Urzula fon der Leiena: Latvija var kļūt par dronu un pretdronu sistēmu lielvalsti

Latvija var kļūt par dronu un pretdronu sistēmu lielvalsti, piektdien preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

EK priekšsēdētājas vizītes laikā amatpersonas apmeklēja uzņēmumu "Origin Robotics" Mārupes novadā. Leiena atzīmēja, ka uzņēmums ir inovatīvs un strauji attīstās, turklāt tas notiek ar Eiropas fondu palīdzību. Viņa akcentēja, ka Latvijas zināšanas palīdzēs veidot Eiropas drošību, kā arī NATO aizsardzības stratēģijas nākamajiem gadiem.

"Mēs zinām, ka Eiropa ir droša tikai tad, ja droša ir austrumu robeža. Tāpēc austrumu robežas aizsardzības līnijas stiprināšana ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem, ko es pilnībā atbalstu. Jūs veicat iespaidīgu darbu un varat paļauties, ka būšu jūsu pusē," apliecināja EK priekšsēdētāja.

Viņa akcentēja, ka riski, par kuriem Eiropu brīdināja Latvija un citas Baltijas valstis, ir piepildījušies. Krievijas brutālais karš pret Ukrainu ilgst trīs gadus. Leienas ieskatā Krievijas diktators Vladimirs Putins ir plēsējs, savukārt viņa sabiedrotie gadiem vērš hibrīduzbrukumus un kiberuzbrukumus pret sabiedrībām Eiropā.

"Migrantu izmantošana ir vēl viens piemērs, un diemžēl Latvija to zina ļoti labi. Jums šajās jomās ir rūgta pieredze. Tādēļ, stiprinot Ukrainas aizsardzību, mums ir jāuzņemas arī lielāka atbildība par savu aizsardzību. Šis ir pamats 800 miljardu eiro lielajam plānam Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai," pauda Leiena.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piedalās preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Ministru kabinetā.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Viņa klāstīja, ka daļa no šī plāna ir kopīgo iepirkumu instruments "Safe" 150 miljardu eiro apmērā. EK priekšsēdētāja skaidroja, ka ar šo instrumentu varēs nodrošināt tās spējas, kādas Eiropai ir visvairāk vajadzīgas. Runa ir, piemēram, par kopīgiem pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu iepirkumiem. Tāpat tas nozīmē ieguldījumus kiberaizsardzībā un dronos.

Leiena klāstīja, ka Latvija ir starp 19 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas ir pieprasījušas atbalstu caur "Safe". Pēc viņas paustā, daudzas bloka dalībvalstis norādījušas, ka šo instrumentu izmantos arī Ukrainas aizsardzības industrijas atbalstam, ko EK priekšsēdētāja vērtēja kā "patiesu Eiropas panākumu".

Viņa akcentēja, ka Latvija jau patlaban ir starp tām NATO dalībvalstīm, kas aizsardzībai atvēl vienus no lielākajiem ieguldījumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Leiena vērsa uzmanību uz to, ka Latvija ir pieprasījusi budžeta elastību, lai palielinātu aizsardzības izdevumus, ko darījušas arī piecpadsmit citas ES dalībvalstis.

EK priekšsēdētāja norādīja, ka Eiropa ir uz pareizā ceļa, taču veicami vēl vairāki uzdevumi. Oktobrī Eiropadomē tiks izvērtēts plāna "Gatavība 2030" ceļvedis, lai saprastu, kādas spējas trūkst un kā šos iztrūkumus aizpildīt. Tāpat līdz 2030.gadam Eiropas mērķis ir būtiski stiprināt aizsardzības spējas un novērst iztrūkumus. Nākamais uzdevums ir nodrošināt Ukrainai "dzelžainas" drošības garantijas.

Siliņa: Latvija EK priekšsēdētājas fon der Leienas vizīti Latvijā vērtē ļoti augstu

Latvijas valdība un sabiedrība ļoti augstu novērtē Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas vizīti Latvijā un uztver to kā solidaritātes apliecinājumu, šodien preses konferencē uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Tas ir solidaritātes apliecinājums visai Latvijai," 

teica Siliņa. Viņa izteica pateicību fon der Leienai par vienmēr stingro un nepārprotamo atbalstu Latvijai.

Premjere atzina, ka nav redzamas pazīmes, kas liecinātu, ka Krievija vēlas izbeigt karu Ukrainā. "Diemžēl mēs no savas vēstures zinām, ka Maskava saprot tikai spēku," pauda Siliņa. Tieši tāpēc arī Latvija turpina stiprināt savas spējas un noturību un vājināt Krieviju, norādīja Siliņa, atkārtoti uzsverot, ka Latvijas ārējās robežas nav tikai mūsu valsts, bet Eiropas Savienības un NATO robežas.

Tāpat Latvija turpinās attīstīt militāro industriju. Siliņa kā labu piemēru Eiropas Savienības finansējuma piesaistei izcēla dronu ražotni Mārupes novadā "Origin Robotics". Šodien Siliņa to apmeklēja kopā ar fon der Leienu. "Latvijā tiek ražoti augstas kvalitātes droni, kas palīdz Ukrainai ik dienu aizstāvēties pret agresoru," apmeklējot ražotni, teica Siliņa. Viņa arī izcēla, ka Latvija ir zināšanu un inovāciju līdere modernajās dronu tehnoloģijās, un mūsu aizsardzības nozare turpina strauji attīstīties.

Latvijas premjere izcēla, ka Latvija joprojām iestājas par tālākām sankcijām Krievijai un Baltkrievijai, uzsverot, ka Ukrainai ir vieta Eiropas Savienībā. Siliņa uzsvēra, ka EK fon der Leienas vadībā ir bijis uzticams partneris gan Ukrainai, gan Latvijai.

Siliņa arī norādīja, ka Krievijas sāktais karš ir atstājis iespaidu arī uz Latvijas ekonomiku, īpaši - uz austrumu reģioniem, jo investori nedaudz nogaida ar līdzekļu ieguldīšanu tur. "Tāpēc es zinu, ka Ursula vienmēr ir iestājusies par Eiropas konkurētspējas stiprināšanu, un mēs viņu ļoti šai jomā atbalstām, jo stiprāka Eiropa nozīmē arī stiprāku Latviju," teica Siliņa.

Viņa izcēla, ka Latvija jau ir atvēlējusi vairākus simtus miljonu eiro austrumu robežas reģionu stiprināšanai un drošības situācijas uzlabošanai. Tāpat Latvijā apstiprināts austrumu pierobežas ekonomiskās attīstības plāns tuvākajiem gadiem, novirzot tam vairāk nekā 640 miljonus eiro. "Tomēr ir svarīgi, ka šie mūsu centieni nav tikai nacionāli un tie tiktu attiecīgi novērtēti arī Eiropas Savienībā," sacīja premjere.

Arī ar fon der Leienu esot pārrunāts, ka nākamajās Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunās par to noteikti būs jādiskutē.

"Vienojāmies, ka mēs strādāsim, lai paredzētu īpašu finansiālo atbalstu Latvijas austrumu reģioniem," teica premjere, paužot prieku, ka EK kolēģiem par to esot izpratne.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piedalās preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Ministru kabinetā.

Foto: Paula Čurkste/LETA