Vecais Jaunais gads ir rets vēsturisks fenomens, kas izveidojās laika skaitīšanas maiņas rezultātā.

Tradīcija atzīmēt Veco jauno gadu aizsākās līdz ar neatbilstību starp Jūlija (t.s. vecā stila) un Gregora kalendāru, pēc kura tagad dzīvo praktiski visa pasaule. 

Atšķirība starp šiem abiem kalendāriem ir 13 dienas. 

Veco jauno gadu turpina neoficiāli svinēt Armēnijā, Kazahstānā un Gruzijā. To atzīmē arī Maķedonijā, Rumānijā, Serbijā, Melnkalnē un dažos vāciski runājošajos kantonos Šveicē. 

Vecais jaunais gads iestājas pusnaktī no 13. uz 14. janvāri. 

Ziemas laiks.

Dažās valstīs svin divus jaunos gadus – pēc vecā un pēc jaunā stila.

Maķedonijā Vecā Jaungada dienā pie mājām kur ugunskurus, gatavo pitas maizi un vienā no tām paslēpj monētu. Tiek uzskatīts, ka cilvēks, kurš maizē atrod monētu, ir svētīts ar veiksmi visa gada garumā.

Pastāv arī tautas novērojumi saistībā ar šiem svētkiem. Agri no rīta gatavoja putru un īpaši sekoja tās vārīšanās procesam. Ja putra skrien ārā no katliņa, būs bēdas visai mājai. Ja putra ir izdevusies, tā jāapēd visa līdz pēdējai kripatiņai. 

Ja naktī no 13. uz 14. janvāri debesis ir skaidras un zvaigžņotas, būs liela raža.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.