Mūrniece: Nav pamata piemērot sankcijas Izraēlai par pašaizsardzību

Izraēlai ir visas tiesības aizstāvēties, un aizstāvēšanās gadījumā sankcijas pret to nebūtu piemērojamas, vērtēja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, komentējot Zviedrijas un Nīderlandes aicinājumu Eiropas Savienībai (ES) noteikt sankcijas Izraēlai un palestīniešu kustībai "Hamās" Gazas joslā notiekošā kara dēļ.

Saskaņā ar Mūrnieces teikto, sankcijas pret Izraēlu nav pamatotas, jo valstij ir pilnas tiesības uz pašaizsardzību, īpaši ņemot vērā 7.oktobra teroraktus. Viņa apmeklējusi Izraēlu, kur klātienē redzējusi uzbrukuma vietas un dokumentālos materiālus, kas atspoguļo notikušo - tie esot bijuši šausminoši un emocionāli smagi.

Mūrniece bijusi arī "Nova" festivāla norises vietā, kur uzbrukuma brutalitāte atklājusies visā tās nežēlībā. Viņas ieskatā, uzbrucēji pazinuši daļu no upuriem, jo daži no viņiem iepriekš strādājuši tur - tas liecina par īpašu nežēlību un barbarismu, kas šajā uzbrukumā izpaudies.

Joprojām daļa cilvēku nav atgriezti, un situācija paliek sāpīga, piebilda Mūrniece.

Izraēlas tiesības uz aizsardzību esot neapstrīdamas, un, kā norāda Mūrniece, "Hamās" organizācija gan ir cietusi, taču tās ideoloģiskās saknes joprojām saglabājas.

Jau ziņots, ka Zviedrijas un Nīderlandes ārlietu ministri vēstulē ES augstajai ārlietu pārstāvei Kajai Kallasai aicina noteikt mērķsankcijas Izraēlas valdības ministriem un ebreju kolonistiem, kā arī jaunas sankcijas "Hamās" politiskajai vadībai.

Ministri arī pieprasa apturēt ES un Izraēlas asociācijas līguma komerciālās sadaļas darbību, kas ļauj brīvu tirdzniecību vairākās nozarēs, arī rūpniecībā un lauksaimniecībā.

Šo jautājumu paredzēts apspriest ES ārlietu ministru sanāksmē Kopenhāgenā sestdien.

Vēstulē, kas datēta ar 27. augustu, atgādināts, ka ir "steidzami jānosaka mērķsankcijas Izraēlas ekstrēmistiskajiem ministriem, kas veicina nelikumīgas apmetņu aktivitātes un aktīvi strādā pret sarunu ceļā panāktu divu valstu risinājumu, un ka ir nepieciešamas papildu sankcijas vardarbīgiem kolonistiem".

Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmera Stenergarda jau kopš maija aicinājusi noteikt sankcijas galēji labējiem ministriem Izraēlas valdībā, kas mudinājuši uz Rietumkrasta teritoriju aneksiju.

Ceturtdien viņa Zviedrijas sabiedriskajam radio SR sacīja, ka mērķis ir grūtību radīšana ministriem, kas vadījuši kampaņu par ebreju apmetņu paplašināšanu.

Kaspars Veldkamps pagājušajā nedēļā atkāpās no Nīderlandes ārlietu ministra amata pēc tam, kad Nīderlandes kabinets nespēja vienoties par jaunām valsts sankcijām Izraēlai par tās taktiku karā.

Viņa vietā stājies Rubens Brekelmanss.

Vēstulē Stenergarda un Brekelmanss lūdza ES ārlietu dienestu iesniegt papildu priekšlikumus par veidiem, kā palielināt spiedienu uz "Hamās", kas ir pie varas Gazas joslā.

Šis ekrānuzņēmums no video, ko 2025. gada 1. augustā publicējis palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" bruņotais spārns, rāda izraēliešu ķīlnieku Eviataru Dāvidu, kurš izskatās novārdzis un nepietiekami barots. Dāvids, kuram gūstā apritēja 24 gadi, tika nolaupīts "Hamās" uzbrukuma laikā 2023. gada 7. oktobrī.

Foto: Publicitātes