Partly cloudy 8 °C
T. 17.04
Rūdis, Rūdolfs, Viviāna
Sabiedrisko Pakalpojumu regulēšanas komisijas Vecākais tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš: "Lielum lielajam vairumam cilvēku būtu lietderīgi atrast savu elektroenerģijas piegādes līgumu, izlasīt to un pārcelties uz biržas tarifu. Biržas tarifa gadījumā tirgotāja labums par katru pārdoto kWh ir krietni mazāks, salīdzinot ar fiksēto cenu. Īpaši daudz iedzīvotāji pārmaksāja 2023. gada pirmajā pusgadā, kad daudzi vēl izmantoja milzīgi augstās fiksētās cenas, kamēr cena biržā jau bija 2–3 reizes zemāka."
Sabiedrisko Pakalpojumu regulēšanas komisijas Vecākais tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš: "Lielum lielajam vairumam cilvēku būtu lietderīgi atrast savu elektroenerģijas piegādes līgumu, izlasīt to un pārcelties uz biržas tarifu. Biržas tarifa gadījumā tirgotāja labums par katru pārdoto kWh ir krietni mazāks, salīdzinot ar fiksēto cenu. Īpaši daudz iedzīvotāji pārmaksāja 2023. gada pirmajā pusgadā, kad daudzi vēl izmantoja milzīgi augstās fiksētās cenas, kamēr cena biržā jau bija 2–3 reizes zemāka."
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

46 centi par kilovatstundu (kWh) – tāds bija elektrības vidējās cenas viena mēneša rekords 2022. gada augustā. Par elektroenerģijas tirgu runāja teju ikvienā mājsaimniecībā.

Biržas tarifa lietotāji, saņemot vairākas reizes lielākus rēķinus nekā parasti, sāka pāriet uz fiksētajiem tarifiem. Bet arī fiksētie tarifi nepalika neskarti – tirgotāji grozīja arī tos, tiem īsā laikā kļūstot teju tikpat lieliem kā augstākajām biržas cenām. Tirgus bija kā mežonīgie Rietumi. Par laimi, tas izrādījās gana stiprs un samērā ātri nostabilizējās. Tomēr enerģētiskā krīze savu nospiedumu ir atstājusi. Vai cilvēki joprojām baidās no dinamiskajām biržas cenām?

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā notikušas divas būtiskas izmaiņas elektrības tarifu popularitātē. Pirmkārt, par 26% (no 46 līdz 72%) palielinājusies tā mājsaimniecību daļa, kas izmanto fiksētos tarifus. Savukārt par 29% samazinājies universālā tarifa izmantotāju skaits (42–11%).

Ja skatāmies septiņu gadu periodā, tad tendence ir vēl izteiktāka. Fiksētā tarifa popularitāte kāpusi no 25 uz 72%, bet universālais tarifs nogāzies no 70 līdz 11%. Kas šo gadu laikā noticis ar dinamisko jeb biržas tarifu? Septiņu gadu laikā biržas tarifu nu izmanto 15% mājsaimniecību, salīdzinot ar 4% 2017. gadā. Popularitātes pīķis gan bija 2021. gadā, kad biržas tarifu izmantoja vairāk nekā 17% mājsaimniecību.

Nepopulārā birža – izdevīgākā

Statistiski skatoties ilgtermiņā, kopš atvērās elektroenerģijas tirgus un mājsaimniecībām kļuva iespēja no fiksētajiem tarifiem pārslēgties uz biržas tarifu, teju visu laiku biržas tarifs vidēji bijis izdevīgāks par fiksēto tarifu. Tā nebija vien 2022. gadā, īpaši no jūlija līdz septembrim, kad Krievijas izraisītās elektroenerģijas krīzes dēļ elektrības cena biržā pieauga vairākas reizes.

Lielākais elektroenerģijas tirgotājs Latvijā nemainīgi ir "Elektrum". Uzņēmumā norādīja, ka nemainīgi lielākā daļa "Elektrum" mājsaimniecību klientu lieto elektrības produktus ar fiksētu cenu. 

