Par ritmisku Saules, Mēness vai zvaigžņu ceļu debesjumā sakām – tie lec un riet. Kustība notiek uz stāvzvaigžņu – zodiaku fona. Saulei vajadzīgs gads, lai izietu cauri 12 zvaigznājiem, Mēness savukārt apriņķo Zemi 27,32 dienās, vienlaikus izejot cauri visiem 12 zodiaka zvaigznājiem. Šī kustība ir pamats Marijas Tūnas izveidotajiem sējas kalendāriem, kas grupēti sakņu, augļu, lapu un ziedu, kā arī dārza darbiem nelabvēlīgajās dienās.
- Sakņu dienā (21.10.) apstrādā augsni. Novāc vēlos sakņaugus. Stāda kokus un krūmus.
- Ziedu dienās (22., 23.10.) norok dāliju, gladiolu un citu puķu sīpolus, kas vēl palikuši. Stāda pavasara sīpolpuķes.
- Lapu dienās (24., 25.10.) laista, ja nepieciešams. Novāc lapas no zāliena.
PADOMS
Vai nu klimata pārmaiņu rezultātā, vai citu no cilvēka darbības neatkarīgu procesu ietekmē tā vien liekas, ka veģetācijas periods pagarinās uz rudens rēķina. Ja pavasari ir auksti, tad rudeņi savukārt silti. Tas ļauj rudenī dārza darbus pastiept ilgāk, sekmīgi audzēt augus, kuri ienākuši no siltākām zonām ar nemainīgāku dienas garumu. Tam ir gan labās, gan ne tik labās puses. Ilggadīgie augi siltajos rudeņos nebeidz augt un nobriedināt dzinumus, kas ziemā var apsalt. Augsne ilgi turas silta, un tajā turpinās dzīvības procesi. Arī tam ir savas labās un sliktās puses. Labi darbojas mikro un makro organismi, kuru sūtība ir sadalīt atmirušās augu atliekas, savukārt kaitīgie organismi labi sagatavojas ziemošanai. Tomēr oktobra beigās atlikt pēdējos rudens darbus un cerēt uz klimata pārmaiņām, ka tās pagarinās veģetāciju, vairs nevajadzētu.