12 °C
Zodiakā pār ūdens spēkiem valda 3 zvaigznāji: Zivis, Vēzis un Skorpions, pār siltumu Auns, Lauva un Strēlnieks, pār gaismu Ūdensvīrs, Dvīņi un Svari, bet pār zemes spēkiem gādā Vērsis, Jaunava un Mežāzis. Tas arī veido dienu dalījumu.
Kad Mēness atrodas Zivs, Vēža vai Skorpiona zvaigznājā, ir lapu dienas, kurās valdošais elements ir ūdens. Raksturīgie laika apstākļi: mitrs, apmācies, miglains, iespējams lietus. Augi tajās labi uzņem ūdeni. Sējami un stādāmi lapu dārzeņi. Labas dienas zālāju un zaļmēslojuma augu sēšanai. Lapu dienās vāktais der tikai tūlītējam patēriņam, jo ražā ir daudz ūdens, kas veicina bojāšanos. Taču apgrieztie augi ātri ataug. Šī sakarība jāņem vērā, vācot skābenes svaigam patēriņam, šķinot lapu salātus un lociņus. Arī lapu dienā nopļautais mauriņš ātri ataugs un apcirptais dzīvžogs strauji salapos, tas jāņem vērā, zālīti appļaujot pirmo reizi, tāpat sākot veidot dzīvžogus. Lapu dienās ne visai labi izdodas piena pārstrādes produkti, maize un konditorejas izstrādājumi.
Ja Mēness atrodas Auna, Lauvas vai Strēlnieka zvaigznājā, kas atbildīgi par uguni un siltumu, ir augļu dienas. Raksturīgs silts laiks. Stādāmi augļu koki un ogulāji, sējami pākšaugi, graudaugi, eļļas augi, kā arī augļu dārzeņi. Labas dienas ražas vākšanai un pārstrādei. Augļu dienās vāktie augļi ir aromātiski, labi glabājas, izdodas ievārījumi, kompoti un sulas. Šajās dienās gatavotie skābējumi ir garšīgi, tie nebojājas un nepārskābst. Arī sēklas un graudi, kas vākti augļu dienās, labi žūst un nepelē. Vāc ne tikai augļus, bet arī rabarberu kātus, skābenes sālīšanai, kāpostus skābēšanai. Labi izdodas maize un konditorejas izstrādājumi, piena pārstrādes produkti, uzputeņi.
Par gaisu un gaismu savukārt gādā Ūdensvīrs, Dvīņi un Svari, to pārziņā ir ziedu dienas. Tām raksturīgs saulains un skaidrs laiks. Šajās dienās sēj un stāda puķes, vāc ārstniecības augus un puķu sēklas. Grieztie ziedi ilgi saglabāsies svaigi. Labi izdosies gatavotie ievārījumi un citi augļu un dārzeņu pārstrādes produkti. Labi žūs un smaržos pirtsslotas. Šajās dienās gan vajadzētu atturēties no augu laistīšanas, jo tie slikti uzņem ūdeni, kas var būt iemesls sēnīšu slimībām un gliemežu uzbrukumiem. Vārot ievārījumus un gatavojot konservus ziedu un augļu dienās, var samazināt cukura un sāls daudzumu. Labi izdosies maize, konditorejas izstrādājumi, piena pārstrādes produkti un saldie ēdieni. Sēšanai un stādīšanai piemērotākas būs Dvīņu un Svaru zvaigznāju kontrolētās ziedu dienas. Ūdensvīra kontrolētās labāk veltīt augu vākšanai.
Visbeidzot – Vērša, Jaunavas un Mežāža zvaigznāju pārziņā ir zemes spēki, un tad ir sakņu dienas. Tās mēdz būt vēsas un apmākušās. Labs laiks augsnes apstrādāšanai un ravēšanai. Stāda kartupeļus, sīpolus un ķiplokus, sēj bietes, burkānus, redīsus un citus sakņu dārzeņus. Novāc sakņaugus, lai tie nevīstu un nebojātos. Īstās dienas komposta gatavošanai un pārjaukšanai. Jaunavas zvaigznāja ietekmes laikā stādītais labi iesakņosies un augs. Ražu labāk vākt un nolikt uzglabāšanā Vērša un Mežāža sakņu dienās.