Krīzes dēļ pēdējo gadu laikā samazinājusies biržas tarifa popularitāte, kuru tagad izmanto 8% "Elektrum" klientu. Interesanti, ka tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā kopējā tirgū. 

Tātad "Elektrum" gadījumā daudz vairāk klientu izmanto fiksēto tarifu, ja salīdzina ar konkurentiem. Pilnīgi pretēji ir ar "Tet". Kompānijā atklāja, ka tikai 1/3 klientu izvēlējušies fiksēto tarifu. Savukārt "Enefit" tarifu procentuālo sadalījumu neatklāja.

Bet kāpēc joprojām tikai 15% mājsaimniecību izvēlas biržas tarifu, ja tas jau kopš 2023. gada janvāra vien dažas reizes vidēji mēnesī pārsniedzis desmit centus par kWh, kamēr tirgotāji lielai daļai mājsaimniecību krīzes laikā fiksēto cenu pacēla virs 20 un pat virs 30 centiem par kWh?

Viens no tiem, kas izmanto biržas tarifu, ir limbažnieks Jānis Osītis. Viņš izmanto biržas tarifu kopš 2023. gada aprīļa. Galvenais iemesls pārejai uz šo tarifu – elektroauto. Jānis pie daudzdzīvokļu mājas izcīnījis tiesības izbūvēt personīgo elektroauto lādētāju un tagad izmanto biržas tarifa priekšrocības, lādējot elektroauto naktīs vai brīvdienās, kad elektrības cenas ir zemākas.

"Krīzes laikā, kad cenas bija kosmiskas, nofiksēju cenu uz 21 centu par kWh. Taču 2023. gada sākumā, kad biržā cenas palika jēdzīgākas un naktī cenas bija īpaši adekvātas, veicu parastas kalkulācijas. Sapratu, ka ar fiksēto tarifu pārmaksāju," stāsta Jānis, kura dzīvokļa patēriņš pirms elektroauto iegādes bija līdz 100 kWh mēnesī. Tagad patēriņš gozējas ap 500 kWh. Apmēram 80% patēriņa sastāda elektroauto.

Jānis norāda, ka parēķinājis, – pat ja elektrības cena biržā palielinātos divas, pat trīs reizes, elektroenerģijas cena viņu joprojām apmierinātu, ja to salīdzina ar degvielas cenām. 

Reklāma

"Man nav jēgas fiksēt cenu. Protams, ir dažas neērtības, piemēram, ja redzi, ka naktī kādu iemeslu dēļ cena ir augstāka nekā parasti, bet tev rīt kaut kur ir jābrauc. 

Bet pēdējā rēķinā par 540 kWh samaksāju 39 eiro. Septiņi centi par kWh," stāsta Jānis, norādot, ka šobrīd ar biržas cenām un elektroauto maksā gan mazāk nekā tie, kam fiksētais tarifs, gan mazāk nekā tie, kas brauc ar iekšdedzes auto.

Par slinkumu jāmaksā

To, kāpēc tik maz mājsaimniecību joprojām izmanto biržas tarifu, nesaprot pat SPRK vecākais tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš, kuru varētu dēvēt pat par biržas tarifa influenceri Latvijā, ņemot vērā viņa aktivitāti sociālajos medijos. Viņš jau ilgstoši cenšas pievērst sabiedrības uzmanību ilgtermiņa biržas tarifa izdevīgumam. "Mans aicinājums ir pacelt elektrības līgumu ar tirgotāju un pārcelties uz biržas tarifu. Konkurence arī mājsaimniecību segmentā mums ir samērā laba. Ir divi dominējoši spēlētāji, trešais ir diezgan liels un pārējie ir mazāki, bet konkurence ir laba. Skaitļi rāda, ka mājsaimniecības ceļo no viena tirgotāja pie cita."

