Manai mājai ir veci koka logi. Gar to vērtnēm velk aukstums. Kā efektīvāk siltināt pašu spēkiem? Jautā Rita Rīgā.

Nekas nav patīkamāk, ja ziemā telpas ir siltas. Lai tā būtu, jāparūpējas par logiem, tos pareizi nosiltinot. Tad mājās būs daudz omulīgāk. Ar tradicionālām un modernām tehnikām dalās būvgaldniecības restaurācijas meistars Jānis Mertens no Kuldīgas, kur ļoti daudziem senajiem koka logiem viņš devis otru elpu.

Trīs pamatprincipi

Lai novērtētu logu kvalitāti un pareizus siltināšanas veidus, jāpieaicina speciālists, kurš dos padomus. Ja logs ir sliktā tehniskā stāvoklī vai nepiegulst rāmim, iespējams, tas būs jārestaurē vai pat jānomaina.

Pietiekamas gaisa apmaiņas gadījumā uz koka logiem neveidosies kondensāts.

Sakārtotam vēsturiskam logam stikls rāmī jāiestiprina ar lineļļas ķiti, kas sastāv no lineļļas pernicas un krīta pulvera, veidojot hermētiski blīvētu savienojumu ar stiklu un rāmi, pa kuru iekštelpā neiekļūst aukstums. Ķite ir noturīgāka pret lietu, mitrumu, un to ir viegli krāsot. 

Uzklājot ķiti nedaudz arī uz stikla malas pie rāmja, veidosies labāka mitruma aizsardzība un uzlabosies ēkas energoefektivitāte. 

Stikls pie vibrācijas un trokšņiem neskanēs, kas arī mēdz notikt, ja stikls piegriezts nepareizi. 

Ja stikls rāmī ielikts ar koka līstītēm, kondensācijas gadījumā mitrums notek pa stiklu un nokļūst aiz līstes.

Sākumā šāds savienojums ir hermētisks, bet, kokam uzbriestot un sarūkot, līste kļūst vaļīga. 

Tādējādi mitrums var sabojājot pašu loga rāmi. Pie šādiem apstākļiem ilgtermiņā nepieciešama loga restaurācija.

Svarīgi novērtēt loga ģeometriju – spraugu izmēru starp vērtnēm, loga kārbu. Vajadzības gadījumā ģeometriju vajadzēs atjaunot, koriģējot vērtnes rāmī.

Jāpārbauda sprauga starp loga kārbu un ēkas konstrukciju, ko neviens nedara. Tā parasti ir paslēpta zem apmetuma vai koka apmalēm jeb aplodām, jau māju būvējot. Koka apmali var uzmanīgi noņemt, spraugu attīrīt no vecā pildījuma un aizpildīt no jauna. 

Situācija jānovērtē no abām loga pusēm. Vajadzības gadījumā jāatkaļ vecais apmetums. Tradicionāli spraugu aizpildīja ar lina vai kaņepju pakulām, ko izmērcēja ģipša un ūdens maisījumā. Spraugu nedrīkst pārpildīt, lai varētu notikt gaisa apmaiņa, pretējā gadījumā loga kārba sāks trupēt. Ja māja celta no koka, sēne var izplatīties un bojāt statnes.

Vecs un moderns nesader

Vecām mājām ļoti svarīga ir gaisa apmaiņa. Ja šādu māju nosiltina un ierīko pakešu logus, tiek nodrošināta energoefektivitāte, bet samazināta ventilācija. 

Mitruma bojājumi loga ailā, kurā ielikts pakešu logs. Gaisa apmaiņa nenotiek, rezultātā krāsa nolobās no rīģipša apdares.

Ceļot jaunu māju, to uzreiz ieplāno, jo būvniecības materiāli dažādos laikos atšķiras. Liels pluss vecām mājām – veicot nelielas darbības, var saglabāt siltumu, neietekmējot gaisa cirkulāciju, un pasargāt māju no trupes.

Tiek reklamēts – ieliekot pakešu logu, mājā ir mazi siltuma zudumi. Kopumā atšķirība būs neliela un maz jūtama. Jānis uzsver, ka jāmaina domāšana pret vidi, kādā dzīvojam, jo daudzi, kas dzīvo vecās mājās, ieliek pakešu logus un nosiltina fasādi, radot problēmas vēlāk. 

Mājās vienmēr ir mitrums, un jāvēdina telpas. Ja gaiss nemainās, tas paliek telpās un sagādā citas problēmas.

Porolona blīvēšanas lente jāmaina reizi gadā. Tā uzsūc vairāk mitruma, un to grūti tīrīt.

Visefektīvākā ir blīvgumija

Ap logu malām jāliek blīvgumija. Veikalos pieejamas dažādas krāsas, izmēra un formas jeb profila varianti. Vajadzīgais profils atkarīgs no spraugas izmēra aizvērtai vērtnei. 

Visefektīvākā ir blīvgumija.

Atšķiras arī to stiprināšanas veidi: līmējama, ko piestiprina ar iestrādāto līmlenti, vai iefrēzējama blīvgumija. Rāmī ar speciālu elektroinstrumentu izveido gropi, un gumiju tajā nofiksē.

Blīvgumiju liek tikai iekšējai loga vērtnei!

Ja pieliek ārējai vērtnei, dažādo gaisa temperatūru dēļ uz stikla veidosies kondensāts. Sprauga jeb kabata starp abām vērtnēm darbojas kā gaisa apmaiņas vieta. Ja ir vēdlogs, arī tam jāliek blīvgumija.

Blīvgumija jāmaina divus vai trīs gadus pēc uzlikšanas. Vietās, kur saule spīd vairāk, gumija saplaisās agrāk. Tā deformējas, sacietē, maina krāsu un nepilda savu funkciju.

Sākumā logs jāpārbauda, jo vaina var nebūt blīvgumiju trūkumā, bet gan kārbas iestrādē sienā.

Blīvgumiju liek tikai iekšējai loga vērtnei.

Īstermiņa risinājumi nekalpos

Logu spraugas mēdz aizdarīt ar lupatām, avīzēm vai citiem materiāliem, pāri uzlīmējot līmlenti. Tas aizturēs aukstumu uz neilgu laiku. Jāpievērš uzmanība, izvēloties līmlenti, lai, pavasarī to noplēšot, nenonāk līdzi krāsa. Līmlente jālīmē tikai iekšējam logam. Lai par to nebūtu jālauza galva, ieteicams ielikt blīvgumiju. Tad nebūs vajadzības pēc līmlentes.

Audums, ko mēdz likt starp abiem logiem, visu laiku atrodas mitrumā, rezultātā bojājot koksni, tāpēc starp logiem nevajadzētu neko likt.

Ja uz loga veidojas kondensāts pat pēc siltināšanas, tas nozīmē, ka mājās vai dzīvoklī ir slikta ventilācija.

Jāiegādājas pareizā līmlente

Veikalos nopērkama speciāla papīra līmlente logiem un durvīm, kas nebojā materiālu un ir noturīga pret mitrumu un aukstumu. Lai nopirktu pareizo, lūdz palīdzību pārdevējam!

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.