Oglekļa emisiju kvotas — Eiropas zaļā kursa dārgākais, bet ietekmīgākais instruments

Par to, ka Zaļais kurss ir viena no Eiropas Savienības svarīgākajām politiskajām izvēlēm, dzirdējuši būs daudzi. Taču, iespējams, daudzi nezina, ka svarīgākais instruments, ar kuru tiek īstenotas Zaļā kursa idejas Eiropā, ir oglekļa emisijas kvotas.

Liekas izmaksas?

Ap gadsimtu miju Eiropa sāka apjaust, ka ir pārāk atkarīga no importētiem fosilajiem energoresursiem – naftas un gāzes – un jebkura ģeopolitiska krīze, kas izraisa šo resursu cenu celšanos, dod smagu triecienu ES dalībvalstu ekonomikām. Vienlaikus arvien skaļākas kļuva to balsis, kas aicināja uz aktīvu rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanā. Un tā nu 2005. gadā tika ieviesta Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), kuras mērķis ir mazināt Eiropas atkarību no fosilā kurināmā un risināt klimata pārmaiņu problēmas.

Sistēma nosaka kopēju atļauto CO2 izmešu apjomu katru gadu, kur katrai tonnai CO2 izmešu atbilst viena kvota. Sākumā daļa kvotu tika piešķirta bez maksas, bet daļa bija jāpērk tirgū. Taču ar katru gadu pieejamo kvotu daudzums tiek mazināts, kas tās padara arvien dārgākas un stimulē uzņēmumus, kam tās vajadzīgas, meklēt citus, ilgtspējīgākus risinājumus. Tas arī ir visas šīs sistēmas galvenais mērķis – motivēt uzņēmumus pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem un ieviest jaunas tehnoloģijas, tādā veidā samazinot oglekļa emisiju daudzumu un padarot ekonomiku neatkarīgāku no importētajiem fosilajiem resursiem.

Par kvotām iekasētā nauda atgriežas dalībvalstu ekonomikā. Daļa līdzekļu tiek novirzīti īpašā Klimata fondā, piemēram, ar ETS2 ieviešanu tiek veidots Sociālais klimata fonds – šie līdzekļi paredzēti atbalstam ekonomiski ievainojamākajām iedzīvotāju grupām, kuras ietekmēs enerģijas cenu pieaugums. Vēl daļa tiek novirzīta industrijas dekarbonizācijai un klimatam draudzīgu risinājumu atbalstam. Neskatoties uz to, ka līdzīgas oglekļa kvotu tirdzniecības sistēmas ieviestas tādās valstīs kā Ķīna, Dienvidkoreja, Kanāda, Jaunzēlande, Kazahstāna, Austrālija, dažos ASV štatos (piemēram, Kalifornijā) un Lielbritānijā, pastāv nopietnas bažas par to, kā oglekļa kvotu radītais enerģijas sadārdzinājums ietekmēs Eiropas Savienības valstu ražojumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos. ""Eiropas Savienība ļoti labi apzinās, ka emisijas kvotu sistēma rada īstermiņa izmaksas, bet ilgtermiņā tās ir investīcijas pašu ekonomikā. Samazinot atkarību no importa fosilā kurināmā, nauda paliek mūsu ekonomikā – attīstās vietējā energoresursu ražošana, uzlabojas energoapgādes drošība un tiek stiprināts klimata ilgtspējas aspekts. Tādējādi mērķis nav tikai klimata uzlabošana, bet arī drošības un ekonomikas stiprināšana, kā arī veselīgāka vide," skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos Olga Bogdanova.

Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos Olga Bogdanova: "Eiropas Savienība ļoti labi apzinās, ka emisijas kvotu sistēma rada īstermiņa izmaksas, bet ilgtermiņā tās investīcijas pašu ekonomikā. Samazinot atkarību no importa fosilā kurināmā, nauda paliek mūsu ekonomikā – attīstās vietējā energoresursu ražošana, uzlabojas energoapgādes drošība un tiek stiprināts klimata ilgtspējas aspekts."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

40% elektrības pašizmaksas

Oglekļa emisijas kvotu radītos efektus ļoti labi var saskatīt elektrības cenās. Latvijas lielākais enerģētikas uzņēmums "Latvenergo" ETS sistēmā piedalās jau no paša tās darbības sākuma. "Sākumā tas bija vairāk kā iepazīšanās un pielāgošanās process, jo sākotnēji tika piešķirts salīdzinoši daudz bezmaksas emisiju kvotu. Arī pašlaik mēs vēl saņemam daļu šo bezmaksas kvotu, tomēr jau no paša sākuma bija skaidrs, ka šo kvotu apjoms ar katru gadu samazināsies. Praksē mēs jau no pirmajām dienām bijām spiesti pirkt daļu emisiju kvotu un domāt par emisiju samazināšanu," stāsta "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis. "Emisiju kvotu izmaksas tieši palielina mūsu ražošanas izmaksas. Dedzinot gāzi, rodas emisijas, par kurām jāiegādājas kvotas, un šobrīd kvotu cena ir apmēram 70 eiro par tonnu. Aptuveni 40% no elektrības pašizmaksas Latvijā šobrīd veido tieši emisiju kvotu izmaksas – tas būtiski sadārdzina elektrību."

Interesants oglekļa kvotu radītais aspekts ir tas, ka ne visi tās radītie efekti ir negatīvi. 

"Emisiju kvotu izmaksas pasliktina mūsu konkurētspēju salīdzinājumā ar bezemisiju tehnoloģijām, piemēram, atjaunojamajiem energoresursiem un atomstacijām, kurām šādu izmaksu nav. 

Savukārt, salīdzinot ar "netīrākām" elektrostacijām, piemēram, ogļu vai degslānekļa stacijām, kādas darbojas Igaunijā, mums ir zināmas konkurences priekšrocības, jo mūsu izmantotā tehnoloģija ir tīrāka. "Vienas megavatstundas gāzes sadedzināšana rada aptuveni 0,2 tonnas CO2. Lai saražotu vienu megavatstundu elektrības, vidēji jāpatērē divas megavatstundas gāzes. Tātad aptuveni 40% elektrības pašizmaksas lielumu veido kvotu cena. Savukārt Igaunijā darbojas divas degslānekļa stacijas, kurās CO2 emisijas ir ievērojami lielākas, bet pati ražošanas tehnoloģija ir mazāk efektīva. Šādās stacijās kvotu izmaksas uz vienu megavatstundu elektrības ir divarpus reizes lielākas nekā dabasgāzes stacijām. Tas nopietni ietekmē šo staciju konkurētspēju un kopējo elektrības tirgu," saka Ločmelis.

"Latvenergo" vides un klimata eksperte Zane Rupenheite skaidro, ka emisiju kvotu izmaksas liek uzņēmumam arvien aktīvāk ieguldīt bezemisiju tehnoloģijās. "Mēs plānojam turpināt ieviest bezemisiju tehnoloģijas gan siltumapgādē, gan elektroenerģijas ražošanā, kā arī vairāk izmantot elektrību šajos procesos. Tas viss ir centieni saglabāt konkurētspēju un samazināt izmaksas, pielāgojoties emisiju kvotu politikai un tirgus prasībām."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Katrā ziņā oglekļa kvotas nav būtiski ietekmējušas "Latvenergo" konkurētspēju un spēju pelnīt. Varētu arī teikt, ka "Latvenergo" gadījumā kvotas sasniedz deklarēto mērķi un spiež uzņēmumu kļūt "zaļākam". "Latvenergo" vides un klimata eksperte Zane Rupenheite skaidro, ka uzņēmums pēdējos gados pērk jau gatavus saules parkus un iegulda vēja parku attīstībā, kas ļauj palielināt no atjaunojamiem resursiem saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas proporciju uzņēmuma bilancē. "Mēs plānojam turpināt ieviest bezemisiju tehnoloģijas gan siltumapgādē, gan elektroenerģijas ražošanā, kā arī vairāk izmantot elektrību šajos procesos. Tas viss ir centieni saglabāt konkurētspēju un samazināt izmaksas, pielāgojoties emisiju kvotu politikai un tirgus prasībām," skaidro Z. Rupenheite.