Bet vai, runājot par biržas tarifiem, vispār var runāt par konkurenci, jo visi tirgotāji taču piedāvā precīzi to pašu produktu? Āboltiņš norāda, ka produkti tiešām ir gandrīz vienādi. Atšķiras tikai tas, kā tirgotājs biržas tarifa līgumā ieceno savu labumu. 

"Taču jebkurā gadījumā biržas cenas gadījumā tirgotāja labums par katru pārdoto kWh ir krietni mazāks, salīdzinot ar katru pārdoto kWh fiksētas cenas gadījumā. 

Tirgotāji pelna no fiksētajiem līgumiem. Ja kāds sūdzas, ka elektrības tirgotājs prasa par daudz naudas fiksētā tarifa ietvaros, tad jāsaprot, ka tā tu apdrošini savus riskus, savu slinkumu un nevēlēšanos sekot līdzi biržas cenām. Var sanākt pārmaksāt daudz, var sanākt pārmaksāt nedaudz," saka Āboltiņš. Īpaši daudz iedzīvotāju esot pārmaksājuši 2023. gada pirmajā pusgadā, kad daudzi vēl izmantoja milzīgi augstās fiksētās cenas, kamēr cena biržā jau bija divas trīs reizes zemāka. Protams, pāriešana no fiksētā tarifa uz biržas tarifu parasti ietver arī soda naudu, taču Āboltiņš saka, ka cenu izmaiņas bija tik lielas, ka soda naudā samaksāto varēja atgūt vien dažu mēnešu laikā.

Reinis atzīst, ka arī viņš 2022. gada vidū esot "salūzis" un uz pusgadu pārgājis uz fiksēto tarifu, kaut gan atzīst, ka pāriet uz ilgtermiņa fiksēto tarifu mirklī, kad cenas kāpj debesīs, nav prātīgs solis. "Tā Krievijas izveidotā krīze ar savām manipulācijām elektrības tirgū bija neprognozējama. Neviens nezināja, kā un kad tā beigsies. Daudzi centās nodrošināties pret svārstībām. Bet tajā pašā laikā daudzi tirgotāji sāka berzēt rokas – sāka piedāvāt fiksētas cenas produktus uz ļoti ilgu laiku." 

Āboltiņš uzsver, ka kopš krīzes tūlīt būs pagājis pusotrs gads, kas nozīmē, ka ir iespēja pārskatīt fiksētās cenas līgumus un vai nu ar minimālu soda naudu, vai pat bez soda naudas izbeigt līgumu pirms termiņa. 

Likumā noteikts, ka ilgāk par diviem gadiem tirgotājs nevar noteikt soda naudu, turklāt soda naudai jāsamazinās proporcionāli reizi ceturksnī.

Bet kāpēc kādam vispār jāmaksā soda nauda? Āboltiņš skaidro, ka tādā veidā tirgotāji apdrošina savus vairumtirgus riskus. "Fiksētas cenas gadījumā tirgotājs, slēdzot līgumu, ir pieņēmis, ka lietotājs 12 vai 24 mēnešus patērēs noteiktu elektrības apjomu un tirgotājam būs zināmi ienākumi, prognozējama finanšu plūsma. Par šo stabilitāti un ērtībām vai arī slinkumu, kā nu kurš to uztver, lietotājs arī piemaksā. Ja lietotājs noslēdz 24 mēnešu līgumu par 15 centiem par kWh, bet pēc trim mēnešiem pasaka, ka pāries uz biržu, jo ļoti laba cena, tirgotājs ar savu biznesa plānu var iet bekot. Soda nauda ir veids, kā lietotājam uzņemties atbildību par savu lēmumu. Biržas cenas ietvaros lietotājs atbildību uzņemas, sekojot biržas cenai, mainot paradumus, kā arī ņemot vērā, ka zema cena biržā nav apsolījums. Manuprāt, risinājums ir taisnīgs" saka enerģētikas eksperts.

Universālajam tarifam un izlīdzinātajam maksājumam – nē!

