas, kas aug paša zemē.
Ideālas līdakas kotletes
- 500 g līdakas filejas
- 250 g cūkgaļas
- 150 g izmērcētas baltmaizes
- 200–300 ml piena
- 1 ola
- sīpols, ķiploks
- sāls, pipari, koriandrs
- augu eļļa vai cūku tauki
- milti panēšanai
Baltmaizei nogriež garoziņu (lai kotlešu masa būtu viendabīga un gaiša) un pārlej pienu. Kad maize izmērcēta, lieko pienu nospiež – maizes mīkstumam jābūt ap 150 g jeb 30% no līdakas daudzuma. Saujiņu maizes atliek malā.
Līdakas fileju, nospiesto baltmaizes mīkstumu, sīpolu un ķiploka daiviņu samaļ virtuves kombainā. Beigās caur gaļasmašīnu izlaiž atlikto maizes daudzumu, lai, kā saka, ar lētāko produktu izstumtu dārgāko – zivi.
Masai pievieno olu, sāli, svaigi maltus melnos piparus un ēdamkaroti augu eļļas vai cūku tauku, jo līdakas gaļa ir sausa.
Masu intensīvi maisa pāris minūšu, lai sastāvdaļas vienmērīgi sajaucas. Ideāli, ja pirms cepšanas to 2 stundas patur ledusskapī.
No masas veido vienāda lieluma kotletes Lai tām būtu brūna garoziņa, pirms likšanas uz pannas kotletes panē miltos. Cep no abām pusēm 4–5 minūtes līdz zeltainai krāsai.
