Man pieder māja un šķūnīši Rēzeknes pilsētā. Kaimiņa šķūņa jumts ir tieši blakus mana šķūnīša jumtam, ir pat jumta pārkare. Lietusūdens no kaimiņa jumta tek uz manējā un to bojā, appludina un mērcē visu pagalmu. Rezultātā pūst visas būvju konstrukcijas, un krītas to vērtība. Vai tiešām man ir pienākums savākt visus notekūdeņus, arī kaimiņa? Kaimiņš atsakās ierīkot normālu lietusūdens noteku savam jumtam. Vai šādā situācijā vērts vērsties tiesā?Jautā Aleksandrīna Rēzeknē.

Atbildība par īpašumu – īpašniekam

Advokāts Artūrs Ševčuks atsaucas uz Civillikumu, kas paredz, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Šis likums arī nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums, baudot kādu labumu no lietas, nest arī ar šo lietu saistītos pienākumus, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītos izdevumus.

Nekustamā īpašuma īpašniekam (arī šķūnīša īpašniekam) ir pienākums uzņemties atbildību par īpašumu.

“Katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne tās lietotājiem. 

Tas nozīmē – kaimiņam ir pienākums nodrošināt, lai šķūnītis nerada apdraudējumu, zaudējumus vai kaitējumu citu personu īpašumam.

Turklāt tiesu praksē ir atzīts, ka būves īpašnieka tiesiskā pienākuma uzturēt ēku drošā stāvoklī neizpilde ir viens no zaudējumu priekšnoteikumiem. Proti, ja ēkas īpašnieks minēto pienākumu nepilda un tā rezultātā nodarīts zaudējums trešajai personai (arī kaimiņam), ēkas īpašniekam ir pienākums uzņemties par to atbildību,” skaidro advokāts.

Pienākums atlīdzināt zaudējumus un tiesības vērsties tiesā

Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. 

Ir aizliegta patvarīga lietas bojāšana. Attiecīgi gadījumos, kad nodarīti zaudējumi, katram, kas tos nodarījis, ir pienākums atlīdzināt. 

Ar jēdzienu "zaudējums" saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus un citas mantiski novērtējamas sekas.

Konkrētajā gadījumā ir izpildījušies visi trīs nosacījumi:

  • prettiesiska rīcība – patvarīga īpašuma bojāšana,
  • zaudējumu apmērs – īpašuma vērtības kritums,
  • cēloņsakarība – ja kaimiņš būtu ierīkojis notekas, netiktu nodarīti bojājumi īpašumam.

Pastāvot šiem apstākļiem, personai ir tiesības vērsties tiesā un celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

Iespēja nodibināt servitūtu

Servitūts ir lietu tiesība, kas apgrūtina lietu par labu kādai personai vai nekustamajam īpašumam, piešķirot servitūta tiesību lietot šo lietu noteiktā apjomā. Viens no šādiem servitūtiem ir notekas tiesība, tas ir, servitūts, kas dod tiesību novadīt ūdeni no savas ēkas jumta uz kaimiņa zemesgabalu gan nopilējumu veidā, gan pa caurulēm. 

Servitūtu var nodibināt trīs veidos: ar likumu, ar tiesas spriedumu vai ar līgumu.

“Konkrētajā gadījumā būtu izvērtējama iespēja vienoties ar otra īpašuma īpašnieku un noslēgt līgumu par servitūta nodibināšanu, uz kā pamata otram īpašumam par labu tiktu nodibināts servitūts. 

Proti, dabā fiziski tiktu izbūvētas ūdensnotekas, kas ierobežotu jūsu īpašuma bojāšanu. Vienlaikus, ievērojot to, ka īpašums būtu apgrūtināts ar servitūtu, līgumā būtu atrunājams arī tas, ka otra īpašuma īpašniekam ir pienākums jums ik mēnesi veikt attiecīgu maksājumu (par summu savstarpēji jāvienojas),” klāsta advokāts.

Apkopojot visu minēto, konkrētajā situācijā turpmākie soļi, advokāta ieskatā, būtu šādi:

  • nosūtīt pirmstiesas brīdinājumu par nodomu iesniegt tiesā prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu,
  • ja neizdodas vienoties un atrisināt strīdu bez tiesas iesaistes, celt tiesā prasību par zaudējumu atlīdzināšanu,
  • lai novērstu, ka arī turpmāk tiek nodarīti bojājumi (zaudējumi) nekustamajam īpašumam, nosūtīt paziņojumu par iespēju noslēgt vienošanos par servitūta nodibināšanu.

IELĀGO!

Lai piedzītu zaudējumu atlīdzību, prasītājam jāpierāda trīs konkrēti priekšnoteikumi jeb atlīdzināšanas pienākuma pamati: prettiesiska rīcība, zaudējumu apmērs un cēloņsakarība starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.

Ieteikums

Pirms prasības celšanas tiesā būtu vērts nosūtīt pirmstiesas brīdinājumu, lai jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu atrisinātu bez tiesas (kad otra puse gatava labprātīgi daļu zaudējumu atlīdzināt).