Bet vai patiesi visiem ir vērts pāriet uz fiksētiem tarifiem? Visticamāk, ja patēriņš ir neliels, teiksim, līdz 150–200 kWh, tad cenu var arī nofiksēt, taču jālūkojas pēc tarifiem, kuri ir iespējami izdevīgi. Ja tiešām ir vēlme "fiksēties", būtu vērts nogaidīt. 

"Latvijas Avīze" izpētīja, ka šobrīd neviens tirgotājs fiksēto līgumu zem 10 centiem nepiedāvā. Tikmēr vidējā biržas cena jau divus mēnešus pēc kārtas bijusi septiņi centi par kWh.

Ja patēriņš jau ir virs 400 kWh, tad biržas cenas lietotāju īpatsvars palielinās. Jo lielāks patēriņš, jo lielāks finansiāls ieguvums, izmantojot biržas cenas. Ja patēriņš sasniedz 1000 kWh, tad pie 15 centu fiksētās cenas, pieņemot, ka biržas cena ir 7–9 centu robežās, elektrības rēķinu mēnesī var samazināt par 30–40%. Ietaupītā nauda gada beigās ir iespaidīga. Āboltiņš gan norāda, ka zina vairākus, kuri biržas cenu izmanto arī maza patēriņa gadījumā. "Biržas cenām sekot līdzi ir tikpat vienkārši kā noklausīties laika ziņas. Atšķirība starp laika ziņām vien ir tā, ka laika prognozes rītdienai vēl var mainīties, bet biržas cenas nākamajai dienai ir garantētas, kas nozīmē, ka ir iespējams patēriņu pielāgot dienas zemākajām cenām. Nesaprotu, kāpēc tik daudzi neizmanto to, kas uz priekšu ir zināms? Ir daudz ierīču, kuras var atlikt, saprogrammēt. Pārāk daudzi neizmanto mainīgās cenas priekšrocības. Protams, katram ir savi apsvērumi, bet no tā nav jābaidās." Āboltiņš vien atgādina, ka pāreja uz biržas tarifu nedrīkst būt neplānota. Ja cenām neseko līdzi, tad elektrības rēķins var būt arī daudz augstāks nekā fiksēto tarifu gadījumā.

Runājot par vēl trešo tarifu – universālo, Āboltiņš silti iesaka nevienam šo tarifu neizmantot, jo tas esot dārgākais tarifs tirgū. "Latvijas Avīze" izpētīja, ka universālais pakalpojums pie tirgotājiem lielākoties ir noslēpts no klientu acīm – tarifs nav padarīts uzkrītošs, tā cena ir ieraugāma tikai pēc vairākām darbībām. 

Viens no tirgotājiem pat nenorāda nekādu cenu, bet aicina par to sazināties ar klientu atbalstu. 

Cena universālajam tarifam variē no 18 līdz pat 72 centiem par kWh uz 12 mēnešiem.

Tāpat Āboltiņš aicina izvairīties no lielākā ļaunuma enerģētikas norēķinos – izlīdzinātā maksājuma, ko daži tirgotāji piedāvā kopā ar fiksētas cenas produktu. Izlīdzinātajā maksājumā katru mēnesi klients maksā vienādu summu 12 mēnešu periodā, kas tiek pārrēķināta pēc šī perioda beigām. "Prakse, pieredze un sūdzības liecina, ka izlīdzināto maksājumu nevajag izvēlēties. Tās ir lielākās lamatas, kurās var iekrist. Pērn vairākas reizes cilvēki sūdzējās regulatorā par to, ka pēkšņi pieaudzis rēķins. Bijuši gadījumi, ka jāmaksā seši, desmit, piecpadsmit tūkstoši eiro. Mēs tur neko nevaram izdarīt. Parokoties dziļāk, atradām, ka joprojām bija vecais skaitītājs un vairākus gadus neviens nebija sniedzis skaitītāja rādījumus vai arī sniedzis nepatiesus rādītājus, bet elektrību patērējis. "Sadales tīklam" nav pienākuma izsekot katram līdzi un klauvēt pie durvīm, prasot, kāds ir rādītājs. Tā ir lietotāja atbildība. Bet tagad ar viedo skaitītāju ieviešanu šī problēma atkrīt. Katru gadu sūdzības vēl ir, bet samazinās."

