9.5 °C
Ukrainas armija, pirmo reizi izmantojot ASV ražotās tālas darbības rādiusa raķetes ATACMS, devusi triecienu okupētās Berdjanskas un Luhanskas aerodromiem un iznīcinājusi deviņus krievu helikopterus, otrdien pavēstījis Īpašo operāciju dienests (SSO).
Izmantojot SSO savākto informāciju par ievērojama skaita lidaparātu un specializētās tehnikas koncentrēšanu aerodromos, kas atrodas pie Krievijas karaspēka okupētas Berdjanskas un Luhanskas, Ukrainas armija naktī uz otrdienu deva šiem objektiem triecienus.
Triecienu rezultātā līdz ar deviņiem helikopteriem iznīcināta lidlaukos esošā specializētā tehnika, zenītartilērijas iekārta un munīcijas noliktavas, kā arī bojāti skrejceļi, ziņo SSO preses dienests.
Krievi zaudējuši arī vairākus desmitus nogalināto un ievainoto. Joprojām turpinās likvidēto iebrucēju līķu meklēšana sagrauto aerodroma būvju gruvešos.
Detonācijas munīcijas noliktavā Berdjanskā turpinājās līdz plskt.4, bet Luhanskā - līdz plkst.11.
Izdevumi "The Wall Street Journal" un "Politico", atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo, ka apšaudot lidlaukus, Ukrainas armija pirmo reizi izmantojusi ASV ražotās raķetes ATACMS.
Kā vēsta "The Wall Street Journal", ASV pēdējo dienu laikā slepeni nosūtījušas Ukrainai "nelielu skaitu raķešu".
Laikraksts norāda, ka Ukrainai nodota raķešu modifikācija, kuras darbības rādiuss sasniedz 160 kilometrus.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 289 430 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 289 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 800 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī krievi zaudējuši 4979 tankus, 9405 bruņutransportierus, 6936 lielgabalus, 814 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 547 zenītartilērijas iekārtas, 318 lidmašīnas, 317 helikopterus, 5291 bezpilota lidaparātu, 1533 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9293 automobiļus un autocisternas, kā arī 982 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