Bumba un aizdedzināts deglis

Krietni vairāk satraukts par emisiju kvotu efektiem tautsaimniecībā ir "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons. Arī šis uzņēmums piedalās ETS sistēmā jau no pirmsākumiem, taču pagaidām oglekļa kvotas vēl nepērk – tam pietiek ar piešķirtajām bezmaksas kvotām. Taču 2027. gadā kvotas būs jāsāk pirkt par naudu arī "Rīgas siltumam", un tas ietekmēs siltuma cenas Rīgā. "Pagaidām es vēl nesauktu oglekļa kvotas par bumbu ar laika degli, kā to daži mēdz darīt, jo 2027. gadā tās siltuma megavata cenu ietekmēs nedaudz. Pieņemot, ka kvotu cena būs apmēram tāda pati kā šobrīd, ietekme būs kādi padsmit santīmi uz megavatstundu siltuma, jo mums vēl būs diezgan daudz uzkrāto bezmaksas kvotu. 

Taču 2027. gadā tiks aizdedzināts bumbas deglis, kas nonāks līdz bumbai 2034. gadā – šajā gadā tiks pārtraukta bezmaksas kvotu piešķiršana. 

Un šajā brīdī gan kļūs kritiski svarīgi, ko Latvijas valsts ir darījusi enerģētikas zaļināšanai. Situācijas attīstībā ir daudz nezināmu un grūti prognozējamu faktoru, taču var pieņemt, ka, ja saglabājas tāda situācija kā šobrīd, tad 2034. gadā siltumenerģijas cenas Rīgā kvotu dēļ var pieaugt par apmēram 15 eiro par megavatstundu," skaidro I. Pētersons. "Savukārt, ja savlaicīgi pieņemsim stratēģiskos lēmumus un investēsim attīstībā, cenu pieaugums varētu būt trīs reizes mazāks." Jāatgādina, ka siltumu tarifu projektā, kas iesniegts 2025./2026. gada ziemai, siltumenerģijas tarifu piedāvāts noteikt 83,01 eiro/MWh. Pētersons uzskata, ka Latvijas rīcībā ir visas iespējas nepieļaut tik radikālu siltuma cenu pieaugumu, taču vajadzīgi izšķirīgi stratēģiski lēmumi par to, kurā virzienā attīstīties, apņēmīga politika un gatavība šo gadu laikā investēt vairākus simtus miljonu eiro."

"Katrs gads, kuru kavējam nepieņemtu stratēģisko lēmumu dēļ, mums nākotnē dārgi maksās siltumenerģijas cenās. "Rīgas siltums" viens pats nespēj to atrisināt – valstij jāpieņem lēmums, kuru alternatīvās degvielas veidu attīstīsim, un valsts mērogā jāveicina šīs degvielas ražošana," uzskata "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Foto: Timurs Subhankulovs/"Latvijas Avīzes" arhīvs / Latvijas Mediji

Nākotnes bažas

Siltuma cenu pieaugums oglekļa kvotu dēļ Rīgā un citās pilsētās nebūt nav vienīgās nākotnes bažas. 2027. gadā spēkā stāsies ETS2 sistēma, kas attieksies arī uz auto degvielu. Tiek paredzēts, ka tas izraisīs krasu degvielas cenu pieaugumu, piemēram, par 19 eirocentiem tikai 2027. gadā vien. KEM cer mīkstināt šo pieaugumu ar biodegvielas ražošanas attīstību. "Biodegvielas īpatsvars Latvijā pašlaik ir tikai 1,4% no degvielas apjoma. Salīdzinājumam – Zviedrijā tas ir virs 33%. Ja biodegvielu īpatsvars Latvijā pieaugs un tiks ieviesti citi efektivizācijas pasākumi, degvielas cenām nevajadzētu kāpt tik strauji," saka KEM valsts sekretāra vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos Olga Bogdanova. Taču skeptiķi apšauba, ka tik straujš biodegvielas ražošanas apjoma pieaugums Latvijā ir iespējams.

Pastāv arī otras bažas – lai gan šobrīd biomasas jeb šķeldas dedzināšana tiek uzskatīta par bezemisiju tehnoloģiju un šķeldas katlumājām kvotas jāpērk nav, nākotnē situācija var mainīties. "Ja skatāmies no ķīmiskā viedokļa, biomasas kurināšana rada krietni vairāk CO2 izmešu nekā gāze, apmēram ogļu termoelektrostaciju līmenī. Taču pastāv liels risks, ka nākotnē arī biomasu apliks ar kvotu prasībām – kopumā sistēma virzās uz to," uzskata "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis. Ja pēc 2030. gada tā notiks, tad tas būs smags trieciens daudzām Latvijas reģionālajām pilsētām, kas pārgājušas uz šķeldas izmantošanu siltumapgādē.

"Latvenergo" Regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis: "Emisiju kvotu izmaksas tieši palielina mūsu ražošanas izmaksas. Šobrīd kvotas cena ir apmēram 70 eiro par tonnu un aptuveni 40% no elektrības pašizmaksas veido tieši emisiju kvotu izmaksas – tas būtiski sadārdzina elektrību."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Uzziņas

Kas ir oglekļa emisiju kvotas

Eiropas Savienības oglekļa emisiju kvotu sistēma jeb ES ETS (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma) ir bijusi viens no galvenajiem instrumentiem Eiropas Savienības cīņā pret klimata pārmaiņām, taču tai ir arī tieša ietekme uz enerģijas cenām.

Kvotu sistēma dalās divās savstarpēji nesaistītās daļās. Pirmā no tām ir ETS, kas attiecas uz lielajiem piesārņotājiem – elektrostacijām, rūpniecības uzņēmumiem, aviāciju ES iekšienē un no 2024. gada – arī jūras transportu. Tā tika ieviesta 2005. gadā, taču pirmajos gados visas nepieciešamās kvotas tika piešķirtas bez maksas. Par naudu kvotas uzņēmumi pērk kopš 2008. gada, lai arī daļu no tām turpina saņemt bez maksas. 2034. gadā bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana tiks pārtraukta pilnībā. Paredzēts, ka 2039. gadā ETS sistēma beigs savu darbu, panākot pilnīgu lielo piesārņotāju dekarbonizāciju.

Otra kvotu sistēmas daļa ir ETS2, kas stāsies spēkā 2027. gadā. Tā attieksies uz dzīvojamo ēku apkuri, autotransportu, degvielas tirdzniecību un tām rūpniecības nozarēm, kuras neietilpst ETS. Sakarā ar to, ka kvotu tirdzniecība ETS2 vēl nav sākta un kvotu cena nav zināma, pastāv lielas neskaidrības par to, kā tā ietekmēs ēku apkures cenas un transporta nozari. Aprēķinos bieži minētā cena 50 eiro par tonnu CO2 izmešu ir tikai pieņēmums. Tomēr, izmantojot šos pieņēmumus, ir publiski izskanējusi informācija par būtisku degvielas cenu paaugstinājumu, sākot ar 2027. gadu. Piemēram, KEM aprēķini par dīzeļdegvielas cenām, kuru izmanto 90% Latvijas automašīnu, liecina, ka 2027. gada 1. janvārī dīzeļdegviela sadārdzināsies par 0,19 eiro litrā – sešus eirocentus no šā sadārdzinājuma veidos akcīzes nodokļa pieaugums, bet 13 centus – oglekļa emisiju kvotu cena. 

Savukārt 2030. gadā dīzeļdegviela kļūs jau par 0,32 eiro/l dārgāka, salīdzinot ar pašreizējām cenām, ja Latvija neveiks straujus pasākumus biodegvielas ražošanas atbalstam un tās plašu izmantošanu tautsaimniecībā. 

No minētā sadārdzinājuma sešus eirocentus veidos akcīzes nodokļa palielinājums, bet veselus 26 centus – oglekļa emisiju kvotu cena.

Šā gada jūlijā Latvija ir pievienojusies 18 ES dalībvalstu komunikācijai ar aicinājumu Eiropas Komisijai īstenot vairākus pasākumus, lai mazinātu ETS2 cenu neskaidrību, t. sk. ļautu sākt īstenot izsoles jau 2026. gadā. Attiecīgi tirgus dalībnieki varēs prognozēt situāciju un attiecīgi plānot savu rīcību, nodrošinot stabilāku tirgu.

Kā darbojas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

• Katram uzņēmumam, kas rada CO₂ emisijas, ir jāiegādājas kvotas par katru tonnu izmešu. Viena emisijas kvota ir atļauja emitēt vienu tonnu CO₂ izmešu;
• Kvotu sistēma paaugstina no fosilajiem resursiem iegūtās enerģijas cenas, tās mērķis ir veicināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, kas ilgtermiņā var stabilizēt vai pat samazināt enerģijas cenas. Tomēr ir pierādījies, ka uzņēmumi ir motivēti ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos tikai tad, kad kvotu cenas ir relatīvi augstas, gados, kad tās bijušas zemas, šādas investīcijas praktiski nenotiek;
• Kvotu skaits tiek pakāpeniski samazināts, lai veicinātu emisiju samazināšanu. ETS sistēmā no 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tika samazināts par 1,74% katru gadu, bet pēc 2021. gada reformas samazinājums tika palielināts līdz 2,2% gadā. Saskaņā ar "Gatavs mērķrādītājiem 55" reformām šim tempam vajadzēja tikt būtiski palielinātam no 2024. gada (līdz 4,3% gadā, taču tas vēl nav stājies spēkā) un vēlreiz no 2028. gada (līdz 4,4 % gadā), lai līdz 2030. gadam panāktu 62% emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 2005. gadu. Kā samazinājumi darbosies ETS2 sistēmā – pagaidām nav zināms.
• Kvotu cena svārstās atkarībā no pieprasījuma, politikas un tirgus apstākļiem. Kvotu pirkšanas izmaksas tiek pārliktas uz patērētājiem, rezultējoties augstākās enerģijas cenās.

Dati: ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, KEM, "Latvijas Avīze"

Uzziņa

ETS kvotu ietekme uz siltumenerģijas un elektroenerģijas cenām

Siltumenerģija

Dedzinot dabasgāzi, 1MWh gāzes rada 0,202 t CO2 emisiju, kas ar emisijas kvotas cenu 50 EUR/t CO2 (tas ir pieņēmums) ir 10,1 EUR par MWh. Tātad teorētiski dabasgāzes cena var palielināties par 10 EUR/MWh, ja emisijas kvotas cena dabasgāzei būs 50 EUR/MWh.

Vidēji siltuma ražotājam, kas ražo siltumenerģiju no dabasgāzes, pieaugot dabasgāzes cenai par 10 EUR/MWh, siltumenerģijas tarifs palielinātos par 11–12 EUR/MWh. Izvērtējot SPRK publiski pieejamo informāciju par siltumenerģijas tarifu projektiem, redzam, ka šobrīd emisijas kvotu pirkšanas izmaksas (ETS operatoriem) ir norādījuši tikai divi komersanti – AS "Rēzeknes siltumtīkli" (esošajam tarifam) un SIA "Gren Jelgava" (plānotajam tarifam), kur SIA "Gren Jelgava" emisijas kvotas pirkšanas izmaksas veidos 0,7% no kopējām izmaksām. Līdz ar to šobrīd oglekļa emisijas kvotas cenas ietekme uz siltuma cenām Latvijā ir nebūtiska. Taču sagaidāms, ka šī situācija mainīsies 2027. gadā.

Elektroenerģija

Uz elektroenerģijas cenām kvotu ietekme ir ļoti būtiska. "Latvenergo" 2024. gada pārskatā norādīts, ka uzņēmums pērn kvotu pirkšanai iztērējis 47,988 milj. eiro, 2023. gadā – 46,238 milj. eiro. Šīs izmaksas tiek pārliktas uz patērētājiem, un uzņēmums neslēpj, ka apmēram 40% no elektrības pašizmaksas šobrīd veido izmaksas par oglekļa kvotām. Ja 2024. gada vidējā elektrības cena, pēc AST datiem, bija 87,43 eiro/MWh, tad var rēķināt, ka 30–35 eiro no katra megavata cenas tika samaksāts par oglekļa kvotām.

Dati: KEM, Latvenergo, AST.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".