Tirgotāji cenas negrib prognozēt

Runājot par nākotnes cenām, tās diez vai mēnesī vidēji kādreiz maksās 2,5 centus par kWh kā tas bija 2020. gada pavasarī. Tomēr Reinis Āboltiņš prognozē, ka cenas tuvāko gadu laikā turpinās stabili samazināties. "Mana prognoze 2022. gadā bija, ka 2023. gada pavasarī cenām vajadzētu būt septiņu astoņu centu robežās. Kļūdījos par gadu. Bet arī pērnā gada pavasarī cenas jau bija daudz zemākas nekā krīzes laikā, nokrītot līdz 11–12 centiem. 

Cenas kritīs, ņemot vērā tirgus dalībnieku uzvedību, ražošanas jaudu pieaugumu, saules un vēja parku izbūvi. Noteikti samazināsies sezonalitāte. 

Līdz šim vasarā un rudenī elektrības cenas vienmēr bija zemākas nekā ziemā un pavasarī, bet saules un vēja parku dēļ gan rudenī, gan jo īpaši vasarā cenas pielīdzināsies pārējā gada cenām," uzskata SPRK eksperts.

"Elektrum" skaidroja, ka elektroenerģijas cenas biržā nosaka virkne faktoru – gan laikapstākļi, gan pieprasījums un piedāvājums pēc elektrības, arī globālās norises un daudzi citi faktori. Neviens no tirgotājiem īsti nevēlējās prognozēt ilgtermiņa cenas biržā, norādot, ka to nav iespējams izdarīt.

Mazliet runīgāki elektrības tirgotāji bija par īstermiņa cenām, bet arī tās viņi atteicās precīzi prognozēt. "Tet" pārstāve Laura Jansone vien minēja, ka, visticamāk, tās nesasniegs 2022. gada augstāko līmeni.

"Vienas dienas ietvaros elektroenerģijas cena biržā pa stundām var atšķirties pat desmit un vairāk reizes. 

Nav iespējams ilgtermiņā prognozēt elektroenerģijas cenas, jo tādi faktori kā laikapstākļi un politiskie notikumi nav ietekmējami," sacīja "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.

Savukārt "Enefit" valdes loceklis Edgars Cvetkovs sacīja – tā kā pašlaik elektroenerģijas cenas ir ievērojami kritušās, jo aizvadītajā ziemā netika iztērēts viss plānotais dabasgāzes apjoms Eiropā, būtu vērts cenu fiksēt. "Iespējams, pēc ļoti zemas biržas cenas vasaras periodā, tuvojoties rudenim, vairs nebūs pieejami tik zemas fiksētas cenas piedāvājumi, kā tas ir šobrīd." Cvetkovs prognozē, ka straujas elektroenerģijas cenu svārstības saglabāsies arī turpmāk, tāpēc ir būtiski šo risku apzināties lēmuma pieņemšanas procesā. "Jau šobrīd vienas dienas laikā cenas var svārstīties 50% amplitūdā. Tas skaidrojams ar faktu, ka liela daļa biržā pieejamās elektroenerģijas tiek iegūta no atjaunīgajiem resursiem, kas ir ļoti nepastāvīgi. Attiecīgi brīdī, kad aug ražošanas apjomi saules, vēja vai hidroelektrostacijās, tirgū redzamas ļoti zemas cenas – visticamāk, šāda situācija būs arī šovasar. Savukārt neierasti augstas elektroenerģijas cenas redzēsim, kad atjaunīgie resursi nespēs sniegt pietiekami daudz enerģijas, ko visbiežāk varam novērot rudens un ziemas sezonā. Jāsaprot, ka biržas cenas parāda cenu tendenci šodien, nevis to, kāda cena būs ziemas sezonā vai vēl tālākā periodā. Tāpēc nevar pēc šodienas elektroenerģijas biržas cenas pieņemt, ka tāda pati cena būs arī ziemā."

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma