15.7 °C
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu Ostravā sāka ar smagu uzvaru 5:4 papildlaikā pret Poliju, savukārt otrajā mačā vakar pret Franciju arī tika izcīnīta uzvara papildlaikā ar 3:2.
Emocijas ņem virsroku
Polija, kas elites divīzijā atgriezās pēc 22 gadu pārtraukuma, izrādīja negaidīti sīvu pretestību un bija tuvu sensacionālai uzvarai. Latviju izglāba pirmās maiņas uzbrucēji Kaspars Daugaviņš un Rodrigo Ābols, kapteinim iemetot divas ripas, arī uzvaru nesošo papildlaikā, bet Ābolam 1+1, pretinieku vārtsargu Džonu Mareju (amerikānis ar Polijas pasi) pārspējot mazākumā. Vēl Latvijas labā vārtus guva aizsargs Roberts Mamčics, kuram tie bija pirmie pasaules čempionātos, un Rihards Bukarts. Poļi trīs no četrām ripām Elvja Merzļikina vārtos iemeta pēc sev ļoti veiksmīgiem rikošetiem. "Pirmā spēle vienmēr ir īpaša, zini, ka jāvinnē, bet emocijas traucē. Sākumā mums bija par daudz kustības, vajadzēja nospēlēt mazliet aukstasinīgāk, bet mēs gribējām mesties virsū, atņemt ripu. Tomēr puiši malači, parādīja raksturu. Tikām sveikā ar zilumu, bet uzvara paliek uzvara.
Viennozīmīgi zinu, ka mums ir jāspēlē labāk un mēs varam spēlēt labāk. To esam parādījuši arī treniņos, ka mēs to varam, tāpēc šo maču norakstīsim uz pirmo uztraukumu,"
uz starta drudzi norādīja galvenais treneris Harijs Vītoliņš, ar smaidu piebilstot, ka sirmu matu viņam vairāk nav kļuvis, jo bagātajā trenera pieredzē šī nav pirmā tāda spēle. Daļa no diviem izcīnītajiem punktiem pienākas arī Latvijas izlases videotrenerim Pēterim Gromam, kurš pēc sākumā neieskaitītajiem trešajiem gūtajiem vārtiem devis ziņu treneru soliņam, lai tie pieprasa tiesnešiem video caurskatīšanu. "Pēteris labi nostrādāja. Viņam palīdzēja tas, ka pēc pirmās dienas bija lielas diskusijas par ieskaitītiem vāciešu un neieskaitītiem čehu vārtiem. Vēl pirms spēles, kad nāca tiesneši, Pēteris tieši diskutēja par momentiem, kam jāpievērš uzmanība, jo šādos brīžos visu izšķir sekundes simtdaļas. Pēteris labi nostrādāja," vienu no saviem palīgiem slavēja Vītoliņš.
Notrīcēja sirsniņa
Par labāko Latvijas izlasē pirmajā spēlē atzina Rodrigo Ābolu, kurš vienā no mača epizodēm pamatīgi iebelza līnijtiesnesim gandrīz pa seju. Šoreiz viss beidzās bez sankcijām, taču uztraukums bijis liels. "Sirds trīc joprojām," pēc mača par šo epizodi atzina Ābols, kurš tiesnesim trāpījis netīšām.
"Polis mani turēja aiz apkakles, es neko neredzēju un mēģināju trāpīt pa viņa roku. Kad pats pacēlu galvu, līnijnieks jau stāvēja ar atgāztu galvu. Simt reizes atvainojos viņam uzreiz, vēl simt reizes atvainojos pēc tam.
Redzēs, kas tālāk notiks," uzbrucējs vēl baidījās, ka sods par šādu rīcību var sekot arī pēc spēles. Ābols uzslavēja arī pretiniekus. "Visas uzslavas poļiem, kuri šo uzvaru mums padarīja ļoti grūtu. Viņi spēlēja diezgan cieši, mēs līdz galam to nerespektējām. Jā, var teikt, ka viņiem palīdzēja rikošeti, bet, ja paskatās uz tiem goliem, tad ir iemesli, kāpēc mēs vispār līdz tādām situācijām nonācām. Tas ir jālabo, un domāju, ka mēs izdarīsim secinājumus. Bijām noskaņojušies, bet poļi iznāca pārliecinoši, gaidījām, ka viņi mazliet vairāk atkāpsies, bet tā nebija. Mēs pirmās 40 minūtes pārāk prātīgi spēlējām un nevarējām dabūt pārsvaru, zaudējām ripas, tās lēca pār nūju," smagā sākuma iemeslus meklēja Rodrigo Ābols, kurš uzvaras vārtu guvumam atdeva filigrānu piespēli Daugaviņam.
Mocības arī pret francūžiem
Pret Franciju Latvija sāka labi, taču Mārtiņam Dzierkalam neizdevās trāpīt no labām pozīcijām. Pavisam citu pavērsienu spēle ieguva 16. minūtē, kad, Latvijai jau esot mazākumā, Oskars Batņa iesita pretiniekam pa rokām, bet tiesneši to traktēja kā dūrienu, uzbrucējam piešķirot 5+20 soda minūtes un aizsūtot uz ģērbtuvēm. Francūži lielo vairākumu izmantoja, pēc Stefana da Kostas metiena ripai Merzļikina vārtos ielidojot pēc nu jau kārtējā rikošeta – 0:1. Otrajā periodā Latvijai bija divas vairākuma iespējas, taču vienā no tām tuvāk vārtu guvumam bija pretinieki.
Trešajā periodā vārtus guva Rodrigo Ābols un Roberts Bukarts, bet pagarinājuma pirmspēdējā sekundē panākumu Latvijai izrāva Kaspars Daugaviņš.
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
Batņa: Galvenais, ka ir uzvara
- Oskars Batņa: Man grūti pateikt, kāpēc uzvara nāca tik smagi. Pirmā spēle vienmēr ir sarežģītākā, par daudz emociju. Zinājām, ka viegli nebūs, jo šī tomēr ir elites grupa un vāju komandu te nav. Poļi ir mērķtiecīgi, cīnījās, un viņiem sakrita ļoti veiksmīgas ripas, tāpēc mums bija diezgan jāpasvīst, lai izvilktu šo spēli. Pirmajā periodā likās, ka skrienam par daudz un ne tik daudz domājam, kā spēlēt. Pārtraukumā mēģinājām nomierināties un tālāk spēlēt ar galvu. Galvenais, ka ir uzvara, taču te vieglu spēļu nebūs, vienalga kāds pretinieks nāk pretī. Mums jābūt gataviem.
- Kaspars Daugaviņš: Poļi labāk turēja ripu, labāk uzbruka, viņi labāk saspēlējās un tika atalgoti ar veiksmi. Paldies dievam, mums ģērbtuvē nebija nekādas panikas, jo tas būtu pats sliktākais. Mums sākumā kājas skrēja tik ātri, ka galva brīžiem netika līdzi. Tādās situācijās ne tikai hokejā, bet arī dzīvē māca nekrist panikā, un mums tas izdevās, nomierinājāmies un kaut kā izvilkām maču. Jā, tabulā punkts ir zaudēts, bet mēs esam priecīgi par izcīnītajiem diviem punktiem. Poļi nepārsteidza, pērn ar viņiem aizvadījām pārbaudes maču un spēle bija tāda pati kā šī, tikai toreiz dabūjām iekšās. Beigās spēlējām vienkāršāk, un tāpēc tie goli iekrita, bet, pieturot ripu, nekas nestrādāja, jo mūsdienu hokejā viss nāk tikai ar darbu.