Saules un Mēness gaitas nozīme lauku darbos
Mēness, planētas un zvaigznes kustas un pārvietojas pa savām orbītām. Ticam vai ne, bet vairāk vai mazāk tas ietekmē mūsu dzīvi. Sējas un Ražas kalendāru sastādīšanas pamatprincipi pamatojas uz Saules un planētu gada kustības aprēķinu sistēmu, ko sauc par ģeocentrisko projekciju. Tajā par centru uzskata Zemi – atšķirībā no astronomijā pieņemtās heliocentriskās projekcijas, kurā par centru tiek pieņemta Saule. Šāds pasaules vērojums ir loģisks un saprotams. Augi, tāpat kā mēs, izjūt ritmiskās pārmaiņas kosmosā, kas izpaužas kā diena un nakts vai gadalaiku maiņa. Par Saules nozīmi parasti nešaubās neviens. Mēnesim savukārt tiek piedēvētas dažādas – gan pelnītas, gan izdomātas īpašības. Tā kā pavadonis atrodas Zemei vistuvāk un ir ar to saistīts, tam ir vislielākā un jūtamākā ietekme uz dzīvajiem organismiem. Kosmosā katram spīdeklim ir sava vieta un savs kustības ceļš un arī ietekme uz Zemes dzīvi. Tomēr jāapzinās, ka visums ir bezgalīgs. Lai gan pilnveidojas iespējas to izpētīt, nezināmā vēl ir daudz.
Par ritmisku Saules, Mēness vai zvaigžņu ceļu debesjumā sakām – tie lec un riet. Kustība notiek uz stāvzvaigžņu fona, ko sauc par zodiaku. Saulei vajadzīgs gads, lai izietu cauri 12 zvaigznājiem, tās ir veselas 365 dienas. Mēness savukārt apriņķo Zemi 27,32 dienās, vienlaikus izejot cauri visiem 12 zodiaka zvaigznājiem. To sauc par pavadoņa siderisko ciklu. Šī kustība ir pamats Marijas Tūnas izveidotajiem sējas kalendāriem, kas grupēti sakņu, augļu, lapu un ziedu, kā arī dārza darbiem nelabvēlīgajās dienās. Dienas piederību kādai no grupām nosaka Mēness atrašanās noteikta zodiaka zvaigznāja ietekmē. Pie šādiem secinājumiem nonākts, ilgstoši novērojot augu attīstību praktiskos izmēģinājumos.
Savukārt matēriju veido četri elementi: ūdens, uguns, gaiss un zeme. Katram elementam ir divas galvenās īpašības. Uguns ir karsta un sausa, zeme – sausa un auksta, ūdens ir auksts un mitrs, gaiss – mitrs un karsts. Katra parādība un lieta ir šo četru elementu sajaukums gan neorganiskajā minerālu pasaulē, gan dzīvajos organismos. Katrs no šiem elementiem raksturīgs arī kādai auga daļai: ūdens lapām, uguns augļiem, gaiss ziediem un zeme saknēm. Zodiakā pār ūdens spēkiem valda zvaigznāji. Katrs Mēness ceļojuma cikls zodiakā ilgst 27 dienas, 7 stundas un 4 minūtes, tā laikā pavadonis planētai četras reizes sūta ūdens, siltuma, gaismas un zemes spēkus. Tas atrodas katrā zvaigznājā 2 līdz 3 dienas.
| Mēness atrodas Zivs, Vēža vai Skorpiona zvaigznājā. | Lapu dienas | Valdošais elements – ūdens. |
| Mēness atrodas Auna, Lauvas vai Strēlnieka zvaigznājā. | Augļu dienas | Valdošais elements – uguns. |
| Mēness atrodas Ūdensvīra, Dvīņu vai Svaru zvaigznājā. | Ziedu dienas | Valdošais elements – gaiss. |
| Mēness atrodas Vērša, Jaunavas vai Mežāža zvaigznājā. | Sakņu dienas | Valdošais elements – zeme. |
Kurš kalendārs ir pareizs?
Pēc iepriekš aprakstītās metodes aprēķinātais Mēness ceļš zodiakā atšķiras no astrologu piedāvātā. Tas gandrīz katru gadu rada neizpratni un domstarpības starp kalendāru lietotājiem. Kurš tad ir pareizais? Pareizi ir abi, atšķiras tikai skatījumi. Kā jau minēts, izmantojot ģeocentriskās projekcijas metodi, Mēness, Saules un citu planētu ceļš zodiakā tiek aprēķināts pēc to stāvokļa debesīs, kāds būtu redzams no Zemes. Laiks, kad Mēness atrodas konkrēta zvaigznāja ietekmē, par dažām dienām atšķiras no astroloģisko kalendāru datiem. Lai būtu vieglāk saprast atšķirības, par pamatu ņemam apli, ko attiecīgi sadala 12 daļās, kas atbilst zvaigznāju skaitam. Zodiaka zīmju secība atbilst to stāvoklim debesīs, un astrologu kalendāros tās izvietotas vienmērīgi ik pēc 30°. Atbilstoši šiem posmiem arī tiek veikti aprēķini. Taču zvaigznāji nav vienāda lieluma, tāpēc atšķiras laiks, cik ilgi Mēness savā ceļā tajos uzturas.
Ja nosacīto apli, 360°, sadala atbilstoši zodiaka zvaigznājiem, tad Zemes konstelācijas (sakņu dienas) aizņem lielāko daļu – 110°; attiecīgi Mežāzim atvēlēti 28°, Vērsim 36°, Jaunavai 46°. Savukārt ūdens konstelācijām (lapu dienas) 90°, kur Zivīm 38°, Vēzim 21°, Skorpionam 31°. Uguns un siltuma konstelācijām (augļu dienas) 89°; attiecīgi Strēlniekam 30°, Aunam 24°, bet Lauvai 35°. Gaisa un gaismas konstelācijām (ziedu dienas) 71°, attiecīgi Ūdensvīram 25°, Dvīņiem 28°, bet Svariem tikai 18°.
Mēness ietekme
Pilnu Mēness ceļu ap Zemi sauc par sinodisko periodu, ko redzam un pazīstam kā četras Mēness fāzes – jaunu, augošu, pilnu un vecu. Perioda ilgums 29 dienas 12 stundas un 44 minūtes. Mēnesim riņķojot ap Zemi, apgaismotā un neapgaismotā puse redzama dažādās proporcijās. Jauns Mēness iestājas tad, kad pavadonis atrodas starp Zemi un Sauli, tad pret Zemi vērsta tā neapgaismotā puse un tas nav redzams. Septiņu dienu laikā tas kļūst arvien redzamāks un vakaros pie debesīm uzturas arvien ilgāk, iestājas pirmais ceturksnis, kas ilgst līdz piecpadsmitajai dienai, kad iestājas pilnmēness. Tajā laikā Mēness atrodas Saulei pretējā pusē, tāpēc tas ir labi redzams. Šajā laikā tas lec, Saulei rietot, un spoži spīd visu nakti. Šo periodu no jauna līdz pilnajam Mēnesim sauc par augošu mēnesi. Šajā laikā Mēness izliekums ir labajā pusē, un, novelkot svītru kreisajā pusē, veidojas mazais burts p (pieaugošs). Pēc pilnmēness tā redzamība atkal pakāpeniski samazinās, tas kļūst redzams nakts otrajā pusē un no rīta. Izliekums nu ir kreisajā pusē un veidojas mazais burts d (dilstošs). Pēc nedēļas iestājas pēdējais ceturksnis, ko sauc par vecu Mēnesi, un pavadonis atkal kļūst neredzams.
Zemes darbos Mēness fāzes ievērotas vienmēr, jo šī pavadoņa kustība ir labi redzama un dabas procesos arī jūtama.
Ir pieņemts un vēl joprojām dzīvs uzskats, ka tas, kam lietojamā daļa izaug virs zemes, jāsēj un jāstāda augošā, bet, ja zem zemes, tad dilstošā Mēnesī. Tam par pamatu ir Mēness kustības ietekme uz ūdeni. Vērojot norises dabā, zemkopji secinājuši, ka lietus biežāk sagaidāms augoša un pilnmēness laikā, kas ļauj sēklām labi sadīgt. Savukārt augsne vieglāk padodas apstrādāšanai laikā, kad Mēness dilst, tad sakņaugiem vieglāk augt blīvajā zemē.
Lai arī kā Mēness ietekmē mūsu dzīvi, tas tomēr pats nespīd, tikai atstaro Saules radīto gaismu. Tā ir galvenā zvaigzne, par kuras ietekmi uz Zemes dzīvi neviens nešaubās.
Mēness periodi
Katru mēnesi 27 diennaktīs Mēness debesjumā atkārto Saules gada ceļu. To sauc par lejupejošā un augšupejošā Mēness periodu jeb tropisko Mēnesi: aptuveni 14 dienas tas ir lejupejošs, bet nākamās 14 dienās – augšupejošs. Tā ir būtiska šī kalendāra sastāvdaļa, ko nevajadzētu jaukt ar dilstošu un augošu Mēnesi (sinodiskajā ciklā). Mēness redzamības laiks šajā ciklā palielinās un samazinās. Tas tāpat kā Saule paceļas gada sākumā virs horizonta arvien augstāk un augstāk, tad, atkal pagriežoties uz rudens pusi, slīd zemāk un zemāk. Tātad Mēness aug un dilst, iziet caur zodiaka zvaigznājiem, lec un riet, paceļas virs horizonta augstāk un zemāk. Visas šīs sarežģītās kustības laikā tas ietekmē procesus uz Zemes. Citiem vārdiem: Mēness ir lejupejošs tad, kad tā redzamais laiks pie debesīm no lēkšanas līdz rietam samazinās, savukārt attiecībā pret horizontu tas katru nakti nokāpj arvien zemāk. Šis periods sākas, Mēnesim pietuvojoties Dvīņu zvaigznājam, un ilgst, līdz tas ieiet Strēlnieka zvaigznājā. Šajā laikā augu sulas plūst lēni un vairāk koncentrējas pazemes daļā, tāpēc tie labi apsakņojas. Šis laiks tiek uzskatīts par piemērotāko stādīšanai, sēšanai, mēslošanai, spraudeņu spraušanai, zāles pļaušanai un dzīvžogu apgriešanai, kas tik ātri neataugs, kā arī augļu koku potēšanai un lietaskoku ciršanai. Savukārt pārstādītie augi labi iejutīsies jaunajā vietā un veidos spēcīgu sakņu sistēmu. Šis periods tiek saukts par sējas jeb stādāmo laiku. Mūsu, ziemeļu puslodē, tas parasti pavasarī sakrīt ar augoša Mēness laiku un pilnmēnesi, bet rudenī sākas veca un beidzas jauna Mēness laikā. Spīdeklis pie debesjuma atgādina apgāztu bļodu.
Kad Mēness ir sasniedzis Strēlnieka zvaigznāju, sākas tā ceļš augšup. Zemes pavadoņa spīdēšanas laiks pie debesīm no lēkšanas līdz rietam aizvien pieaug, attiecībā pret horizontu tas kāpj arvien augstāk. Šajā periodā Mēness ir augšupejošs. Augu sulas tad cirkulē strauji ar tendenci kāpt augšup. Visi spēki koncentrējušies virszemes daļās. Vienkāršoti izsakoties, tas ir ražas jeb vācamais laiks. Mēness pie debesīm atgādina bļodu, kuru var piepildīt. Šajā laikā ieteicams vākt augļus glabāšanai, griezt dzinumus spraudeņiem un potzariem, pļaut zāli ziemas lopbarībai, vākt ārstniecības augus. Vākums labi žūs, būs bagāts ar barības vielām un cukuriem. Labi izdosies ievārījumi, spiežot sulas, to iznākums būs lielāks un garša labāka.
Dvīņu un Strēlnieka zvaigznāji ir pagrieziena punkti starp krītošiem un kāpjošiem spēkiem, tāpēc nav nepārprotami pieskaitāmi pie vieniem vai otriem.
Zināšanai
Ir autori, kas saka, ka Mēnesim ir 7 veidi. Jauns, augošs, pilns, dilstošs, Mēness stāvoklis attiecīgā zodiaka zvaigznājā ir augšup vai lejupejošs. Nekad nav tā, ka tas ieņemtu tikai vienu no iepriekš minētajiem stāvokļiem. Atverot kalendāru, varam teikt, ka mūsu izvēlētajā datumā, piemēram, 2024. gada 1. janvārī, Mēness ir dilstošs, lejupejošs, atrodas Lauvas zvaigznājā un apogejā, ir augļu diena. Visas iepriekš aprakstītās parādības ir ritmiskas un atkārtojas katru gadu un katru mēnesi, protams, kombinācija katru reizi būs savādāka.
Saules ceļš visumā un tās ietekme
Zodiaka joslā Saules ceļš mērāms gada garumā. Skatoties no Zemes, katrā zvaigznājā tā atrodas aptuveni vienu mēnesi. Centrālo līniju, pa kuru tā kustas, sauc par ekliptiku. Tās ceļā nozīmīga ir atrašanās četros ekvinokcijas punktos, kad mainās astronomiskie gadalaiki. Pavasara un rudens ekvinokcijas punkti attiecīgi ap 21. martu un 23. septembri, vasaras – 22. jūnijā, bet ziemas – 22. decembrī.
Pārmaiņas dabā parasti sākas nedēļu vai pat divas agrāk. Ar Saules ieiešanu attiecīgajā ekvinokcijas punktā sākas astronomiskais gadalaiks. Reālajā dzīvē tas parasti jau ir sācies. Gadalaikiem mainoties, palielinās un samazinās dienas garums. No ziemas vidus līdz vasaras vidum Saule lec agri un noriet vēlu, bet gada otrajā pusē tās redzamība pakāpeniski saīsinās. Tāpat ar Saules atrašanos debesjumā – pavasarī tā ceļas arvien augstāk un augstāk, bet rudens pusē paceļas virs horizonta arvien zemāk. Katrā zodiaka zvaigznājā tā atrodas aptuveni mēnesi. Pie mums ziemas saulgriežos tā parasti atrodas Strēlnieka, bet vasaras saulgriežos – Dvīņu zvaigznājā. Ziemā un pavasarī tai piemīt kāpjošs spēks, kas nozīmē augšanu, ziedēšanu, pieņemšanos spēkā. Savukārt gada otrajā pusē tai piemīt lejupejošs spēks. Vasaras un rudens spēki nozīmē briedumu, ražu un atpūtu.
Saules sistēmas planētu kustības ietekme
Attiecībā pret zodiaku kustas arī pārējās Saules sistēmas planētas. Tas veido sarežģītu sistēmu, kura – gribam to atzīt vai ne – ietekmē arī mūsu dzīvi. Taču kosmosā ir nobīdes un samezglojumi. Tie ietekmē Zemes dzīvi, izjaucot organismu ierastos ritmus. Astronomi šīs parādības aprēķina kopš seniem laikiem un brīdina cilvēci par iespējamām briesmām, ko tas var izsaukt. Novirzes rada aptumsumi, Mēness pietuvošanās Zemei, planētu aizklāšanās, debess ķermeņu orbītu krustošanās, tā saucamās mezglu dienas. Kalendārā šīs dienas iezīmētas kā dārza darbiem nelabvēlīgas.
- Augu augšanu un attīstību nelabvēlīgi ietekmē Saules un Mēness aptumsumi, arī tad, ja tie nav redzami mūsu puslodē. Tad sētie un stādītie augi slikti attīstās, plaisā, veido sugai un šķirnei neraksturīgas formas. Vāktās sēklas slikti glabājas, un tām ir pazemināta dīdzība.
- Orbītas, pa kurām kustas debess ķermeņi, ir elipses, tātad attālumi līdz Zemei mainās. Mēness atrašanos tālākajā punktā sauc par apogeju (Ag). Nav novērots, ka tas augu dzīvi ietekmētu īpaši nelabvēlīgi. Ir autori, kas apgalvo, ka tajā laikā stādītajam esot tendence stiepties garumā, augi it kā atraujoties no zemes, līdz ar to esot neizturīgi un varot sakrist veldrē, koki izgāzties ar visām saknēm. Pagaidām nevar to ne noliegt, ne apstiprināt. Ja apogejs sakrīt ar sakņu un lapu dienām, tad attiecībā uz augiem tām ir ziedu dienām raksturīgas īpašības.
- Savukārt Mēness pietuvošanos Zemei sauc par perigeju (Pg), kas augus ietekmē nelabvēlīgi. No sēšanas un stādīšanas tad vajadzētu atturēties, jo augi veidojas vārgi un kropli. Laistīšana perigeja laikā var veicināt sēnīšu slimību attīstību. Ilggadīgie augi pēc apgriešanas slikti ataug un nīkuļo. Vāktā raža un sēklas slikti glabājas. Taču nezāļu ierobežošanai ar mehāniskām metodēm īstais laiks, ja vien pietiek spēka. Perigeja laikā arī cilvēki jūtas saguruši.
- Tajās 27,3 dienās, kuru laikā Mēness apriņķo Zemi, tas divas reizes šķērso Saules ceļu (ekliptiku) tieši pretējās pusēs. Šos krustpunktus astronomi sauc par Mēness mezgliem. Tos dala augšupejošā un lejupejošā Mēness mezglos. Šos procesus parasti neredz, taču mezglu fāzes saistās ar enerģijas zudumiem. Šajās krustpunktu dienās sētie augi slikti dīgst, ir neizturīgi pret slimībām, veidojas zema un nekvalitatīva raža.
Arī no ražas vākšanas un pārstrādes nelabvēlīgajās dienās vajadzētu atturēties. Ja tas nav iespējams, precīzi jāievēro tehnoloģija.
- Augu augšanu nelabvēlīgi ietekmē arī Mēness fāžu maiņa no veca uz jaunu, ko tautā sauc par tukšo Mēnesi. Tā laikā neiesaka sēt un stādīt, bet apstrādāt augsni nezāļainos laukos, ravēt un cirst uzmācīgos krūmus, lai tie tik ātri neataugtu – to gan var.
Viss iepriekš aprakstītais attiecas arī uz pārējām Saules sistēmas planētām. Laiki, kad tās ir aizklājušās vai atrodas mezglu punktos, iekļauti šī gada kalendārā kā nelabvēlīgās dienas.
Aptumsumi 2024. gadā
- Pusēnas Mēness aptumsums 25. martā (Latvijā nebūs redzams).
- Pilns Saules aptumsums 8. aprīlī (Latvijā nebūs redzams).
- Daļējs Mēness aptumsums 18. septembrī (Latvijā būs redzama lielākā daļa aptumsuma).
- Gredzenveida Saules aptumsums 2. oktobrī (Latvijā nebūs redzams).
Gadalaiki 2024. gadā
- Pavasara sākums (ekvinokcija) 20. martā 5.07
- Vasaras sākums (saulgrieži) 20. jūnijā 23.51
- Rudens sākums (ekvinokcija) 22. septembrī 15.44
- Ziemas sākums (saulgrieži) 21. decembrī 11.21
- Zeme perihēlijā (vistuvāk Saulei) – 3. janvārī 3:00
- Zeme afēlijā (vistālāk no Saules) – 5. jūlijā 8:00
Gadalaiku sākumu nosaka Saules atrašanās noteiktos debess sfēras punktos – pavasara punktā, vasaras saulgriežu punktā, rudens punktā un ziemas saulgriežu punktā.
Mēness atrašanās lejupejošā un augšupejošā mezglā
- 10.01. 9h Augšupejošs Mēness
- 23.01. 6h Lejupejošs Mēness
- 6.02. 19h Augšupejošs Mēness
- 19.02. 11h Lejupejošs Mēness
- 5.03. 4h Augšupejošs Mēness
- 17.03. 16h Lejupejošs Mēness
- 1.04. 12h Augšupejošs Mēness
- 14.04. 2h Lejupejošs Mēness
- 28.04. 18h Augšupejošs Mēness
- 11.05. 11h Lejupejošs Mēness
- 25.05. 23h Augšupejošs Mēness
- 7.06. 20h Lejupejošs Mēness
- 22.06. 5h Augšupejošs Mēness
- 5.07. 3h Lejupejošs Mēness
- 19.07. 14h Augšupejošs Mēness
- 1.08. 9h Lejupejošs Mēness
- 15.08. 23h Augšupejošs Mēness
- 28.08. 14h Lejupejošs Mēness
- 12.09. 5h Augšupejošs Mēness
- 24.09. 20h Lejupejošs Mēness
- 9.10. 13h Augšupejošs Mēness
- 22.10. 3h Lejupejošs Mēness
- 5.11. 20h Augšupejošs Mēness
- 18.11. 13h Lejupejošs Mēness
- 3.12. 0h Augšupejošs Mēness
- 15.12. 22h Lejupejošs Mēness
- 30.12. 8h Augšupejošs Mēness
